=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== <> zišo, ka "Bankas Baltija" (BB) pagaidu likvidators Uåis Grśbe, iespčjams, ir vienojies ar "Parekss bankas" vadģbu par BB piedero dārgmetālu nodoųanu "Parekss bankas" rģcģbā. "Parekss bankas" preses sekretārs Maksims Ter-Oganesovs apliecinājis, ka "Parekss banka" tāpat kā vairākas citas organizācijas, esot iesniegusi pieteikumu uz BB dārgmetāliem, taąu atbilde no Grśbes včl neesot sašemta. Paųlaik notiek arģ BB nekustamā ģpaųuma aktģva pārdale. Tā "Unibanka" ir jau dabśjusi filiāles Talsos un Preiīos, "Parekss banka" - Salacgrģvas filiāli un norčęunu grupas Ainażos un lidostā "Rģga". "Rģgas Komercbanka" paųlaik risina sarunas par Ęekavas filiāles pāršemųanu, bet "Sakaru banka" interesčjas par norčęinu grupu Skaistkalnč. Jau minčtā "Unibanka" met aciss arģ uz filiāli Alśksnč un norčęinu grupu Balvos. BB filiāles Kaīęu ielā 15 un Brģvģbas ielā 49/53 gatavojas pāršemt Igaunijas lielākā komercbanka "Hansapank". =========================================================== Piecus Latvijas iedzģvotājus, kurus pagājuųā gada 22.decembrģ aizturčja Indijas varas iestādes un apsśdz par ieroąu nomeųanu, Indijas sabiedrģba uzskata par algotšiem. Lai censtos mainģt ųo uzskatu, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Atis Sjanģtis, kuram bija iespčja tikties ar aizturčtajiem, uz Deli masu sazišas lģdzekīiem nosśtģjis notu, kurā izskaidrota situācija Latvijā - bezdarbs, kura dčī daudzi Latvijas lidotāji nevar nodroųināt savas åimenes, kā arģ uzsvčrts, ka cilvčku vainu noteiks tiesa. Notā uzsvčrts, ka lidotāju tuviniekiem neesot lģdzekīu, lai algotu advokātu. A.Sjanģtis paudis pārliecģbu, ka lidotāji ir kīuvuųģ par organizāciju un kontrabandistu upuriem, jo noteikti nebśtu iesaistģjuųies ųajā darģjumā ja bśtu zinājuųi, ka aizmugurč ir kaut kas netģrs. Nevienam no aizturčtajiem nav kriminālās pagātnes. Uz Indijas Ārlietu ministriju nosśtģta nota ar pateicģbu par atīauto tikųanos, jo, šemot včrā lietas nopietnģbu un draudus valsts droųģbai, Indijas institścijas ųādu iespčju varčja liegt. =========================================================== 6.Saeimas Juridiskā komisija pirms kāda laika nosśtģja frakcijām včstuliar lśgumu izlemt VDK kartotčku likteni, piedāvājot dażādus variantus to publicčųanai vai nepublicčųanai. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija nolčmusi atbalstģt Totalitārisma seku dokumentčųanas centra rģcģbā esoųo Valsts droųģbas komitejas kartotčku publicčųanu. Lģdzģgus lčmumus agrāk pieščmuųas "Tčvzemei un brģvģbai" un "Latvijai" frakcijas. No neoficiāliem avotiem kīuvis zināms, ka "Latvijas ceīų" frakcija neatbalsta kartotčku publicčųanu. =========================================================== Saeimas Cilvčktiesģbu un sabiedrisko lietu komisija nosśtģjusi včstuli Ministru prezidentam Andrim Ųęčlem, kurā Ministru kabinetam lśgts noformulčt Valsts cilvčktiesģbu biroja juridisko statusu un samazināt tajā paredzčto 26 ųtata vietu skaitu. Savukārt komisijas loceklis Vladlens Dozorcevs (Tautas saskašas partija) paudis viedokli, ka vispār bśt jāpārtrauc Valsts cilvčktiesģbu biroja finansčųana un jāatjauno valsts