=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Uzvare'ta'js sporta sacensi'ba's, uz kura'm studentu armija' iesauks'anas aizsta'vis deputa'ts Pe'teris Tabu'ns bija izaicina'jis savu Saeimas kole'g'i Ma'ri Vi'tolu. Svarcels'ana' uzvare'ja P.Tabu'ns, grana'tas mes'ana' - M.Vi'tols, bet par pa're'ja'm sacensi'bu discipli'na'm abi censon'i nevienoja's, ka' rezulta'ta' P.Tabu'ns vientuli'ba' cila'ja divu pudu svaru bumbu, bet M.Vi'tols noskre'ja 100 m distanci. Kaisli'gas debates Saeima' izraisi'ja frakcijas "Latvijai" sagatavotais ka'rte'jais likumprojekts "Par Latvijas okupa'ciju". Socia'listu pa'rsta'vis Aleksandrs Golubovs padomiska' gara' trakte'ja ve'stures notikumus, apgalvodams, ka varena' padomju armija na'kusi ka' Latvijas atbri'vota'ja. Ipas'i "saju'smina'ti" par s'o runu bijus'i LNNK deputa'ti, kuri vienubri'd pat sa'kus'i applaude't. Juris Dobelis atzinis, ka A.Golubova runai bu'tu vieta starp unika'li bezkauni'ga'kaja'm runa'm Latvijas Saeimu ve'tsure', savuka'rt Pe'teris Tabu'ns A.Golubova uzsta's'anos nosaucis par "jauna' fi'rera runu, kas vae'tu skane't Maskava', nevis Latvijas Saeima'." Deputa'ti atzinus'i, ka pe'c A.Golubova uzsta's'ana's a'rvalsti's neviens nevare's apgalvot, ka Latvija' nav demokra'ijas, ka tiek apspiestas cilve'ktiesi'bas, ja reiz tiek pretvalstiskas runas tiek atl'autas pat parlamenta'. Ja'nis Jurka'ns izteicies, ka l'oti maz ir cilve'ku, kuri s'auba's, ka esam bijus'i okupe'ti, tac'u ja'apzinoties, ka okupa'cijas varu ar savu darbu atbalsti'jis vai ikviens Latvijas iedzi'vota'js. Vin's' ari' s'auba's, va cilve'ki bu'tu gatavi pas'atti'ri's'ana's procesam. Par likumprojekta nodos'anu komisija'm nobalsoja 69 deputa'i, pret bija 7 (socia'listi, ka' ari' Ja'nis Jurka'ns, Leonards Stas's, Viktors Kalnbe'rzs), bet atture'ja's viens deputa'ts. Izbraukuma se'de' Liepa'ja' valdi'ba konceptua'li atbalsti'jusi bri'va's ekonomiska's zonas izveidi pilse'ta'. Divu nede'l'u laika' paredze'ts izstra'da't detalize'tu le'mumu, n'emot ve'ra' visu ministru ieteikumus. Apspriesta ari' vides projekta gaita pilse'ta'. Ministru prezidents Andris S'k'e'le pe'c valdi'bas se'des atzinis, ka iespaidi par Liepa'ju bijus'i be'di'gi, i'pas'i premjeru satriekus'as izdemole'ta's ma'jas, izsistie logi. Ri'ga' norisina'ja's Heinriha Bella fonda (K'elne), Balties'u' Kristi'go studentu apvieni'bas (Bonna) un Ge'tes institu'ta Ri'ga' ri'kota' konference "Dzi'va' paga'tne". Uz to bija ieradies'ies juristi, cilve'ktiesi'bu organiza'ciju pa'rsta'vji, ve'stnieki no Va'cijas, C'ehijas, Krievijas, Polijas un Latvijas. Pamatte'ma s'i'm ta' de've'taja'm "Ri'gas saruna'm" bija nesena's totalia'ra's paga'tnes izve'rte's'ana, vainas un atbildi'bas noteiks'ana katra' politiskaja' siste'ma', katra' sabiedri'ba'. Kara muzeja' atkla'ta jauna ekspozi'cija, kas atte'lo li'dz s'im mazpazi'stamu te'mu Latvijas milita'raja' ve'sture' - latvies'u karavi'rus Rietumvalstu gu'sta' Otraja' pasaules kara' un vin'u