=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Atceroties 1991.gada janvāra barikāżu laiku, 19.janvārģ Iekųlietu ministrijas vadģba, sistčmas vadoųie darbibieki un Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Bauskas rajona toreizčjiem milicijas darbiniekiem, kuri 1991.gada 20.janvārģ aizstāvčja ministrijas čku pret Rģgas OMON brušoto uzbrukumu. Pasākumā piedalģjās arģ toreiz bojā gājuųo darbinieku dzģvesbiedres. Pčdčjās saščma naudas prčmijas, bet toreizčjie miliąi - včrtģgas balvas. Tika nolikti ziedi bojā gājuųo vietās kanālmalā un Bastejkalnā, kā arģ pie Brģvģbas pieminekīa. Piemišas brģdis notika arģ pie Iekųlietu ministrijas ieejas, kur toreiz cģšu sāka Bauskas miliąi. 20.janvārģ piemišas brģdis notika II Meża kapos un Rģgas Latvieųu bidrģbas namā - svinģgs pasākums, savukārt Dabas muzejā noritčja Latvieųu Strčlnieku apvienģbas rģkots pasākums. Ųajā dienā pie Brģvģbas pieminekīa un krituųo piemišas vietām klājās ziedi, bet vakarā Doma laukumā kā pirms pieciem gadiem kurčjās ugunskurs, skančja dziesmas un tika stāstģtas atmišas. Nosaluųiem tika piedāvāta karsta tčja un pģrādziši. =========================================================== LR Prokuratśra sagatavojusi apsśdzģbas vismaz 160 no 200 kādreiz Rģgas OMON vienģbā dienčjuųajiem. Lielākajai daīai apsśdzģbas tikųot uzrādģtas par darbģbām, kas včrstas uz vardarbģgu valsts varas gāųanu, kā arģ par varas vai dienesta stāvokīa īaunprātģgu iznmantoųanu. Krimināllietā esot vairāk nekā 100 sčjumu, un tajās uzskaitģtas 76 epizodes - apųaudes uz tiltiem, pie Iekųlietu ministrijas pie Galvenās policijas pārvaldes, muitas postešu iznģcināųanu utt. Pčc neoficiālām zišām uz omonieųu sirdsapzišas esot vismaz 7 cilvčku dzģvģbas, taąu noskaidrot, kurų ųāvis, vairs neesot iespčjams. Tā kā Krievija vairākkārt atteikusies Latvijai izdot tos bij. Rģgas omonieųus, kuri patvčrumu atraduųi ųajā lielvalstģ, ųie cilvčki tikųot tiesāti neklātienč. Maksimālais sods, kas var tikt piespriests bij. omonieųiem ir 15 gadi ieslodzģjumā ar mantas konfiskāciju. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklčjis Vāciju, kur piedalģjies simpozijā par Baltijas jśras reåionu un tā perspektģvām nākotnč. Uzstājoties simpozijā, G.Ulmanis pieminčjis transporta, komunikāciju un eneråčtikas nozares kā prioritātes Latvijas attģstģbā. G.Ulmanis ticies arģ ar Ųlčsvigas Holųteinas ministru prezidenti Haidi Zimoni, ar ko pārrunāta transporta infrastruktśras attģstģba un modernizācija austrumu un rietumu virzienos. Simpozija ietvaros notikusi arģ  neoficiāla Baltijas valstu perezidentu darba tikųanās, kurā apspriesta valsrtu iekųpolitiskā situācija un gaidāmā prezidentu tikųanās Lietuvā ųajā vasarā. =========================================================== Rģgā norisinājās ASV, Zviedrijas, Dānijas, Lielbritānijas un Baltijas valstu militārās un civilās aviācijas speciālisti, kuras laikā apspriesti aizsardzģbas sistčmas veidoųanas aspekti. ASV Aizsardzģbas departamenta pārstāvis, pulkveżleitnants To,ass Kślijs izteicies, ka jau augustā ASV Aizsardzģbas departamenta speciālisti varčtu iesniegt Baltijas valstģm savas rekomendācijas modernākas gaisa telpas kontroles izveidei. Ųģ palģdzģba esot ASV vienpusčja iniciatģva, un tā izpaudģųoties konsultāciju veidā. Višų piebildis, ka modernizācijas procesā esot svarģgs arģ finansčjums, taąu tas jārisinot katrā valstģ uz vietas. =========================================================== Valsts ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts Cilvčktiesģbu biroja (VCB) vadģtāja vietas izpildģtāja Kaija Gwertnere un ANO Attģstģbas programmas pastāvģgais pāstāvis Latvijā Dżons Hendra parakstģjuųi VCB attģstģbas starptautiskā atbalsta programmu, kuras mčęis ir veicināt VCB darbģbu, lai nodroųinātu cilvčktiesģbu efektģvu aizsardzģbu. Paredzčts, ka nākamajos ąetros gados VCB sašems 1.7 milj. USD, kas tiks izmantoti biroja darbģbas tehniskai nodroųināųanai, pčtģjumiem un analģzei cilvčktiesģbu jomās, sśdzģbu izskatģųanai utt. Ųos lģdzekīus pieųęir ANO Attģstģbas programma, ANO Cilvčktiesģbu centrs, kā arģ Nģderlandes, Somijas un Zviedrijas valdģbas. =========================================================== Telekomunikāciju tarifu padome no 19.februāra vidčji par 20 % paaugstinās maksu par sakaru pakalpojumu izmantoųanu. Piem., abončųanas maksa par individuālās lietoųanas telefona aparātu mčnesģ bśs Ls 1.01 (bija Ls 0,93). Vietčjās telefonsarunas maksās Ls 0.017 minśtč (bija Ls 0.015), tālsarunas Latvijas robeżās - Ls 0.08 (bija Ls 0,065). Dārgākas bśs arģ sarunas ar "tuvajām" ārvalstģm, piem., minśti gara saruna ar Igauniju maksās Ls 0.25 (bija Ls 0.23), ar Krieviju - Ls 0.6 (bija Ls 0.55), ar Vāciju - Ls 0.99 (bija Ls 0.093). Savukārt, runājot ar "tālajām" āvalstģm, maksāsim mazāk. Piem., minśti gara saruna ar ASV, Kanādu, Izračlu maksās Ls 1.33 (bija Ls 1.7), bet ar Austrāliju, Āfriku - Ls 1.69 (bija 2.28). Izmantojot taksofona pakalpojumus, jārčęinās, ka no maciša bśs jāvelk laukā 25% naudišas vairāk, nekā lģdz ųim (1 min. vietčjās sarunas maksās Ls 0.05, bet tālsarunas Latvijas robeżās - Ls 0.1). =========================================================== Latvijas ārlietu ministru padomnieks Artis Bčrtulis, kurų mācās Karaliskajā aizsardzģbas zinģbu koledżā Lielbritānijā, izpelnģjies otro balvu un finansiālo atbalstu mo Manfreda Vernera stipendiju fonda. =========================================================== Latvijas ebreju sociālā atbalsta fonds "Solidaritāte" pazišojsi, ka to satraucot medijos parādģjusies informācija par "Bankas Baltija" bankrota saistģbu ar Aleksandra Laventa nacionalitāti. Pčc "Solidaritātes" domām, tas, ka ųo informāciju sabiedrģbai darģjis zināmu Saeimas Nacionālās droųģbas komisijas priekųsčdčtājs Odisejs Kostanda, liekot aizdomāties par antisemģtisma valstiskā lģmeša esamģbu Latvijā. =========================================================== Latvijas pieauguųo tautsaimnieciskās izglģtģbas asociācijas jaunais izdevums "Krauklģtis" sola dalģties gan metodiskajā pieredzč, kā arģ sniegt konceptuālas domas. =========================================================== Latvijas Revģzijas komisiju asociācija včlas panākt, lai revģzijas komisijām tiktu pieųęirtas lielākas tiesģbas, jo paųvaldģbu deputāti tās vienkārųi ignorčjot. Piem., lai par revģzijas konstatčtajiem pārkāpumiem zišotu deputātu sesijā, vispirms jābśt prezidija akceptam, bet ja prezidijs to noraida, tad revidčtāji paliekot ar garu degunu. Bieżi vien materiāli krājas paųvaldģbu darbinieku galdu atvilknčs, un nekāda tālāka virzģba nenotiekot. Piem., Rģgas Dome prokuratśrai lģdz ųim neesot nodevusi nevienu