=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Tiekoties Vil'n'a', triju Baltijas valstu prezidenti - Guntis Ulmanis, Lennarts Meri un Al'g'irds Brazausks pa'rruna'jus'i ne tikai globa'los jauta'jumus, bet ari' visa'm trim puse'm nozi'mi'gas proble'mas - robez'as, aizsardzi'bas politika, integra'cija Eiropas Savieni'ba' (ES) un NATO. Prezidenti paraksti'jus'i kope'ju deklara'ciju "Par partnerattieci'ba'm integra'cijas va'rda'" teikts: "Me's esam pa'rliecina'ti, ka mu'su valstis spe's dot un dos kopi'gu ieguldi'jumu ES un NATO. S'os svari'gos sol'us me's gribam spert kopi'gi, nevis konkure't viens ar otru, atzi'stot, ka Baltijas valstu un Eiropas dros'i'bas jauta'jums nav sadala'ms". Prezidenti nora'di'jus'i, ka Latvija, Lietuva un Igaunija esot gatavas ziedot visu, lai sasniegtu savus me'rk'us. Starp Baltijas valsti'm paraksti'ts ari' li'gums par socia'lo nodros'ina's'anu. Tiks'ana's laika' Latvijas un Lietuvas prezidenti apspriedus'i ari' jauta'jumu par abu valstu ju'ras robez'u. G.Ulmanis pazin'ojis, ka robez'as jauta'jums tiks'ot atrisina'ts pusotra me'nes'a laika', savuka'rt A.Brazausks ierosina'jis vispirms noskaidrot, cik daudz naftas atrodas stri'di'gaja' teritorija', pe'c kam robez'as jauta'jumu vare's'ot atrisina't bez proble'ma'm. Daudz kritikas no A.Brazauska un G.Ulman'a puses izskane'ja attieci'ba' uz robez'kontroles punktu darbu. Sta'voklis uz Latvijas-Lietuvas robez'as neapmierina nevienu, tome'r s'i's proble'mas tiekot risina'tas l'oti le'ni: nav kope'ja muitas darba, nav dokumentu modifika'cijas siste'mas, informa'cijas. G.Ulmanis paudis ceri'bu, ka na'kotne' robez'as starp Baltijas valsti'm bu's'ot tikai teore'tiskas. Ministru kabinets akcepte'jis bri'va's tirdznieci'bas li'gumu ar lauksaimnieci'bas produkciju starp Baltijas valsti'm, un to paredze'ts paraksti't ju'nija'. Saskan'a' ar li'gumu Latvija, Lietuva un Igaunija atsaka's no importa tarifu (ievedmuitas) iekase's'anas par Baltijas valsti's saraz'oto lauksaimnieci'bas produkciju (nosakot ievedmuitu 0% apme'ra'). Vienlaikus Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajadze's atteikties ari' no kvantitati'vajiem ierobez'ojumiem, t.i., cik daudz lauksaimnieci'bas produkcijas l'auts ievest ari' bez ievedmuitas nomaksas. Li'guma paraksti's'anas gadi'juma' nebu's atl'auts ieviest diskrimine'jos'us likumus u.c. normati'vus aktus, kas apgru'tina Baltijas valsti's saraz'oto lauksaimnieci'bas produktu importu (ta'das pasta'v Igaunija'). Savuka'rt subsi'dijas l'auts saglaba't gan Lietuvai, gan Latvijai un Igaunijai (finansu ministrs uzskata, ka Latvija jau s'ogad vare'tu atteikties no lauksaimnieci'bas subside's'anas, ta' vieta' ievies'ot k'i'lu zi'mes). ASV pirma' le'dija Hilarija Klintone ju'lija', apmekle'jot Eiropu, pla'no viesoties ari' Latvija', Lietuva' un Igaunija'. Brauciena' vin'u pavadi's ASV su'tne ANO Madle'na Olbraita. Centra'la's un Austrumeiropas apmekle'jumu H.Klintone sa'ks 5.ju'lija' Ruma'nija', tad ieradi'sies Baltijas valsti's, Polija', C'ehija', Unga'rija' un Slovakija'. Sabiedriska's organiza'cijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" valdes