ta'la'ka's gaitas darba un sardzes bataljonos. Izsta'des nosaukums ir "Aizga'ja latvietis pasaule' ta'lu...", ekpozi'cija' ir unika'l'i materia'li, kurus to i'pas'nieki saglaba'jus'i garos kara un pz'e'ckara gadus. Atsevis'k'a nodal'a velti'ta Latvijas karavi'ru gaita'm "Baltbat" sasta'va' un IFOR spe'kos Bosnija'. Alu'ksne' pirmo reizi norisina'ja's Ernstam Glikam velti'ts Starptautisks gari'ga's mu'zikas festiva'ls, kura' piedali'ja's kori un mu'zik'i ho Alu'ksnes, Kuldi'gas, Ri'gas, Ce'si'm, Balviem, Gulbenes, Tallinas, Veru un Klaipe'das. Ri'gas Latvies'u biedri'bas nama' notika konkursa "Talants Latvijai" fina'ls, kura' piedali'ja's 80 laba'kie Latvijas mu'zikas skolu audze'kn'i. No 20. li'dz 25.maijam. Talsos norisina'sies Ziemel'valstu vides un kultu'ras dienas. Lektori no Da'nijas, Norve'g'ijas, Islandes, Somijas un Zviedrijas iepazi'stina's talsiniekus ar savu valstu kultu'ras un ma'kslas ve'rti'ba'm, sta'sti's par izgli'ti'bas un ekolog'ijas proble'ma'm, iespe'jamo sadarbi'bu. Notiks ari' daz'a'das izsta'des un koncerti. Latvijas Vieni'bas partijas (LVP) konference 17.maija' gandri'z vienbalsi'gi apture'ja LVP valdes un frakcijas neseno le'mumu par izsta's'anos no valdi'bas. LVP paliks'ot valdi'ba', ja premjeram Andrim S'k'e'lem bu's'ot pien'emamas LVP izvirzi'ta's prasi'bas. Piem., lai LVP vare'tu ien'emt zemkopi'bas, koopera'cijas un zvejnieci'bas valsts ministra amatus, lai Hipote'ku un zemes banka tiktu nodota Zemkopi'bas ministrijas pakl'auti'ba', lai s'ai bankai tiktu pies'k'irti 5-10 milj. kredi'tresursu, l'autu pabeigt Zemkopi'bas ministrijas reorganiza'ciju, tiktu izveidota komisija robez'as kontrolei, saka'rtots ieks'e'jais tirgus u.c. Ja premjers nepiekriti's'ot s'i'm prasi'ba'm, LVP aizies'ot opozi'cija'. Deputa'ts Roberts Dilba nole'mis pien'emt A.S'k'e'les pieda'va'jumu kl'u't par zemkopi'bas inistru ari' ta'da' gadi'juma' ja LVP aizies no valdi'bas. Konference ari' pilnvaroja i'pas'u komisiju saruna'm ar premjeru Andri S'k'e'li. Ta's sasta'va' A.Kauls, R.Dilba, E.Ba'ns, I.Amolin's', A.Tuc's. Premjers z'urna'listus informe'jis, ka LVP vin'am ve'l neesot iesniegusi savas prasi'bas, tac'u piebildis: "Ar mani no ultuma'ta pozi'cija'm runa' nevare's." Latvies'u kinorez'isorei Lailai Pakalnin'ai 49.Kannu kinofestiva'la' pies'k'irta starptautiska's kinokritik'u federa'cijas FIPRESCI specia'lbalva. Ta' pies'k'irta par filma'm "Pra'mis" un "Pasts", kas bija iekl'autas kinofestiva'la oficia'laja' a'rpuskonkursa programma' "I'pas'ais skatiens". Tiekoties ar NVS valstu prezidentiem, Krievijas prezidents Boriss Jel'cins aicina'jis Sadraudzi'ba' iesta'ties ari' citas valstis - pirmka'rt jau Baltijas valstis: "Me's bu'tu prieci'gi, ja mums pievienotos Balijas valstis. Mums ir l'oti cies'i sakari, me's paka'peniski esam tikus'i val'a' no s'oka sta'vokl'a, un pas'laik ar vin'iem veidojam kontaktus." Latvijas a'rlietu ministrs Valdis Birkavs pazin'ojis, ka Latvija neatsauksies Krievijuas