cilvčktiesģbu ministra institścija. Višų uzskata, ka vienģgais biroja paveiktais darbs bijis telefonakcijas organizčųana par bčrnu tiesģbām, kurā katrs zvans izmaksājis Ls 12. V.Dozorcevs uzskata, ka ųo naudu labāk vajadzčjis izmantot bčrnu pabalstiem. Viss pārčjais biroja darbģbā esot tikai mčåinājums attaisnot savu struktśru un lielās algas. Birojs 1996.gadam pieprasģjis 147 tśkst. latu no valsts budżeta. Bez tam birojs sašemųot 1,5 milj. USD no ANO. Biroja vadģtājas vietas izpildģtāja Kaija Gertnere V.Dozorceva apgalvojumus noliedz. Viša pazišojusi, ka birojs pieųęirto lģdzekīu ietvaros darģjis visu iespčjamo: izplatģjis informāciju par cilvčktiesģbām, aktģvi pieščmis Latvijas iedzģvotāju sśdzģbas un izskatģjis tās, sagatavojis likumdoųanas analģzi par Latvijas bčrnu tiesģbām un to atbilstģbu starptautiskajām cilvčktiesģbu normām. Paųlaik birojs analizčjot atųęirģbas Latvijas likumdoųanā starp pilsšiem un nepilsošiem. Bez tam apmeklčtas arģ ieslodzģjumu vietas. Ųobrģd biroja darbinieku skaits jau esot samazināts, un ųim gadam no valsts budżeta pieprasģti 72 tśkst. latu. =========================================================== Izglģtģbas valsts ministrs Jānis Gaigals pazišojis, ka no ųā gada 1.septembra Izglģtģbas un zinātnes ministrija včlas sākt skolotāju algu reformas otro kārtu - palielinot algas skolu vadģtājiem, bet no 1997.gada 1.janvāra - augsti kvalificčtiem skolotājiem. Ųā mācģbu gada laikā tikųot izskatģti pamatkritčriji reformas veikųanai. Iespčjams, ka sklotāju algu reforma tiks iekīauta tā sauktajā prioritāųu sarakstā. Ministrija izskatģųot arģ ieteikumus palielināt skolotāju slodzi no 21 stundas nedčīā lģdz 24 un neapmaksāt audzināųnas darbu. Valdģbas sčdč 1996.gada budżeta projektā Izglģtģbas un zintnes ministrijai paredzčtie lģdzekīi no 102 milj. latu tika samazināti lģdz 98 milj. latu. 72% no visa ministrijas budżeta veido algu un sociālā nodokīa apmaksa. Samazināto lģdzekīu vidś ir arģ studiju kreditčųanas sistčmas sākųanai paredzčtā nauda - 2 milj. latu. Iespčjams, ka studiju kreditčųana tiks iekīauta prioritāųu sarakstā, tāpat arģ studentu stipendiju indeksācija. =========================================================== Vides aizsardzģbas un reåionālās attģstģbas ministrijā (VARAM) parakstģts memorands starp Somijas Vides ministriju un Latvijas VARAM par atbalstu Daugavpils śdensapgādes un kanalizācijas iekārtu izbśvei. Somija ųā projekta realizācijai dāvina 1,2 milj. USD. Iekārtu izbśve kopumā izmaksās 22,3 milj. USD. Projekta realizācijai tiks izmantots arģ Starptautiskās un rekonstrikcijas bankas 7 milj. USD aizdevums, Ziemeīvalstu vides aizsardzģbas finansu korporācijas 2 milj. USD aizdevums, Eiropas Savienģbas PHARE 2,6 milj. USD aizdevums, Zviedrijas valdģbas dāvinājums - 3 milj. USD, Dānijas valdģbas dāvinājums - 2,2 milj. USD, Latvijas valsts budżeta projektā paredzčtie 2 milj. USD un Daugavpils pilsčtas un Daugavpils uzščmuma "Śdensvads" lģdzekīi. Projekta mčręis ir uzlabot dzeramā śdens kvalitāti Daugavpilģ, samazināt neattģrģto un daīčji attģrģto notekśdešu novadģųanu Daugavā un Baltijas