prieks'se'de'ta'js kops' 27.maija ir Juris Roberts Kalnin's' (Demokra'tiska's partijas "Saimnieks" biedrs un Izgli'ti'bas un zina'tnes ministrijas parlamenta'rais sekreta'rs). Finansu ministrs un I.Kreituses dzi'vesbiedrs Aivars Kreituss atka'pa's no valdes prieks'se'de'ta'ja amata, jo visus nepiecies'amos organizatoriskos darbus jau esot paveicis, turkla't esot visai aizn'emts citu piena'kumu pildi's'ana'. A.Kreituss ir organiza'cijas valdes loceklis. C'ehijas ve'stniece Latvija' Jaroslava Jeslinkova nodevusi Latvijas Valsts ve'stures arhi'vam Otra' Pasaules kara gados C'ehija' nona'kus'a's tri's un c'etrus gadsimtus vecas ve'stules. Taja's apraksti'ti Livonijas kara notikumi, situa'cija Baltija' 16. un 17.gs. mija' un Tri'sdesmitgadu kara notikumi. <> (Aivars Jakovic's, Ri'gas Domes deputa'ts). Pe'c pas'valdi'bu ve'le's'ana'm toni Ri'gas Dome' noteica LNNK, tac'u tagad ta's pozi'cijas ir stipri iedraga'tas. Iemesls - vadi'bas un ierindas deputa'tu ats'k'iri'gais materia'lais sta'voklis, daz'a'die prieks'stati par godi'gumu un cita'm cilve'ciska'm ve'rti'ba'm. Nesaskan'as briest ari' cita's dome' pa'rsta've'ta's diz'partija's. Rezulta'ta' pretrunas starp partiju "apara'ta darbiniekiem" un ierindas deputa'tiem ir nopietna'kas neka' pretrunas starp ierindas deputa'tiem no daz'a'da'm partija'm. Ve'l vaira'k - starp partiju virsotne'm nesaskan'as samazina'jus'a's. Jaunajai nomenklatu'rai intereses kopi'gas: ierobez'ot atkla'ti'bu, informa'ciju, slepeni'ba' personiski "baga'tina'ties", realize't sev izdevi'gus, bet pilse'tnieku vaira'kumam neizdevi'gus projektus, izga'da't saviem sponsoriem trekna'kos privatize'jamos kumosus. Godi'ga'kie ierindas deputa'ti no savu vadi'ta'ju politikas sa'ka norobez'oties. Konsolide'ja's opozi'cija, kura arvien vaira'k sa'ka ietekme't nomenklatu'ristu le'mumu pien'ems'anu. Ka' rea'la u'denss'k'irtne kalpoja LNNK deputa't Jura Karlsona ambi'cijas un reize' ne visai godi'ga' darbos'ana's privatiza'cija' un Centra'ltirgu'. Partijas vadi'ba, cens'oties pali'dze't, centa's Karlsona nelikumi'go privatiza'cijas li'gumu pa'rbaudi novilcina't un tai pas'a' laika' ve'l atbalsti'ja ka' eventua'lu otro Ri'gas Domes prieks'se'de'ta'ja vietnieku. Vadzis lu'za. Tagad Ri'gas Dome' izveidojus'ies tri's galvenie spe'ki: 1. Naciona'lais bloks, kura' ieks'e'jais partiju dominans'u same'rs stipri li'dzsvarojies; 2. Demokra'tiska' partija "Saimnieks" un 3. - Demokra'tiska' opozi'cija, kuru veido gandri'z visu frakciju "nediscipline'tie" pa'rsta'vji un neatkari'gie deputa'ti. Demokra'tiska's opozi'cijas ieks'iene' aktivita'tes fransforme'ja's Naciona'li demokra'tiska' frakcija'. S'a'da frakcijas nosaukuma pien'ems'ana nav saisti'ta ar naciona'li demokra'tiska's partijas aktivita'te'm, bet gan nepiecies'ami'bu nepiel'aut ta'la'ku naciona'la's idejas diskredita'ciju, ko li'dz s'im praktize'jus'i t.s. naciona'lie konservatori ar "Latvijas cel'u" prieks'gala'. <> publice'ts profesora Ja'n'a Freiman'a raksts "Latvija-Lietuva: Daz'as patiesi'bas par mu'su starpvalstu saruna'm". Pieda'va'jam i'su atrefere'jumu. Latvijas prese' iekl'uvus'as pretruni'gas