=========================================================== Ų Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 8.janvārģ 79 gadu vecumā savā Parģzes birojā miris bijuųais Francijas prezidents Fransuā Miterāns, kurų Franciju vadģja 14 gadu. Latvija Fransuā Miterānu galvenokārt atceras kā pirmo lielvalsts prezidentu, kas ieradās Rģgā oficiālā vizģtč (1992.g. maijā) un izrādģja sapratni par mśsu problčmām. Atmišā palikusi Miterāna atbilde frakcijas "Lģdztiesģba" deputātei Tatjanai Żdanokai, kura nacionālo minoritāųu stāvokli Latvijā salģdzinājusi ar stāvokli gadsimta vidś no Francijas neatkarģbu atguvuųajā Alżģrijā. Miterāns atbildčjis: "Man ir tāda sajśta, ka ųeit minoritāte ir latvieųi..." Radiouzrnā Latvijas prezidents Guntis Ulmanis izteicis dziīu lģdzjśtģbu kā Miterāna tuviniekiem, tā arģ visai Francijai, Eiropai un pasaulei. Ulmanis Miterānu raksturojis kā "lielu valstsvģru, eiropeieti un draugu". Nepārprotama Latvijas pateicģba par sapratni un atbalstu grśtā brģdģ tika izteikta, pasniedzot toreizčjam Francijas prezidentam Triju Zvaigżšu ordeni. =========================================================== Pieciem Indijā aizturčtajiem Latvijas iedzģvotājiem, kurus tur aizdomās par nelegālu ieroąu piegādi nemierniekiem Bangladeųā, pamatojoties uz Indijas likumdoųanu, var draudčt nāvessods. Lai noskaidrotu lidotāju aizturčųanas apstākīus un panāktu višu tiesisko aizsardzģbu, 30.decembrģ uz Indiju devās Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Atis Sjanģtis. Višam izdevies noskaidrot, ka lidotāji atzinuųies ieroąu nomeųanā Rietumbengālijas ųtatā, pilsčtas Purulijas apkārtnč. Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka galvenais izmeklčųanas uzdevums esot noskaidrot, kādu lomu spčlč Lielbritānijas pilsonis, kuru aizturčja kopā ar Latvijas lidotājiem - višų un arģ pilots esot tie, kuri iesaistģjuųi Latvijas lidotājus ųajā afčrā. Svarģgi esot noskaidrot arģ tio, vai višiem izteikti reāli draudi lidotāju dzģvģbām, ja viši atteiktos sadarboties. Pčc ārlietu ministra domā, aizturčtie esot vienkārųi cilvčki bez darba, kuri meklčjuųi iespčju piepelnģties, nevis teroristi vai ieroąu tirgoši. Saskašā ar Indijas likumdoųanu Latvijas iedzģvotājiem ir tiesģbas uz aizstāvģbu un advokātu, kuram bśtu tiesģbas iepazģties ar visiem izmeklčųanas dokumentiem. Aizturčtajiem paųlaik advokāta neesot, jo nepietiekot naudas. Aizturčtie apgalvojuųi, ka attiecģbas ar indieųiem esot labas, pat siltas, un izmeklčųana noritot atbilstoųi starptautiskajām tiesiskajām normām bez spčka pielietoųanas un iespaidoųanas. Lai gan aizturčtie nav Latvijas pilsoši, V.Birkavs uzskata, ka Latvija nedrģkstot stāvčt malā. =========================================================== "Ādamsons ir labs aprčęinātājs, jo var teikt lielus melus, kad višu sargā Saeimas deputāta neaizskaramģba, citādi višam par saviem vārdiem bśtu āatbild atbilstģgi procesuālajām normām," tā Ministru prezidents Andris Ųęčle izteicies par pārmetumiem, ko višų pirms apstiprināųanas no Saeimas tribģnes saščmis no toreizčjā iekųlietu ministra Jāša Ādamsona. Tomčr A.Ųęčle uzskata, ka operatģvā lieta par iespčjamajām nelikumģbām viša paųa uzščmčjdarbģbā esot jāturpina. =========================================================== 5.janvārģ Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs iesniedzis Krievijas preizdentam Borisam Jeīcinam atlśgumu, kuru prezidents apstiprinājis tajā paųā dienā. Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka ar A.Kozireva atkāpųanos Krievijas ārpolitikas kursā nevajadzčtu notikt pārmaišām, kas pasauli novestu pie katastrofas, jo Krievija tāpat kā Latvija esot ieausta īoti plaųā starptautisko attiecģbu kontekstā. =========================================================== Pčc Latvijas delegācijas atgrieųanās no Itālijas, ārlietu ministrs Valdis Birkavs informčjis, ka lai noteiktu Latvijas un Romas katoīu baznģcas attiecģbas, Latvija ųģ gada laikā esot gatava noslčgt konkordāta lģgumu ar Vatikānu. Latvija gandrģz pilnģbā izpildģjusi visus nosacģjumus: Saeima ar likumu noteikusi Aglonas bazilikai starptautiskās nozģmes svčtvietas statusu, un saskašā ar konkordāta noteikumiem Latvijas Nacionālajos Brušotajos spčkos izveidots kapelāna dienests. Treųais nosacģjums - labojumi izglģtģ bas likumā par bčrnu tiesģbām skolās apgśt ticģbas mācģbu - Saeimai jāizpildot tuvākajā laikā. Latvija arģ plāno attģstģt