=========================================================== S'AJA'S DIENA'S =========================================================== Bijus'ais Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons, tiekoties ar z'urna'listiem pirms savas amata atsta's'anas, pazin'ojis: "Krievju, kuru baida NATO paplas'ina's'ana's, ir svari'gi iesaisti't pregmatiska' sadarbi'ba'. Krievijas loma Baltijas reg'iona' ir l'oti liela. Ta' ir zeme ar lieliem resursiem, bet ekonomiska'm proble'ma'm. S'k'iet, kia Krievijai ir svari'gi piedali'ties s'a'da' demokra'tiska' pasa'kuma', lai saprastu, ka ta' netiek atstumta." Pe'c atgries'ana's no vizi'tes Somija' Saeimas sekreta'rs Imants Daudis's informe'jis, ka Somija neatbalstot Baltijas valstu uzn'emanu NATO, jo uzskatot, ka tas vare'tu radi't spriedzi Baltijas reg'iona'. Somijas pa'rsta'vji ari' izvairi'jus'ies no atbildes, vai Somija un Zviedrija vare'tu garante't Baltijas valstu dros'i'bu. Darbu uzsa'cis atkla'tais sabiedriskais fonds "Pasaules latvies'u kultu'ras centrs". Par ta' prezidentu kl'uvis a'rsts Leopolds Ozolin's'. Fonda darbi'bas me'rk'is ir apvienot Latvijas cilve'kus un daz'a'das latvies'u kultu'ras, izgli'ti'bas un citas organiza'cijas un institu'cijas kope'jam darbam latvisko kultu'ras ve'rti'bu izpe'tei, atti'sti'bai un nodos'anai pasaules kultu'ras aprite', pa'ri mantiska'm un politiska'm interese'm cel'ot kultu'ras intereses. Izveidotas interes'u grupas, top atbalsta centri Latvijas pilse'ta's un pagastos, Veidojas zin'u kra'tuve gan par latvies'u centriem, gan kultu'ras izpausme'm visa' pasaule'. Centra ieceres aptver gan mazo skolu saglaba's'anas projektus, gan daz'a'du zemju latvies'u jaunatnes sadarbi'bu ar fondu u.c. Fonda' darbojas ve'sturnieks Ja'nois Graudonis, K.Barona muzeja direktore Ru'ta Ka'rklin'a, tautaste'rpu centra vadi'ta'ja Maruta Grasmane, dabas pe'tnieks Ivars Vi'ks u.c. Fonds ir atkla'ts li'zdibina'ta'jiem un domubiedriem. Maza's G'iles be'rnu deju ansamblis "Dzintarin's'" Olgas Freibergas vadi'ba' piedali'ja's IV starptautiskaja' be'rnu ma'kslas festiva'la' Izmira' (Turcija'), kur 26 valstu ansambl'u vidu' tika pasludina'ts par festiva'la mi'luli. Kultu'ras ministrijas pre'miju un stipendiju komisija, izve'rte'jot 1995.gada kultu'ras dzi'vi, par virsotne'm atzinusi: Artura Maskata skan'darbu "Lacrimosa", kas velti'ts pra'mja "Estionija" boja' ga'jus'o piemin'ai; Andra Freiberga scenogra'fiju un kosti'mus 1994./95. un 1995./96.gada sezonu uzvedumiem Latvijas Naciona'laja' opera', Dailes tea'tri' un Valmieras tea'tri'; tulkota'ja A'brama Feldhu'na ieguldi'jumu anti'ka's klasikas latviskos'ana', it i'pas'i, redig'e'jot un komente'jot He'sioda eposu "Teogonija" un poe'mu "Darbi un dienas". S'ogad pirmo reisi pre'mijas san'em tie, kuri darbojas tautas ma'ksla'. Atzini'bu guvis Ziemel'u un Baltijas valstu dziesmu sve'tku, ka' ari' Daugavpili' notikus'o Laimas deju sve'tku rados'o grupu