jśrā. =========================================================== Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekųsčdčtājs Indulis Bčrzišų nolčmis bśt iniciators Dienvidkorejas parlamentārās atbalsta grupas izveidei Saeimā. Ųādu priekųlikumu višam esot izteicis Dienvidkorejas včstnieks Latvijā. Tas īauųot paplaųināt sakarus ar nozģmģgu valsti Āzijā, turklāt grupas izveidoųana nemaksāųot neko. =========================================================== Saeimas Ārlietu kmisija atbalstģjusi Latviajs karavģru nosśtģųanu uz bijuųo Dienvidslāviju NATO miera nodroųināųanas spčku Dānijas bataljona sastāvā. =========================================================== Baltijas miera bataljona Latvijas rotai turpmāk pietiks karavģru, jo esot izveidots un mācģbas uzsācis rezerves vads, kurā ir včl 30 karavģru. =========================================================== "Bankas Baltija" Uzraudzģbas padomes priekųsčdčtājs Aleksandrs Lavents Rģgas apgabaltiesā iesniedzis apelācijas sśdzģbu, kurā lśdz atcelt Saimnieciskās tiesas lčmumu par "Bankas Baltija" bankrotu. Ųādu prasģbu iesniegusi arģ sabiedriskā organizācija ""Bankas Baltija" kreditoru apvienģba". =========================================================== Latvijas Pasts 13.janvārģ laidģs tautās profesora Paula Stradiša simtgadei veltģtu pastmarku. Tās mākslinieks - Miervaldis Polis. Marka iespiesta Rģgas paraugtipogrāfijā 500.000 eks. tirāżā un tās nominātvčrtģba - 8 santģmi. =========================================================== Tautas kustģbas "Latvijai" izplatģtajā pazišojumā tās priekųsčdčtājs Joahims Zģgerists pieprasģjis Valsts prezidenta Gunta Ulmaša atkāpųanos. G.Ulmaša atstādināųana no amata un jauna prezidenta ievčlčųana, kuru atbalstģtu visa latvieųu tauta pazišojumā minčta kā pirmais kustģbas mčręis tuvākajam pusgadam. J.Zģgerists cerot, ka trģs lielākās Saeimas frakcijas - Demokrātiskā partija "Saimnieks", "Tčvzemei un Brģvģbai" un "Latvijas ceīų" spčųot vienoties par kandidātu prezidenta amatam. Ja tomčt tas nenotiktu, kustģba "Latvijai" izvirzģųot savu kandidātu. Par otru kustģbas uzdevumu nosaukta starptautiskas palģdzģbas kampašas organizčųana trśkumā nonāęuųajiem Latvijas ioedzģvotājiem. =========================================================== 800 gadu ilgajā Latvijas kristietģbas včsturč ųā gada 6.janvārģ Vatikānā Romas pāvests Jānis Pāvils II pirmo reizi konsekrčja divus Latvijas bģskapus - Antonu Justu un Ārvaldi Andreju Brumani, tā pčc atgrieųanās no Vatikāna informčjis arhibģskaps Jānis Pujāts. Višų arģ pastāstģjis, ka paųlaik Latvijā izveidotas ąetras diecčzes jeb baznģcas administratģvie apgabali un jauno bģskapu konsekrācija pieųęirs baznģcas darbam dinamismu. Latvijas delegācija bijusi vienģgā oficiālā valsts delegācija, arģ pāvests to izcčlis. Privātās audiences laikā višų atzinis, ka višam Latvija palikusi labā atmišā pčc pastorālās vizģtes. Tas, ka delegācijas sastāvā bijis ārlietu ministrs Valdis Birkavs, pčc paųa ministra vārdiem, īāvis Latvijas vārdam daudz spčcģgāk. Tikųanās laikā Vatikāna sekretārs ārlietās arhibģskaps Torāns izteicis včlmi ierasties oficiālā vizģtč Latvijā, un tas varčtu notikt včl ųogad. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests