=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Sanktpe'terburgas prokuratu'ra' iesniegti materia'li par dzieda'ta'ju Laimu Vaikuli. Sanktpe'terburgas ve'le's'anu komisija uzskata, ka dzieda'ta'ja pa'rka'pusi ve'le's'anu likuma normas - L.Vaikule sava' koncerta' pirms Sanktpe'terburgas me'ra ve'le's'ana'm aicina'jusi balsot par pilse'tas pas'reize'jo me'ru Anatoliju Sobc'aku. Ka'rte'ja's Latvijas un Lietuvas sarunas par ju'ras robez'u beigus'a's bez konkre'tiem rezlta'tiem - nav pana'kta vienos'ana's ne par ekonomiska's zonas robez'a'm, ne par teritoria'lajiem u'den'iem. Lietuvas pa'rsta'vji gan esot labve'li'gi skati'jus'ies uz iespe'ju noteikt teritoria'la's ju'ras platumu 12 ju'dz'u, tac'u gali'ga atbilde ve'l nav dota. Oficia'la' vizi'te' Latvija' ieradusies Ukrainas Augsta'ka's Padomes delega'cija ta's prieks'se'de'ta'ja Oleksandra Moroza vadi'ba'. Tiekoties ar Saeimas deputa'tiem, O.Morozs izteicis baz'as par NATO paplas'ina's'anu uz Austrumiem. Vin'apra't, stabilita'te un dros'i'ba Eiropa' bu'tu nodros'ina'ma, veidojot no kodolieroc'iem bri'vas zonas un veicinot atbrun'os'anos. Viesus interese'jusi ari' pilsoni'bas jauta'juma risina's'ana Latvija' (Latvija' dzi'vo 72.000 ukrain'u). Uzbekista'nas prezidents Islams Karimovs, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, izteicis kritiku par Latvijas uzn'e'me'ju nekompetenci, neorganize'ti'bu, neve'le's'anos strauji veidot ekonomiskos sakarus ar Uzbekista'nu, kas ir izejviela'm baga'ta valsts. G.Ulmanis centies s'o viedokli atspe'kot, jo vizi'te' Uzbekista'na' G.Ulmani pavada liela grupa Latvijas uzn'eme'ju. Prezidentu tiks'ana's gaita apspriesti abu valstu politiskie uzskati, ieka'rtas, attieksme pret notikumiem pasaule', ka' ari' par attieci'ba'm ar Krieviju. Vizi'tes nozi'mi piera'da taas, ka Uzbekista'na' ieradus'ies ari' pieci Latvijas ministri - Arlietu (Valdis Birkavs), satiksmes (Vilis Kris'topa'ns), ekonomikas (Guntars Krasts), ieks'lietu (Dainis Turlais) un vides aizsardzi'bas un reg'iona'la's atti'sti'bas ministrs (Ma'ris Gailis). Latvija, Lietuva un Igaunija pien'e'mus'as politisku le'mumu iesta'ties NATO, bet li'dz s'im katra me'g'ina'jusi atrast savus cel'us saruna'm ar alianses vadi'bu. Baltijas Asambleja' (BA) pana'kta vienos'ana's izstra'da't vienotu taktiku s'aja' jauta'juma'. BA Prezidijs nole'mis ari' izstra'da't vienotu koncepciju, ka' nostiprina't Baltijas valstu austrumu robez'u un pamaza'm sa'kt savstarpe'jo robez'u nojauks'anu. Latvijas Vieni'bas partijas (LVP) un Ministru prezidenta Andra S'k'e'les saruna's pana'kta vienis'ana's par LVP paliks'anu valdi'ba'. LVP nav uzsta'di'jusi premjeram ultima'ti'vas prasi'bas (par ko jau esam infiorme'jus'i ieprieks'), bet iesta'jusies tikai par tiem nosaci'jumiem, kas izriet no valdi'bas deklara'cijas: par ieks'e'ja' tirgus aizsardzi'bu, valsts atbalsti'tu kredi'tpolitiku, strate'g'isko jauta'jumu noteiks'anu lauksaimnieci'bas likuma', ka' ari' par Zemkopi'bas ministrijas reorganiza'ciju pabeigs'anu. Na'kamnede'l' Saeima' vare'tu tikt izskati'ts jauta'jums par Roberta Dilbas iecels'anu zemkopi'bas ministra amata'. Uz koopera'cijas valsts ministra amatu ir divas kandidatu'ras: Latvijas Zemnieku savieni'bas izvirzi'tais kandida'ts Atis Slakteris un LVP ieteiktais Ma'ris Ikaunieks. Par to, kurs' no vin'iem ien'ems s'o amatu, vispirms sava' starpa' vajadze's vienoties aba'm partija'm. Zvejnieci'bas valsts ministra amata', ka' uzskata A.S'k'e'le, vare'tu palikt Ivars Amolin's', bet mez'u valsts ministra amata' - Arvi'ds Ozols. Par ministrijas parlamenta'ro sekreta'ru vare'tu bu't Ma'ra Gail'a valdi'bas vides un reg'iona'la's attisti'baaas ministrs Juris Iesalnieks. Valsts prezidents Gntis Ulmanis noliedzis finansu ministra un organiza'cijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" vadi'ta'ja Aivara Kreitusa izteikumus Latvijas radio par to, ka G.Ulman'a atbalsta fonds "jau eksiste' un jau ilgus gadus". G.Ulmanis s'o apgalvojumu nosaucis par "saltiem meliem". Vieni'gais zina'mais fonds, ar kuru G.Ulmanis vare'tu bu't saisti'ts, ir Ka'rl'a Ulman'a