veikums. Pre'miju san'ems Ju'rmalas amatieru tea'tris. Laurea'tu vidu' ir divi kordirig'enti - Kuldi'gas koru "Cantus" un "Ventava" vadi'ta'ja Maruta Rozi'te un Liepa'jas pilse'tas un rajona koru virsdirig'ents Je'kabs Ozolin's', ka' ari' Skole'nu deju sve'tku sve'tku virsvadi'ta'ja Rita Spalva. Pre'mija pies'k'irta ari' cimdu meistarei Jetei Uz'a'nei un Balvu rajona kultu'ras dzi'ves ierosina'ta'jai Ritai Cibulei. Jaunrades veicina's'anai pies'k'irtas ari' 15 stipendijas. Stipendia'ti ir gan studenti - Latvijas Kultu'ras akade'mijas topos'ais konooperators E'valds La'cis un tea'tra rez'isors Raimonds Rupeiks (Dz'.Dz'.Dz'ilindz'ers), Ma'kslas akade'mijas studentes Ieva un Liena Bakla'nes, gan sabiedri'ba' labi pazi'stamas rados'a's personi'bas. Roalds Dobrovenskis turpina's darbu pie biogra'fiska roma'na par Raini, jaunu roma'nu raksta Alberts Bels. Ilgonis Be'rsons turpina's ka'rtot Aleksandra Gri'na litera'ro mantojumu. Stipendiju san'e'mis ari' Romualds Kalsons, lai vare'tu pabeigt operas "Pazudus'ais de'ls" instrumenta'ciju. Apjomi'gu oratoriju "Jaunu dziesmu" ar Andreja Egli's'a va'rdiem aiza'cis kompone't Pauls Dambis. Savas rados'a's ieceres vare's i'stenot ari' glesnota's Girts Muiz'nieks un tekstilma'kslinieks Georgs Barka'ns. Liepa'ja' top liels kultu'ras plene'ru centrs, kura izveide' darbojas te'lnieks G'irts Burvis, bet Daugavpils puse' Latgales lietis'k'o ma'kslu apina's un mu'sdieni'gos pilse'tas galvena' ma'ksliniece Silva Linarte. Latvies'u tea'tru ve'sturi saisti'ba' ar a'rzemju dramaturg'iju pe'ti's tea'tra ve'sturniece un kritik'e Silvija Radzobe. Stipendija pies'k'irta ari' Latvijas Nacuina'la's bibliote'kas redaktorei Daigai Riekstin'ai. Konkursa' par iespe'ju 2 me'nes'us stra'da't Pari'zes starptautiskaja' ma'kslas centra' uzvare'ja gleznota'ja Sandra Krastin'a un kosti'mu ma'ksliniece Linda Dombrovska. Starptautiska' be'rnu un jaunies'u festiva'la "Pulka' eimu, pulka' teku" sve'tku simbols ir Mez'a garin's', un sve'tki s'ogad ir saplu'dus'i ar Mez'a diena'm - vairums kopu jau ssta'di'jus'as kokus un birzi'tes savos novados. Be'rni iesaisti'sies ari' akcija' "Ozolu vainags apka'rt Latvijai", veidos Sve'tku birzi Ri'ga', Zak'usala'. Sve'tkos bez pas'ma'ju kopa'm piedala's ari' viesi no Lietuvas, Gruzijas un Baltkrievijas. Jaunums ir divu veidu saci'kstes - kokle'ta'jiem "Zelta kokle" un dejota'jiem "Vedam danci". Jaunums ir ari' kopi'gas Mez'a gra'matas raksti's'ana. Festiva'ls jau otro gadu iekl'auts starptautiska's folkloras organiza'cijas CIOFF septin'u akredite'to be'rnu festiva'lu skaita'. 2.maija' Igaunijas robez'apsardzi'bas kug'i likus'i vaira'kiem Latvijas zvejas kug'iem atsta't kopi'go zvejas zonu Ri'gas ju'ras li'ci', par kuras izveidi vienoja's Latvijas un Igaunijas premjeri 14.apri'li'. Igaunijas premjers Ti'ts Vehi izteicis noz'e'lu par notikus'o. Pe'c Latvijas un Igaunijas parlamenta A'rlietu komisiju tiks'ana's Ri'ga' Igaunijas parlamenta komisijas vadi'ta'js Eino Tamme informe'jis, ka Igaunijas parlaments bu'tu gatavs maini't agra'k pien'emto likuku, kas vienpuse'ja' ka'rta' nosaka ju'ras robez'u Baltijas ju'ra'. Parlamenta' gan esot ari' fundamenta'listi, kas esot pret jebka'da' izmain'a'm robez'as likuma', tac'u kopuma' Igaunijas parlamenta' valdot politiska griba atrisina't robez'proble'mas. Komisija ieteikusi ari' Igayunijas valdi'bai paraksti't protokolu par ju'ras robez'u un protokolu par zvejnieci'bas ka'rti'bu vienlaici'gi. Tiekoties Visbija', Latvijas premjers Andris S'k'e'le un Igaunijas premjers Ti'ts Vehi nespe'ja vienoties par robez'u ju'ras li'ci'. Latvijas pusei nav bijus'i pien'emami prieks'likumi, ko attieci'ba' uz zveju un robez'as delimita'ciju pieda'va'ja igaun'i. Na'kama' premjeru tiks'ana's notiks pe'c nede'l'as. 3.maija' Skrundas estra'de' vaira'kas pazi'stamas rokgrupas ar savu spe'li izteica protestu pret jauno likumprojektu par obliga'to karadienestu un milita'rismu. LNNK valde par LNNK g'enera'lsekreta'ru ieve'le'jusi Saeimas deputa'tu Juri Dobeli, ka' ari' jaunu valdi, kura' darbosies visi LNNK Saeimas deputa'ti, ka' ari' Ri'gas me'rs Ma'ris Purgailis. Ka'na'da' notikusi kara noziegumos apsu'dze'ta' Konra'da Kale'ja, kuram draud izraidi's'ana no Kana'das, lietas iztiesa's'ana. K.Kale'js apsu'dze'ts par piederi'bu t.s Ara'ja komandai, kura ir iesaisti'ta vaira'k neka' 30.000 ebreju noslepkavos'ana' Latvija' Otra' Pasaules kara laika'. K.Kale'ja izraidi's'anas lieta' lieci'bu sniedzis ve'sturnieks Konra'ds Kvi'ts, kurs' teicis, ka Ara'ja komanda' ir bijus'i be'di'gi slaveni slepkavas, un neesot s'aubu, ka Ara'ja komanda piedali'jusies Ri'gas geto likvide's'ana'. 82 gadus vecais K.Kale'js ir Latvija' dzimis Austra'lijas pilsonis, kurs' Kana'da' ierada's 1994.gada'. Ministru prezidenta Andra S'k'e'les un Krievijas premjerministra Viktora C'ernomirdina divpuse'ja's saruna's, kura'm izdeva's izbri've't pusstundu Baltijas ju'ras valstu premjerministru tiks'ana's laika' Visbija', pana'kta vienos'ana's vaira'kos nozi'mi'gos starpvalstu jauta'jumos. Proti, li'dz 1.ju'lijam Krievijas puse izteiks savus ierosina'jumus un uzlabojumus li'gumam par be'gl'u atpakal'izdos'anu. Pana'kta ari' vienos'ana's, ka li'dz 1.ju'nijam puses sagatavos li'gumus par savstarpe'ju investi'i'ciju aizsardzi'bu un dubultneapliks'anu ar nodokl'iem. Pe'c Baltijas ju'ras valstu padomes apspriedes Visbija', uz kuru Zviedrijas valdi'ba bija uzaicina'jusi devin'u Baltijas ju'ras krastos atrodos'os valstu, ka' ari' Islandes un Norve'g'ijas valdi'bu vadi'ta'jus, Latvija ir kl'uvusi par prezide'jos'o valsti s'aja' jaunizveiotaja' instuitu'cija'. Deklara'cija', ko premjeri pien'e'ma Visbijas apspriede', jau ieprieks' sagatavotaja' dokumenta' tika papildina'ta nodal'a, kas skar kope'ju ci'n'u pret organize'to noziedzi'bu. Premjeri vienojus'ies izveidot a'rka'rtas komisiju, kura' premjerministru