zin'as par jaunaja'm Latvijas-Lietuvas starpvalstu saruna'm par ju'ras robez'as delimita'ciju, neskatoties uz Latvijas strikto ture's'anos pie principa: neizpaust par saruna'm neko, ko nebu'tu akcepte'jus'as publice's'anai a b a s p u s e s. Lietuvas puse s'o principu pa'rka'pusi. Pe'c tam, kad Lietuvas puse ieprieks'e'jo sarunu posmu pe'rna' gada nogale' bija vienpuse'ji pa'rtraukusi, abas puses ve'la'k vienoja's dialogu turpina't no "baltas lapas", saskan'a' ar abu delega'ciju pien'emto procedu'ru un vadoties vieni'gi pe'c starptautisko tiesi'bu norma'm. Abu delega'ciju leksikona' li'dz s'im nav figure'jis va'rds "nafta" - vien aizpli'vuroti ma'jieni "puk'ainu" metaforu veida'. Lietuvas puse izdari'jusi to pas'u, ko ieprieks' me'g'ina'ja Igaunija. Proti - visas Lietuvas partijas ir paraksti'jus'as vienos'anos, ka ju'ras robez'a "ir ja'velk ne zema'k (uz dienvidiem) par 56 parale'li". Ta'tad ari' lietuvies'u politiskie spe'ki jau ir vienpuse'ja' ka'rta' "noteikus'i" "de facto" Latvijas-Lietuvas ju'ras robez'u - p i r m s jebka'du sarunu beiga'm un publiski. Latvijas delega'cija neka'dus ierobez'ojos'us noteikumus ne no Saeimas, ne no valdi'bas n a v san'e'musi. Kurioza bijusi pe'de'ja' sarunu raunda (20.maija') komunike' pien'ems'ana, kad Lietuvas puse pe'c konsulta'cija' ar augsta'ku vadi'bu atteikusies rakstiski apstiprina't tos sa'kotne'jos formule'jumus, kurus pati 5 minu'tes agra'k bija akcepte'jusi mutiski Li'dz ar to zin'a, ka "kopuma' Lietuvas puse Latvijas prieks'likumus ve'rte' l'oti poziti'vi" ir tikai tuks'a fra'ze. Jo vaira'k ta'pe'c, ka ta' "poziti'va'" nosta'ja vare'ja izpausties tikai par 12 ju'dz'u zonu, kur nav ne ren'g'u, ne sil'k'u, ne naftas. Proble'mas vare'ja rasties p e' c t a m, bet - Latvijas delega'cijai, kas kompromisa sasniegs'anas interese's piekrita atteikties no 1927.gada Latvijas-Lietuvas robez'li'nija'm, kas teritoria'la's ju'ras robez'as virzienu nosaka skaidri. Pirms saruna'm ar Latviju t a' p a t i Lietuvas delega'cija bija vilkusi ju'ras robez'u ar Krieviju, pie tam abas delega'cijas bija stra'da'jus'as ari' taja' akvatorija robez'rajona', kas ir ari' Latvijas interes'u zona. Un Latvija neka'di neatbild par to, ka Lietuvas-Krievijas s'elfa robez'u varianti izna'kus'i tik neizdevi'gi Lietuvas pusei attieci'ba' uz pieeju Zviedrijas u'den'iem. Un Latvijas pusei nav piena'kums kaut ka' kompense't otras puses sarunu starprezulta'tus. =========================================================== Infoma'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti DIENA, RI'GAS BALSS un NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE. Ievanda =========================================================== !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Sakara' ar darbinieku atval'ina'juma sezonas sa'kumu - s'.g. 15.ju'niju - uz laiku tiek pa'traukta zin'u "S'aja's diena's" raidi's'ana kopa' "SVEIKS". TAC'U - visiem, kuri s'aja' gada' ar ziedojumiem atbalsti'jus'i gan "SVEIKS" kopu, gan "Ievandu", bu's iespe'jams mine'ta's zin'as san'emt "Ievandas" specia'laja' kana'la'. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!