lietu. =========================================================== 1995.gadā valsts pamata budżeta ieščmumi bijuųi 357 milj. latu. Pievienotās včrtģbas nodoklis - 219,8 milj. latu, akcģzes nodoklis - 52 milj latu, uzščmumu ienākumu nodoklis - 46,8 milj. latu, muitas nodoklis - 122 milj. latu, iedzģvotāju ienākuma nodoklis - 131.5 milj. latu. Nesamaksāto nodokīu parāds budżetam bijis 67.7 milj. latu, bet kopčjais parāds budżetam (ieskaitot soda naudas, papildus uzrčęinātos nodokīus u.c.) bijis 130 milj. latu. 1995.gada valsts budżeta izdevumi bijuųi 446 milj. latu. Naudas trśkumu izdevies kompensčt, aizšemoties 15,7 milj. latu Latvijas Bankā, 7 milj. latu - komercbankās un par 38,6 milj. latu emitčjot valsts iekųčjā aizščmuma parādzģmes. =========================================================== Latvijas Kultśras Akadčmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaīas aktieru kursam notikusi pirmā "atrādģųanās" skatģtājiem. Part diplomdarba izrādi izvčlčta Karlo Goldoni komčdija "Vasarnģcu drudzis". Ar ųo izrādi savu vārdu uz skatuves pieteikuųi Andris Keiųs, Baiba Broka, Kaspars Znotišų, Gundega Ozolģte, Zane Vaīicka, Åirts Čcis, Åorts Rāvišų, Regnārs Vaivars, Artśrs Skrastišų, Anita Sproåe, Evija Kromule, Māris Linišų un Ivars Lśsis. Ųģ bija arģ pirmā izrāde Māks as akadčmijas scenogrāfijas nodaīas studentam Mārtišam Kalserim, kurų ir izrādes scenogrāfs. =========================================================== 20. janvārģ notika apvienģbas Tčvzemei un brģvģbai" 2.kongress. Par partijas priekųsčdčtāju atkārtoti ievčlčts Māris Grģnblats. Piešemtas vairākas rezolścijas - par Latvijas pilsošu aktģvu iesaistģųanos parakstu vākųanā, lai ierosinātu cita pilsonģbas likuma piešemųanu; par organizācijas sociāli politiskās bāzes paplaųināųanu, lai novčrstu sadrumstalotģbu Latvijas politiskā spektra labčjā spārnā; par izglģtģbas prioritāti un čtikas vai ticģbas mācģbas pasniegųanu skolās. Tika izdarģts arģ labojums statśtos, kas īauj Domč iekīaut arģ Saeimas deputātus un valdģbas locekīus. Pčc ilgām debatčm kongress nepieščma deklarācijas projektu, kurā tika iebilsts pret "nekontrolčtu zemes izpārdoųanu ārzemniekiem" un pausts uzskats, ka 70% nekustamo ģpaųumu jāieder Latvijas pilsošiem. Kongresā piedalģjās un uzstājās arģ Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Andris Ųęčle. =========================================================== Tiek dibināts Pasaules Latvieųu kultśras centrs. Tā galvenie darbģbas virzieni: zišu krātuves izveide; plaųa izglģtģbas programma dażādās jomās; latviskās identitātes pčtniecģbas veicināųana; latviskuma reprezenttācijas darbs; atpśtas, tśrisma un izklaides iespčjas. Centrs iecerčjis galveno mģtni veidot Rakstnieku Savienģbas Jaunrades namā Dubultos, kas varčtu kīśt par tikųanās vietu pasaules latvieųiem un veicinātu sadarbģbu ne tikai latvieųu, bet visu Baltijas valstu starpā. Iniciatģvas grupas sastāvā ir 6.Saeimas deputāts Leopolds Ozolišų, skolotāja Anita Jākobsone, Kr.Barona muzeja darbinieki Rśta Kārkliša un Andris Črglis. Interesenti ar atbalstu un ierosmčm var griezties Pasaules Latvieųu kultśrtas centra koordonācijas cenmtrā Rģgā, Kr.Barona ielā 3-5, Kr.Barona muzejā. Tālr. 371-1-7284265. =========================================================== Informācijas sagatavoųanā izmantoti 20. un 22.janvāra laikraksti <>, <> un <>. IEVANDA