izve'le'ti pa'rsta'vji izstra'da's pasa'kumu pla'nu noziedzi'bas apkaros'anai. Par darba rezulta'tiem komisijai bu's ja'zin'o na'kamaja' apspriede', kas 1997.gada', iespe'jams, notiks Ri'ga'. Deklara'cija' izteikts atbalsts trim Baltijas valsti'm un Polijai, sagatavojoties iesta'jai Eiropas Savieni'ba', tac'u nav izteikta nosta'ja pret Baltijas valstu ve'lmi iesta'ties NATO. Preses konference' Krievijas premjerministrs Viktors C'ernomirdins, atbildot uz jauta'jumu, ko doma' par Baltijas valstu un Polijas iesta's'anos NATO, atbilde'jis: "Neko labu tur nesaskatu. Ja NATO bu'tu labdari'bas organiza'cija - lu'dzu! Tac'u ta' ka' ta' ir milita'ra organiza'cija, nekas labs tas nebu's." Latvija' divu dienu vizi'te' ieradies Lietuvas prezidents Al'g'irds Brazausks un vin'a meita Audrone Usoniene. Vaira'ki politik'i izteikus'ies, ka Valsts prezidenta ve'le's'anas pla'nots ri'kot krietnu laicin'u pirms 7.ju'lija, kad beidzas pas'reize'ja' Valsts prezidenta pilnvaru termin's'. S'a'da versija tiekot apspriesta daz'a'd Saeimas frakciju deputa'tu vidu'. Ka' iespe'jamais ve'le's'anu laiks tiek mine'ti datumi ju'nija otraja' puse' - 15., 17., 20. vai 22.ju'nijs. Ve'le's'anas paredze's ri'kot pirms 7.ju'lija ta'de'l', ka ta's vare'tu ievilkties un tad Latvijai ka'du laiku nebu'tu Valsts prezidenta, bet saskan'a' ar Satversmi Valsts prezidenta vietu li'dz jauna prezidenta ieve'le's'anai pildi'tu Saeimas prieks'se'de'ta'ja Ilga Kreituse, kura turkla't ir viena no prezidenta amata kandida'te'm. Li'dz s'im skaidri zina'mi tri's prezidenta amata kandida'ti - pas'reize'jais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas prieks'se'de'ta'ja Ilga Kretituse un Tautas kusti'bas "Latvijai" deputa'ts Imants Liepa. Jau informe'ja'm, ka Konresu nama' notikus'aja' konference' Juris Boja'rs pazin'ojis, ka c'etri ieve'rojami politik'i - Mavriks Vulfsons, Indulis Be'rzin's', Andrejs Pantel'e'jevs un Valdis Birkavs - 1991.gada 21.augusta' nav piedali'jus'ies balsos'ana' par Konstituciona'lo likumu "Par Latvijas valstisko statusu". Saruna' ar <>, I.Be'zin's' informe'jis, ka taja' laika' atradies pie mikrofona un aicina'jis visus deputa'tus balsot, un pats, atrazdamies taja' vieta', neesot vare'jis nospiest balsos'anas pogu. Savuka'rt A.Pantel'e'jevs un V.Birkavs, parlamenta deleg'e'ti, s'aja' diena' atradus'ies Tallina'. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti RI'GAS BALSS, NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE. =========================================================== IEVANDA ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N I' B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegta's zin'as "S'aja's diena's" vare's san'emt ari' atsevis'k'i no SVEIKS kopas. S'is kana'ls bu's izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas s'aja' gada' ziedojus'i "Ievandas" zin'u dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! !