aicina'jumiem iekl'auties NVS. Labe'jo politisko partiju - LNNK, Kristi'go demokra'tu savieni'bas, "Latvijas cel'a", Latvijas Zemnieku sabvieni'bas un Zal'as partijas jaunatnes organiza'ciju pa'sta'vji paraksti'jus'i nodomu protokolu par Demokra'iska's jaunatnes foruma izveidi. Forums tiks'ot veidots, lai veicina'tu politiski li'dzi'gi oriente'tu partiju konsolida'cijas procesu, ka' ari' sekme'tu jaunies'u politisko iniciati'vu un apliecina'tu jaunatnes atbalstu socia'lekonomisko reformu kursa neatgriezeniskumam. Konferences rezolu'cija' apliecina'ts jaunies'u atbalsts Latvijas virzi'bai un Eiropas Savieni'bu, izteikts aicina'jums Saeimai un valdi'bai veicina't a'valstu kapita'lieguldi'jumiem labve'li'gu vidi Latvija', ka' ari' uzsve'rta Baltijas valstu sadarbi'bas nozi'me. Na'kamvasar Valmiera' notiks konference "Ziemel'u aston'nieks: sievietes un vi'ries'i dialoga'", kura' par dzimumu li'dztiesi'bas jauta'jumiem diskute's apt. 1000 sievies'u un vi'ries'u no Baltijas un Skandina'vijas valsti'm. S'i' konference bu's liela'kais Ziemel'valstu Padomes projekts 1997.gada'. =========================================================== Infoma'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti DIENA, RI'GAS BALSS un NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE. Ievanda =========================================================== Firma "Ievanda" pieda'va'... Ju'su ma'ja's iena'ks prieks, ja iega'da'sities sava' i'pas'uma' audiokasetes no se'rijas "R A D I O P A S A K A S ". 1.kasetes viena' puse' dzirde'sit daz'a'du tautu (krievu, unga'ru, pol'u, latvies'u un angl'u) pasakas aktieru Harija Misin'a, Emi'lijas Be'rzin'as, Ka'rl'a Trenc'a, Antas Klints un Vilmas Lasmanes lasi'juma'; savuka'rt otraja' puse' vare'sit dzi'vot li'dzi radioiestude'jumu varon'iem - trim sive'ntin'iem un slavenajam pi'le'nam Timam. 2.kasete' iepazi'sities ar "Staburaga be'rniem" (loma's Edgars Silin's', Raimonds Gruntn's', Juris Laps'e, Dina Kuple, Imants Skrastin's', Zaiga Suharevska, E'valds Valters). 3. kaseti klausoties, vare'sit dungot dunga'dziesmin'u kopa' ar Vinniju Pu'ku, E'zeli'ti Ia', Sive'nu, Trusi'ti un Mazuli'ti Ru' (loma's - A'ris Rozenta'ls, Vera Singajevska, Leoni'ds Grabovskis, Ru'dolfs Ple'pis, Ja'nis Skanis, Edmunds Freibergs, Hele'na Roma'nova un Ja'nis Reinis). 4.kasetes viena' puse' - Imanta Ziedon'a, Jura Kulakova un Edgara Liepin'a "kopdarbs" - "Pasaka, kura' dzen un piedzen", "Pasaka par pogu" un "Putekl'a briesmi'gie piedzi'vojumi". Bet otraja' puse' - daz'a'du tautu pasakas lasi's Pe'teris Liepin's'. Se'rija' iecere'tas pavisam septin'as pasakas. Ja Ju'su i'pas'uma' bu's visas septin'as pasaku audiokasetes, balvu - astoto kaseti - vare'sit iegu't bez maksas. Ieprieciniet sevi, be'rnus, mazbe'rnus, mazmazbe'rnus un draugus! Vienas kasetes cena: USD 9.00 vai AUD 12.00. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org.lv ===========================================================