=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Valdģba akceptčjusi 1996.gada valsts budżeta projektu, kas izskatģųanai un piešemųanai tiks iesniegts Saeimā. Valsts pamatbudżeta ieščmumi 1996.gadā tiek prognozčti 398,5 milj. latu, paųvaldģbu budżetu ieščmumi - 189 milj. latu, speciālo budżetu ieščmumi - 435 milj. latu. Kopumā 1996.gadā plānotie ieščmumi ir apt. 1.022 miljardi latu. Valsts budżeta izdevumi noteikti 458 milj. latu, valsts budżeta deficģts - 59,4 milj. latu. Latvijas ārčjā parāda apkalpoųanai atvčlčti 13,6 milj. latu, iekųčjā parāda apkalpoųanai - 40,6 milj. latu, dotācijas paųvaldģbām plānotas 23 milj. latu apmčrā, bet inflācija - 19,3%. Ārčjā parāda maksimālā robeża noteikta 339 milj. latu, bet iekųčjā parāda - 198 milj. latu. Prioritāųu sarakstā minčti pasākumi un iestādes, kas varčtu sašemt naudu, ja budżeta ieščmumi pārsniegtu paųlaik akceptčto pesimistisko ieščmumu prognozi un valsts budżetā rastos lieki lģdzekīi. Pavisam ųim sarakstam bśtu vajadzģgi 52,5 milj. latu. Taąu paųlaik včl nav noteikta kārtģba, kuriem mčręiem no ųģ saraksta nauda tiks pieųęirta vispirms. Ųāgada budżeta projektā nav paredzčts minimālās algas palielinājums. Ministru kabinetam paredzčtie 1996.gada budżeta lģdzekīi ir 4,5 milj. latu. Finansu minisrtrs Aivars Kreituss to pamato ar to, ka Ministru kabineta pārzišā ųogad nonākuųas jaunas iestādes un funkcijas, kas prasa finansčjumu - valsts programma "Saikne ar pilsoni", Valsts civildienesta pārvalde, Valsts administrācijas skola, valdģbas informācijas un sakaru centrs. Kopumā budżetā paredzčtais finansčjums ųģm iestādčm paredzčts 1,223 milj. latu. =========================================================== Seviųęi svarģgu lietu izmeklčųanas pārvaldes prokurors Viktors Majauųkis ierosināis krimināllietu par dienesta pilnvaru pārsniegųanu. Tā ierosināta sakarā ar bijuųo "Latvijas krājbankas" vadoųo amatpersonu darbģbām. Pagaidām ierosinātās lietas ietvaros nevienai "Krājbankas" bijuųajai amatpersonai nav noteikts aizdomās turčtā statuss. =========================================================== Māris Gailis, bijuųais premjers un paųreizčjais Vides un reåionālās attģstģbas ministrss, uzskata, ka pčrnā gada maijā, kad notika sarunas starp valdģbu, Latvijas Banku un "Banku Baltija" (BB) par daīčju BB pāršemųanu valdģbas kontrolč, bijuųie BB vadģtāji Aleksandrs Lavents un Tālis Freimanis esot piekrāpuųi valdģbu. Proti, viši esot apzināti sniegųi valdģbai nepareizu informāciju - viši teikuųi, ka BB zaudčjumi un bankas atbalstam nepiecieųamā summa esot 25 milj. latu un tajā esot 500 tśkstoųi fizisko personu depozģtnoguldģjumu kontu. "Tajā laikā valdģbai nebija laika un iespčjas pārbaudģt ųo informāciju," paskaidrojis M.Gailis, tādčī tā arģ pieščmusi tieųģ tādus lčmumus. Tikai včlāk atklājies, ka noguldģjumu kontu bankā ir krietni mazāk, bet zaudčjumi - daudz lielāki. M.Gailis pilnģbā noraidģjis pčdčjā laikā bieżi skančjuųos izteikumus, ka BB nogremdčųana bijusi "Latvijas ceīų" priekųvčlčųanu interesčs. Tieųi pretčji - BB lieta ceīiniekiem