piemin'as fonds un Represe'to Latvijas valsts un sabiedrisko darbinieku likten'u noskaidros'anas komisija, un s'o abu organiza'ciju vadi'ta'js Indulis Ronis noliedzis s'o organiza'ciju saisti'bu ar gaida'maja' Valsts prezidenta ve'le's'ana'm. Vel jo vaira'k - vin's' neatbalstot G.Ulman'a darbi'bu un ta'pe'c jau atteicies vadi't mine'to otro fondu. Nede'l'as laika' Lielbrita'nija ja'atsta'j 22 gadus jaunajai Vitai Kokore'vic'ai - vin'a izsaukusi varas iesta'z'u aizdomas ar pa'rlieku baga'to dzi'vesveidu. Vin'a ieradusies Lielbrita'nija' pe'rna' gada septembri' un pe'c ka'da laika pa'rva'kusies dzi'vot uz 1,2 milj. ma'rcin'u ve'rtu savrupma'ju. Vin'as i'pas'uma' bijus'as ari' vaira'kas ekskluzi'vas automas'i'nas. Tiesai V.Kokare'vic'a teikusi, ka esot biznesmene, tac'u nav nosaukusi savus partnerus. Vin'as persies'u kak'is no Anglijas jau izsu'ti'ts - uz Ri'gu. S'a' gada 12.februa'ri' lidosta' "Ri'ga" tika aizture'ti divi Lielbrita'nijas pilson'i - Maikls Eliots un Dz'eremijs Lekombe'rs. Vaira'kos vin'iem piederos'ajos koferos un cel'asoma's tika atrasts vesels le'rums anti'ku prieks'metu (apm. 200 prieks'metu ka'du 8 tu'kst. latu ve'rti'ba'), kurus abi vi'ri nelikumi'gi grasi'ja's izvest no Latvijas. Angl'i paskaidrojus'i, ka visus prieks'metus pirkus'i antikvaria'tos un kolekciona'ru saietos. Pe'c Centra'lcietuma izolatora' pavadi'tiem diviem me'nes'iem angl'i pret pra'va'm dros'i'bas nauda'm izlaisti. Lietas izmekle's'anas termin's' pagarina'ts li'dz 12.ju'nijam, jo atrasti 11 prieks'metu i'pas'nieki, jo tie bijus'i zagti. Ja abi "kolekciona'ri" visu bu'tu likumi'gi noka'rtojus'i, ma'kslas ekspertiem pret izves'anu nebu'tu bijis neka'du iebildumu - starp prieks'metiem neesot bijis neka' unika'la vai ar lielu kultu'rve'sturisku ve'rti'bu. Bet izves'anas atl'aujas noka'rtos'ana bu'tu izmaksa'jusi 2000 latu. Naturaliza'cijas process Latvija' sa'ka's 1995.gada 1.februa'ri'. Pretendenti, kuri atbilst likuma prasi'ba'm un ir piera'di'jus'i savas latvies'u valodas un Latvijas ve'stures un Satversmes zina's'anas, ar valdi'bas ri'kojumu tiek iecelti LR pilson'u ka'rta'. Li'dz s'im ar devin'iem valdi'bas ri'kojumiem pilsoni'ba pies'k'irta 1647 pretendentiem, apstiprina'jumu gaida ve'l c'etru ri'kojumu projekti, kuros ir ve'l 645 cilve'ku va'rdi. Naturaliza'cijas pa'rvaldes ri'kota' aptauja skola's ar krievu ma'ci'bu valodu para'di'jusi, ka pilsoni'bu ve'las iegu't 62,9%, bet skaidru "ne'" teikus'i 10,8% aptauja'to. No pe'de'jiem 26,5% neve'las zaude't iespe'ju bez vi'zas iebraukt vaira'ka's bij. PSRS republika's, 28,5% neju't vajadzi'bu pe'c LR pilsoni'bas, 23,3% neve'las diene't Latvijas armija', 21,9% ve'las aizbraukt no Latvijas, bet 15,9% ve'las kl'u't par citas valsts pilsoni. Re'zeke' nosle'dzies starptatiskais sari'kojuma deju konkurss "Pavasara balva", kura' piedali'ja's dejota'ji no 14 valsti'm. Par laba'koLati'n'amerikas deja's un ari' kopuma' tika atzits pa'ris no Austra'lijas - Sz'u'lija Dz'onsa un Dz'o Polimeno. Stardartdeja's pieaugus'o grupa' atzini'bu guva Tartu deju klubs, bet junioru grupa' pirma's vietas izci'ni'ja ri'dzinieki un re'zeknies'i. Uzvare'ta'ji san'e'mus'i skaistus kausus, kas darina'ti Ita'lija'. =========================================================== Infoma'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti DIENA, RI'GAS BALSS un NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE. Ievanda =========================================================== Firma "Ievanda" interesentiem pieda'va' divas audiokasetes: a^ INESSA GALANTE. DEBUT. a^ un a^ SOLVEIGA RAJA. PRIMADONNA.a^ Vaira'kums muzika'lo numuru aba's kasete's ir operu a'rijas. Repertua'rs daz'a'ds, bet ideja viena - popula'ri fragmenti no popula'ra'm opera'm ("Traviata", "Burvju flauta", "Pajaci", "Bohe'ma", "Ai'da" u.c.). S.Rajas izraudzi'tajai programmai ir viena bu'tiski ats'k'iri'ga nianse - latvies'u komponistu mu'zika. Vienas kasetes cena ar gaisa pasta piega'di: USD 9.00 vai AUD 12.00. Pasu'tina'jumi adrese'jami: jansons@ievand.org.lv ===========================================================