From sveiks@mii.lu.lv Tue Jan 16 17:07 EET 1996 Received: from lapsene.mii.lu.lv (root@lapsene.mii.lu.lv [159.148.60.2]) by lazda.lanet.lv (8.6.12/8.6.12) with ESMTP id RAA18946; Tue, 16 Jan 1996 17:07:33 +0200 Received: from (server@localhost [127.0.0.1]) by lapsene.mii.lu.lv (8.6.12/8.6.12) with SMTP id RAA07183; Tue, 16 Jan 1996 17:09:26 +0200 Date: Tue, 16 Jan 1996 17:09:26 +0200 Message-Id: Errors-To: list-adm@mii.lu.lv Reply-To: sveiks@mii.lu.lv Originator: sveiks@mii.lu.lv Sender: sveiks@mii.lu.lv Precedence: bulk From: jansons@ievand.org.lv (jansons) To: Multiple recipients of list Subject: sajas dienas X-Listprocessor-Version: 6.0c -- ListProcessor by Anastasios Kotsikonas X-Comment: Mailing list in Latvian Content-Type: text Content-Length: 8319 Status: RO X-Status: =========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Ųodien, 16.janvārģ valdģba paredzčjusi apstiprināt 1996.gada valsts budżeta projektu un nosśtģt to izskatģųanai Saeimā. Taąu nav zināms, vai parlaments sašems tieųi tādu budżeta projektu, kādu to apstiprinājusi valdģbas Ekonomikas un finansu komiteja. Budżeta projektā parādģjuųās visai interesantas vietas. Piem., plānotais Ministru kabineta budżets, kas ir aptuveni trģs reizes lielāks nekā pčrn. Pamatojums - aparāta uzturčųanas izdevumu segųanai. (Paųreizčjā valdģbā ir 28 ministri un valsts ministri, katyran no tiem savs aparāts funkciju veikųanai. Piem., ģpaųu uzdevumu ministra paųvaldģbu lietās aparātam paredzčti 240 tśkst. latu, ģpaųu uzdevumu ministra Eiropas Savienģbas lietās - 130 tśkst. latu. Kopčjie ienākumi 1996.gadā tiek prognozčti 398,967 milj. latu, izdevumi - 458,143 milj. latu, budżeta deficģts - 59,176 milj. latu. Ųģ ieščmumu prognoze, kā to nosaucis finansu ministrs Aivars Kreituss, esot pesimistiskā, lģdz ar to arģ izdevumi samazināti, lai nepalielinātu valsts budżeta deficģtu. Sākotnčji valdģba pieīāva domu, ka budżeta deficģts varčtu bśt 87 milj. latu, taąu včlāk tas samazināts. Lģdz ar to no budżeta ųogad tiek atvčlčts salģdzinoųi maz lģdzekīu, ja ierčęina inflācijas procentu - pat mazāk kā 1995.gadā (1995.gadā valsts budżeta izdevumi bija 444,42 milj. latu). A.Kreituss uzsvčris, ka finansčjumu paredzčts palielināt Labklājģbas un Izglģtģbas un zinātnes ministrijai, taąu skaitīi, ko publicčjusi <>, rāa ko citu: izdevumi Labklājģbas ministrijai no valsts pamatbudżeta (salģdzinot ar 1995.gadu) tiek samazināti par 13,24 milj. latu, Izglģtģbas un zinātnes ministrijai - par 3,62 milj. latu. Pavisam Labklājģbas ministrijai 1996.gadam no valsts budżeta paredzčti 101,7 milj. latu, Izglģtģbas un zinātnes ministrijai - 98,5 milj. latu. Lielākais lģdzekīu palielināums patiesģbā paredzčts Ministru kabinetam - ųogad tam plānots pieųęirt 4,5 milj. latu (1995.gadā tas saščma 1,7 milj. latu). Ųeit nebśtu lieki piebilst, ka jaunā valdģba kopų pirmās dienas runā par taupģbas programmu, lģdzekīu samazinājumu un izdevumu optimizāciju. Bez tam valdģbai paredzčti lģdzekīi včl arģ prioritāųu sarakstā - 137 tśkst. latu. Valsts prezidenta kancelejai ųogad plānots atvčlčt 566 tśkst. latu (1995.gadā ųģ summa bija 662 tśkst. latu). Savukārt Saeima sašems vairāk naudas nekā pčrn - 5,04 milj. latu. (pčrn tā saščma 3,9 milj. latu). Pārčjām institścijām paredzčtais finansčjuma lielums ir ųāds: Aizsardzģbas ministrijai - 15,7 milj. latu, zemessardzei - 5,6 milj. latu, Ārlietu ministrijai - 6,66 milj. latu, Ekonomikas ministrijai - 1,9 milj. latu, Finansu ministrijai - 72,9 milj. latu, Iekųlietu ministrijai - 45,73 milj. latu, Zemkopģbas ministrijai - 27,1 milj. latu, Satiksmes ministrijai - 6,36 milj. latu, Tieslietu ministrijai - 7,56 milj. latu, Vides aizsardzibas un reåionālās attģstģbas ministrijai - 3,97 milj. latu, Kultśras ministrijai - 13,8 milj. latu, Valsts zemes dienestam - 3,25 milj. latu, Valsts kontrolei - 498 tśkst. latu, Valsts meża dienestam - 409 tśkst. latu, Augstākajai tiesai - 350 tśkst. latu, Satversmes tiesai - 60,6 tśkst. latu, prokuratśrai - 3,32 milj. latu, Centrālajai včlčųanu komisijai - 67,4 tśkst. latu, Centrālajai zemes komisijai - 506 tśkst. latu, Kriminoloåisko pčtģjumu centram - 25 tśkst. latu, Radio un TV padomei - 50 tśkst. latu, Latvijas radio - 1,71 milj. latu, Latvijas TV - 3 milj. latu, Satversmes aizsardzģbas birojam - 455,8 tśkst. latu, dotācijā un mčrędotācijām - 23 milj. latu. Ųogad valdģba budżeta veidoųanas laikā ieviesusi jaunu terminu - prioritāųu saraksts. Tas nozģmč, ka ųajā sarakstā apkopoti tie pasākumi un mčręi, kuriem tiks atvčlčta nauda, ja ieščmumi ųogad bśs lielāki nekā plānots, un ja budżetā radģsies lieki lģdzekīi. Ųajā sarakstā ir gan Operas celtniecģbas otrā kārta, gan studentu kreditčųana, gan subsģdijas lauksaimniekiem, gan lģdzekīi "Latvijas krājbankas" un "Latvijas un hipotčku un zemes bankas" pamatkapitāla palielināųanai. Kopčjie prioritāųu saraksta izdevumi ir 39,63 milj. latu. =========================================================== Janvāra beigās Latvijai likumģgi var liegt balsstiesģbas Apvienotajā Nāciju organizācijā. Ne jau tāpčc, ka tiekam apsśdzčti īaunos noziegumos pret cilvčci. Bezprecedenta soda mčrs Latvijai sagaida glużi "vienkārųa" iemesla dčī - pārsniegti visi pieīaujamie dalģbnaudas parādu termiši. Apvienotajām Nācijām nesamaksātā summa 1995.gada beigās bija 6 milj. 95.751 tśkst. latu. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedzis V ųęiras Triju Zvaigżšu ordeni prāvestei Ievai Graufeldei. Viša ir pirmā un vienģgā sieviete Latvijas luteriskās baznģcas včsturč, kura vada Baznģcas darbu kā prāveste. Lai arģ prāveste pčc teoloåijas studiju beigųanas ir ordinčta par Zviedrijas Baznģcas mācģtāju, višas uzmanģba ir bijusi pievčrsta latvieųu garģgajai aprśpei gan ārus Latvijas, gan Latvijā. =========================================================== Nedčīu garā vizģtč Rģgā ieradies Latvijas včstnieks Ąehijā Valdis Krastišų. =========================================================== Jau informčjām, ka 12.janvārģ tautas kustģbas "Latvijai" frakcijas lģderis, Saeimas Nacionālās droųģbas komisijas priekųsčdčtājs Odisejs Kostanda ticies ar arestčto "Bankas Baltija" (BB) Uzraudzģbas padomes priekųsčdčtāju Aleksandru Laventu. Divarpus stundu ilgajā sarunā Lavents Kostandam nodevis informāciju par vairāku augstu amatpersonu un komercstruktśru vadģtāju lomu BB krģzč un pateicis arģ, no kurām personām sašemt dokumentālu apstiprinājumu saviem vārdiem. 15.janvārģ preses konferencč, kurā piedalģjās arģ Mavriks Vulfsons - pirmais no politięiem, kuram izdevās tikties ar Laventu, Kostanda pazišojis, ka nonācis pie atzišas, ka BB bankrots esot plaųas sazvčrestģbas rezultāts, kurā vairākiem augsti stāvoųiem kungiem, kuri izteikuųies par BB likvidāciju, paųiem "neesot tģras rokas". Politiskā elite veicinājusi BB likvidāciju, gribčjusi noslčpt savus darģjumus. BB finansiāli stāvokli esot bijis iepčjams izlģdzināt, bet tā vietā Latvijas Banka nāęusi klajā ar pazišiojumiem, ka Lavents nodevis Latvijas Banku un valdģbu. Ģstenie nodevčji esot Māris Gailis un Einārs Repųe, kuri visas savas neizdarģbas gribčjusi noreducčt uz Tāīa Freimaša un Laventa darbģbu. Kostanda uzsvčris arģ faktu, ka Lavents esot vienģgais no komercbanku vadģtājiem, kurų sčż cietumā - un tas esot tikai tāpčc, ka viša tautģba - ebrejs. Viens no BB bankrota vaininiekiem esot arģ "Parekss banka", kura gribčjusi atbrģvoties no sava sģvākā konkurenta - BB. To apliecinot arģ BB likvidatora Uåa Grśbes rģcģba, kurų arģ strādājot "Parekss bankas" interesčs. Vulfsons, savukārt uzskata, ka Lavents ir talantģgs un unikāls bašęieris, kurų gan pieīāvis kīśdas. Višaprāt, Lavents bśtu jāatbrģvo no apcietinājuma, jāīauj višam strādāt. "Esmu absolśti pārliecināts, ka tas ir cilcvčks, kurų grib dzģvot bankas atjaunoųanas vārdā. Lavents varčja atgriezties Izračlā (..) bet višų teica - nč, mana vieta ir Latvijā (..) Ir vaina juridiskā un morālā zišā, un morālo vainu Lavents grib izlabot, lai spodrinātu to vārdu, kāds ir bijis BB", teicis Vulfsons. =========================================================== Sinoptięi jo dienas, jo sola siltāku laiku, bet laiks prognozčm nepakīaujas. Ar katru dienu paliek aukstāks. Nu jau naktģs termometrs rāda -11 grādus, bet dienā ap -6. Vaigus svilina ass včjų. Ųorģt viss bija biezā miglā tģts (pat pie visiem "mģnusiem" !). =========================================================== IEVANDAS zišu dienests