nesusi politisku zzaudčjumu, pretčjā gadģjumā ųģ partija včlčųanās bśtu ieguvusi vismaz 20-25 vietas Saeimā. =========================================================== Saeimas frakciju padome nevienojās par Totalitārisma seku dokumentčųanas centra (TSDC) rģcģbā esoųo VDK informatoru kartotčkas publicčųanu. Taąu tika piešemts lčmums aicināt Juridisko komisiju sagatavot grozģjumus likumā par VDK dokumentu saglabāųanu, izmantoųanu un personu sadarbģbas fakta ar VDK konstatčųanu, kas paredzčtu apturčt likumā 13.panta darbģbu attiecģbā pret VDK ārųtata darbiniekiem lģdz VDK arhģvu sašemųanai no Krievijas. Atbilstoųi ųim likumam Saeimas Prezidijam mčneųa laikā pčc Saeimas pirmās sčdes sanākųanas ir pienākums pieprasģt no TSDC izzišu, vai tā rģcģbā ir dokumenti, kas liecina, ka ievčlčtie deputāti varčtu bśt bijuųi VDK darbinieki vai informatori. Ja sanemtā atbilde ir apstiprinoųa, tad Saeimas Prezidijam ir pienākums 2 nedčīu laikā pčc izzišas sašemųanas iesniegt prokuratśrai pieteikumu par sadarbģbas fakta ar VDK konstatčųanu. Frakciju pārstāvji vienojās, ka sadarbģbas faktu pierādģt tikai ar aåentu uzskaites kartģtčm lģdz ųim nav izdevies, tāpčc, kamčr nav sašemti papildu dokumenti no Krievijas, tiek rekomendčts apturčt ųģ panta darbģbu. =========================================================== Rģt Valsts prezidents Guntis Ulmanis dosies uz Vāciju, lai piedalģtos simpozijā par Baltijas jśras reåiona nākotni un mijiedarbģbu ar visu Eiropu. Citu starpā runas teiks visu trģs Baltijas valstu prezidenti. =========================================================== Ar valdģbas rģkojumu Latvijas pilsonģba naturalizācijas kārtģbā pieųęirta 215 pilsonģbas pretendentiem. Vecākajam no višiem paųlaik ir 88 gadi. =========================================================== Uz aizdomu pamata par kukuīšemųanu aizturčts Valkas muitas kontrabandas apkaroųanas dienesta darbinieks Nauriss Bodnieks. =========================================================== Latvijas čstnieks Krievijā Jānis Peters ticies ar vides aizsardzģbas un reåionālās attģstģbas ministru Māri Gaili. Pārrunātas turpmākās sadarbģbas iespčjas, proti, Latvijas un Krievijas starpvalģbu komisiju turpmākā darbģba. Ųģ komisija nodarbojas ar aktuālo politisko, ekonomisko un sociālo jautājumu risināųanu starp abām valstģm. =========================================================== Mazajā Åildč uz savu 18. Sinodi pulcčjās Latvijas Evašåčliski luteriskās baznģcas (LELB) pārstāvji, lai uzklausģtu arhibģskapa Jāša Vanaga zišojumu par atskaites periodu, diskutčtu par Satversmi un Porvo deklarāciju, kā arģ izlemtu, vai pagarināt arhibģskapa darbģbas pilnvaras. Sinodč mpiedalģjās visu LELB draudżu pārstāvji - 212 draudżu darbinieki, 81 mācģtājs, 19 neordinčtie draudżu darbinieki, kuriem včlāk tika pieųęirtas balsstiesģbas. Viesu vidś bija LELB Ārpuslatvijas arhibģskaps Elmārs Ernsts Rozģtis, Vācu Evašåčliski luteriskās draudzes Latvijā bģskaps Haralds Kalnišų, Vācijas Ziemeīelbas zemes baznģcas virspadomnieks Henings Krāmers, LELB vadģtājs ASV prāvests Uldis Cepure. Savā atskaites zišojumā arhibģskaps runājis par paveikto. Piem., radusies jauna diakonijas nozare, uzsvčrts kapelānu darbģbas atsākųanas nozģmģgums. Sinodes dalģbnieki balsojot nolčma pagarināt arhibģskapa pilnvaras včl uz 3 gadiem. Diskutčjot par Satversmi, tika šemtas včrā arģ Sinodes apstiprinātās vadlģnijas - "LELB vadās no priekųstata par Baznģcu kā apr Dieva un ne cilvčku veidotu institściju, kura mums dota mśsu pestģųanas labad. LELB apvieno vismaz trģs diecčzes, kuras vada ģskapi, no kuriem katrs savā diecčzč bģskapa amatu ģsteno pilnā apjomā." =========================================================== Jaunais Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts savas pirmās darbģbas nedčīas pavadģjis, lai izstrādātu turpmākos Ekonomikas ministrijas darbģbas pamatprincipus. Preses konferencč G.Krasts vairākkārt uzsvčris, ka Ekonomikas ministrijas galvenais uzdevums ir uzščmčjdarbģbas veicināųana un attģstģba, tādčjādi par primāro višų uzskatot likumprojekta par uzščmumu bankrotu beidzamās redakcijas sagatavoųanu un novirzģųanu akceptčųanai Saeimā. Kā otro svarģgāko ministrs nosaucis pagājuųajā gadā starp Latvijas valdģbu un ārzemju kompānijām "AMOCO" un "OpabAB" parakstģto licenci-lģgumu par naftas krājumu izpčti Baltijas jśrā, kuru vajadzčtu virzģt uz Saeimu ratifikācijai. Ekonomikas ministrija drģzumā nolčmusi sakārtot Daugavas hidroelektrostacijas kaskādi, ųim nolśkam šemot kredģtu. G.Krasts pozitģvi novčrtčjis bij. eneråčtikas valsts ministra padarģto: "Veiksmģgi noritčjusi "Latvijas gāzes" privatizācija. Lai arģ turpmāk piesaistģtu ārzemju investorus, Ekonomikas ministrija nolčmusi ieteikt izvirzģt uz privatizāciju "Latvenergo"." Ekonomikas ministrijas rśpniecģbas, ģpaųuma un privatizācijas valsts ministrs Čriks Każa paskaidrojis, ka viša postenis esot bijis nepiecieųams, lai kontrolčtu Valsts Ģpaųumu fonda un Latvijas Privatizācijas aåentśras darbu, jo višam esot znāmi vairāki gadģjumi, kad Valsts Ģpaųumu fonds nodarbojies ar uzščmumu slčpto privatizāciju. Pie Ekonomikas ministrijas izveidota jauna komisija, kas nodarbosies ar parādu sakārtoųanu valstģ (uzščmumu savstarpčjo parādu nolģdzināųanu, kā arģ uzščmumu parādu norakstģųanu). =========================================================== Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Jśras spčku kmandieru tikųanās laikā panākta vienoųanās, ka Baltijas valstu Jśras spčku galvenie uzdevumi ųajā gadā bśs kopģgas sadarbģbas attģstģųana un gatavoųanās piedalģties programmas "Partnerattiecģbas mieram" norisčs. 1996.gadā Baltijas valstis piedalģsies vairākās starptautiskās jśras mācģbās, tajā skaitā "Baltic Operation" jśnijā un "Baltic Circle" septembrģ. Jau otro gadu notiks arģ Baltijas valstu Jśras spčku mācģbas "Amber Sea", ko ųogad vadģs Igaunija. =========================================================== Arģ ųodien no saules nekā. Liela migla, slapjas ielas un gaisa temperatśra mazliet zem nulles. =========================================================== IEVANDAS zišu dienests