sadarbģbu ekonomikas jomā ar Itāliju. Tuvākajā laikā Latvijā vairākiem uzščmčjiem tikųot organizčts seminārs par mārketinga un eksporta jautājumiem Itālijā, un paredzams, ka pčc tam dażu firmu pārstāvji varčtu doties uz Itāliju, kur iepazģtos ar iespčjām veidot sadarbģbu. Latvijas un Itālijas ārlietu ministri apsprieduųi arģ Itālijas iespčjas sniegt konsultatģvu palģdzģbu Latvijas lauksaimniekiem. =========================================================== Savā pirmajā preses konferencč Ministru prezidents Andris Ųęčle teicis: "Latvijai jākīśst pievilcģgai zemei gan paųu, gan ārvalstu uzščmčjiem un investoriem. Latvija nekad nekīśs pievilcģga tirgus zeme, taąu tā var kīśt pievilcģga kā rażotājvalsts, zeme, kur ieguldģt naudu". Latvijai vairs neesot vajadzģgs katrs ārzemnieks, kurų ųeit gatavs ieguldģt USD 100 - aktuāli esot projekti, kuros investģciju summas rakstāmas ar seųām vai pat devišām nullčm. Paųlaik Latvija esot izdevģgā situācijā, kad Eiropas Savienģba regulč stingras kvotas, tāpčc turienes uzčšmčji meklč rażoųanas iespčjas ārpus Eirosavienģbas rāmjiem. Viens no svarģgākajiem nosacģjumiem investoru piesaistģųanai esot nekustamā ģpaųuma tirgus atraisģųana. A.Ųęčle uzskata, ka vistuvākjā laikā jāmaina likumdoųana, lai zemi zem čkām varčtu iegādāties gan Latvijas nepilsoši, gan juridiskās personas, kurās 51 % kapitāla nepieder Latvijas pilsošiem, kā tas paųlaik noteikts. "Īoti pruioritārs" jautājusm esot ātru privatizācijas tempu uzturčųana. Ministru przidents uzskata, ka 1996.gada budżeta deficģts nedrģkstčtu pārsniegt 60 milj. latu. Tikųot samazināti izdevumi visām ministrijām, izšemot Iekųlietu, Izglģtģbas un Labklājģbas, kuru budżets var tikt pat palielināts. Ārpolitikā premjers uzticoties ārlietu ministram Valdim Birkavam un viša iesāktajam kursam. A.Ųęčles vienģgais pārmetums - "Loti nopietnais tirgus Austrumos nav nostiprināts ārpolitikas lģmenģ". =========================================================== Jau informčjām, ka Latvijas Bankas prezidents Einārs Repųe nosśtģjis konfidenciālu včstuli Ministru prezidentam Andrim Ųęčlem, finansu ministram Aivaram Kreitusam un Latvijas Krājbankas prezidntam Ivaram Godmanim, kurā centrālās bankas prezidents pievčrsies finansiālām problčmām Latvijas Krājbankā - stāvoklis neesot spożs un "aktuālais finansu deficģts" bankā sasbniedzot 5,6 vai pat 7 milj. latu. Latvijas Bankas preses sekretārs Edżus Včjišų apstiprinājis faktu, ka E.Repųe včstuli patieųām sśtģjis, taąu tā bijusi visparastākā sarakste un nav paudusi ārkārtčju informāciju. Včstules mčręis esot bijis pievčrst jaunās A.Ųęčles valdģbas uzmanģbu Latvijas Krājbankai un aicināt to turpināt iesāktās reformas bankas finansiālā stāvokīa un menedżmenta uzlaboųanai. Valdģba paųlaik neuzskatot, ka finansiālā situācija Latvijas Krājbankā bśtu tik sareżåģta, ak nepiecieųami kādi ārkārtčji pasākumi, piem.,budżeta lģdzekīu ieskaitģųana bankā zaudčjumu segųanai un stāvokīa uzlaoųanai. Taąu valdģba arģ apzinoties, ka tai jāpatur ģpaųā uzmanģbā situācija bankās, kas apkalpo lielu skaitu cilvčku, arģ Krājbankā. =========================================================== Latgales Demokrātiskā partija iestājas pretapvinģbas "Tčvzemei un brģvģbai" iesākto parakstu vākųanas kampašu par alternatģvo Pilsonģbas likuma projektu un aicina Latvijas pilsošus tajā nepiedalģties, jo uzskata, ka piešemtais Pilsonģbas likums vislabāk atbilstot "valsts garantčtai attģstģbai un tautas labklājģbai". Latgales demokrāti uzskata, ka Latvijā dzģvojoųiem lojāīiem cilvčkiem jādod iespčjas integrčties un iegśt LR pilsonģbu. (Tčvzemieųu sagatavotais likumprrojekts liegs iespčju iegśt Latvijas pilsošģbu ikvienam, kurų pats vai viša vecāki ieraduųies Latvijā pčc 1940.gada, bet arģ pirms 1940.gada iebraukuųajiem nepilsošiem vai višu pčcnācčjiem LR pilsonģbu iespčjams iegśt tikai īoti nelielās kvotu robeżās.) =========================================================== Drģzumā iespčjama Rģgas mčra Māra Purgaiīa un Maskavas mčra Jurija Lużkova tikųanās, lai vienotos par Latvijas un Maskavas uzščmčju sadarbģbas paplaųināųanu. =========================================================== Termometrs it kā nerāda lielu aukstumu - tikai -3 grādus, taąu asais un stiprais včjų neīauj domāt ne par ko citu, kā vien par karstas tčjas krśzi, vilnas zeęčm un siltu mśrģti. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests