=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== ASV senators, prezidenta amata kandida'ts no Republika'n'u partijas Roberts Douls s'a' gada rudeni', iespe'jams, apmekle's Baltijas valstis. Centra'leiropas un Austrumeiropas koali'cijas pa'rsta'vju tiks'ana's laika' Vas'ingtona', kura' piedali'jies ari' ALA prieks'se'dis Ja'nis Kukainis un ve'l 17 etnisko organiza'ciju vadi'ta'ji, R.Douls apgalvojis, ka, kl'u'stot par ASV prezidentu, vin's' bu's'ot Baltijas valstu puse' Krievijas draudu gadi'juma'. Ukrainas parlamenta prieks'se'de'ta'js Oleksandrs Morozs izteicies, ka Ukraina atbalstot nevis Latvijas pievienos'anos jau ka'diem no esos'ajiem milita'rajiem blokiem, bet gan aicinot veidot gluz'i jaunas milita'ra's sadarbi'bas formas. Zviedrijas brun'oto spe'ku virspave'lnieks Ove Viktorins pe'c savas vizi'tes Latvija' l'oti atzini'gi nove'rte'jis Latvijas Brun'oto spe'ku, i'pas'i BALTBAT, karavi'ru sagatavoti'bas li'meni un me'rk'tieci'bu. Vin's' esot pa'rliecina'jies, ka Latvijas karavi'ri un virsnieki esot sasniegus'i augsta'ko sagatavoti'bas li'meni, ka'du bijis iespe'jams sasniegt s'aja' laika'. Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis pe'c Latvijas un Uzbekista'nas delega'ciju tiks'ana's pazin'ojis, ka ekonomiska's sadarbi'bas atti'sti's'ana ir Latvijas un Uzbekista'nas na'kotnes attieci'bu pamata'. Uzbelista'nu i'pas'i interese'jot Latvijas ostu izmantos'ana, savuka'rt Latviju - iese'jas izmantot Uzbekista'nas dabas resursus. Uzbekista'nas prezidents Islams Karimovs pazin'ojis, ka aba'm valsti'm neesot domstarpi'bu, runa'jot par globa'la's un reg'iona'la's dros'i'bas proble'ma'm. Latvija avrot izmantot Uzbekista'nu ka' va'rtus uz pa're'ja'm A'zijas valsti'm. Uzbekista'na uzskata, ka Latvijas ve'lme iesta'ties NATO ir tikai un vieni'gi pas'as Latvijas lieta, ka' ari' apsveic Latvijas tieks'anos uz integra'ciju Eiropa'. Sabiedriska's organiza'cijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" valdes prieks'se'de'ta'js Aivars Kreituss pazin'ojis, ka 27.maija' atka'psies no sava amata. Vin's' paskaidrojis, ka nepiecies'amos organizatoriskos darbus vin's' esot paveicis, turkla't vin's' esot aizn'emts ar citiem piena'kumiem. Vakar informe'ja'm, ka no Lielbrita'nijas izraidi'ta latviete Vita Kokare'vic'a. Prese zin'o, ka vin'a bijusi un, iespe'jams, ve'l ir "Latvijas Depozi'tu bankas" i'pas'nieka Raita Gail'a mi'l'a'ka'. Vin'a izraidi'ta, pamatojoties uz aizdoma'm par vin'as saisti'bu ar "krievu mafiju". R.Gailis bija viens no trim ietekmi'ga'kajiem s'obri'd bankrote'jus'a's "Depozi'tu bankas" un "Centra bankas" i'pas'niekiem, un pe'c neoficia'las informa'cijas, savulaik caur vienu "offshore" sabiedri'bu kontrole'jis ari' 40% "Multibankas" kapita'la. Vin's' bijis ari' liela'ka's Latvijas autotirgota'jfirmas un servisa "Mu'sa Motors" dibina'ta'js un i'pas'nieks. Krimina'lpolicijas anali'tiska's dal'as vadi'ta'js pulkvez'leitnants Rodmars Edolfs sava' kabineta' Policijas departamenta' izdari'jis pas'na'vi'bu, ies'aujot galva' no dienesta ieroc'a. Iemesls - g'imenes nesaskan'as. S'ogad s'is ir 4 vai 5 gadi'jums Latvija', kad policijas darbinieks atn'em sev dzi'vi'bu. Naciona'lo Brun'oto Spe'ku s'ta'ba bataljona' Ri'ga' pas'na'vi'bu izdari'jis obliga'ta' dienesta karavi'rs (s'is ir jau otrais gadi'jums). Karavi'rs bijis nori'kojuma', un ka' ps'na'vi'bas ieroci izmantojis dienesta ieroci. Iespe'jams, ka pas'na'vi'bas iemesls ir pa'rslodze un ta's radi'ta's halucina'cijas. Turpma'k a'rvalstnieki Latvijas dziedni'cas vare's apmekle't, iegu'stot Latvijas vi'zu uz tu'risma cel'azi'mes, nevis oficia'la ielu'guma pamata. Bez tam atpu'tniekiem bu's iespe'jams vi'zu san'emt ari' lidosta' "Ri'ga". Valdi'ba' tiekot apsve'rta iespe'ja vi'zas izsniegt ari' Latvijas sauszemes robez'punktos. Saeima nodevusi izskati's'anai komisija's LNNK un LZS/KSD deputa'tu izstra'da'to likumprojektu "Par Valsts prezidenta ieve'le's'anu", kura' noteiktas stingras prasi'bas perezidenta kandida'tiem un kura pien'ems'anas gadi'juma' uz prezidenta amatu nevare'tu kandide't Alfre'ds Rubiks. Pas'reiz Satversme Valsts prezidenta kandida'tam neizvirza neka'das citas prasi'bas, vieni'gi 40 gadu vecumu. Likumprojekts nosaka, ka par Valsts prezidentu var izvirzi't LR pilsoni, kurs' ir pilnus 40 gadus vecs un, ja vin's' nav likuma' paredze'taja' ka'rti'ba' atzi'ts par ri'ci'bnespe'ji'gu, neizcies' sodu bri'vi'bas atn'ems'anas vieta's, nav bijis sodi'ts par ti's'iem noziegumiem, nav izdari'jis noziegumu nepieskaita'mi'bas sta'vokli', nav bijis PSRS, LPSR vai a'rvalstu dros'i'bas dienestu s'tata darbinieks, pe'c 1991.gada 13.janva'ra nav darbojies kompartija', sabiedri'bas gla'bs'anas komiteja' u.c. aizliegta's organiza'cija's, prot valsts valodu atbilstos'i augsta'kajai prasmes paka'pei. Kandida'tam ar savu parakstu ja'apliecina, ka vin's' atbilst s'i'm prasi'ba'm. Ta'di pas'i ierobez'ojumi Saeimas ve'le's'anu likuma' ir izvirzi'ti deputa'ta kandida'tiem. =========================================================== Infoma'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti DIENA, RI'GAS BALSS un NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE. Ievanda =========================================================== Latvijas Jaunatnes Kusti'ba Mieram organize' s'a'das nometnes: LV-1 VITRUPE 29.ju'nijs - 8.ju'lijs Dali'bnieku skaits: 10-15 Vieta: Limbaz'u rajons, 80 kilometrus uz ziemel'iem no Ri'gas Te'ma: ekolog'ija _______________ Dali'bniekiem bu's iespe'ja dzi'vot l'oti vienka'rs'os apsta'kl'os, izprast dabisko dzi'ves ritmu, dzi'vot/stra'da't saskan'a' ar to. Galvenais uzdevums - maza's Vitrupes upes gultnes atti'ri's'ana, vienka'rs's, bet lielu pacieti'bu prasos's darbs. Galvenie transporta veidi - laivas un divriten'i. Darba nometne atradi'sies starp diviem ezeriem, no kuriem iztek Vitrupe. Tuva'kais ciems - 5 km atta'luma'. Ekolog'iski ti'ri produkti. Dzi'ves apsta'kl'i prasa spe'ju dzi'vot neliela' sabiedri'ba' un uzn'emties atbildi'bu. Nometne' bu's ielu'gts ekolog'ijas specia'lists. Tiks organize'ti pa'rga'jieni uz kaimin'u ciemiem. __________________________________________________________________ LV-2 GAUJASLI'C'I 14.ju'lijs - 24.ju'lijs Dali'bnieku skaits: 10 Vieta: be'rnunams "Gaujasli'c'i", Ce'su tuvuma', 100 km no Ri'gas Te'ma: darbs ar be'rniem, atjaunos'anas darbi _______________ Darbs: Be'rnu ikdienas un bri'va' laika aktivita's'u organize's'ana. (Ja'uzsver tas, ka s'iem be'rniem nepiecies'ama uzmani'ba un kontakti ar cilve'kiem no a'rpuses, kas baga'tina'tu vin'u socia'lo dzi'vi un pieredzi.) Atjaunos'anas darbi tiks veikti e'ka's un rotal'laukumos be'rniem un kopa' ar tiem ar me'rk'i vin'us iesaisti't darba' pas'u labkla'ji'bai. Tiek pla'notas ari' ekskursijas uz apka'rte'jiem ciematiem un Gaujas Naciona'lo parku. __________________________________________________________________ LV-3 GAUJAS NACIONA'LAIS PARKS 15.-30.ju'lijs Dali'bnieku skaits: 20 Vieta: Gaujas NP, apt. 80 km uz austrumiem no Ri'gas Te'ma: ekolog'ija un ve'sture _______________ Parks dibina'ts 1973.gada' unika'lo dabas objektu, floras un faunas saglaba's'anai, tac'u tagad, finansu tru'kuma de'l' ta' atti'sti'ba ir apdraude'ta. Darbs tiks veikts viena' no pieciem parka rajoniem specia'listu uzraudzi'ba': e'ku veidos'ana, tu'ristu taku ti'ri's'ana un atjaunos'ana, darbs mez'nieci'ba' un dzi'vnieku rezerva'ta'. Biologi un citi parka specia'listi lasi's lekcijas par rajona ve'sturi un atti'sti'bu. Diskusijas par apka'rte'ja's vides situa'ciju daz'a'dos Latvijas rajonos un Eiropa'. Ekskursijas uz Ce'si'm, Siguldu (muzeji, 12.gs. pilsdrupas). Cel'ojums pa upi Gauju, "ekspedi'cija" uz paga'nu relig'ijas kulta ala'm, klinti'm un nelieliem kanjoniem. __________________________________________________________________ LV-4 RI'TARASAS 5.-15.augusts Dali'bnieku skaits: 10-15 Vieta: Le'dmanes ciemats, 50 km uz dienvidiem no Ri'gas, Te'ma: cittautu kultu'ru iepazi's'ana _______________ Dzi've lauku ma'ja'. Darbs: celtnieci'ba un/vai lauksaimnieci'ba, bet galvenais nometnes me'rk'is - diskusijas. Te'ma: Diskusiju me'rk'is - apspriest imigra'cijas, integra'cijas viete'ja' sabiedri'ba', asimila'cijas u.c. proble'mas. Diskusijas par valsts politiku pret naciona'laja'm minorita'te'm un uzskatu apmain'a ar jaunies'iem no cita'm valsti'm. Dali'bnieki tiek lu'gti n'emt li'dz materia'lu par savas valsts imigra'cijas politiku, kultu'ru u. tml. __________________________________________________________________