=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Latvija diezgan asi kritizčta Briselč 29.februārģ notikuųajā darba grupas sanāksmč Latvijas likumdoųanas saskašoųanai ar Eiropas Savienģbas (ES) prasģbām. ES pārstāvji atzinuųi, ka nedrģkst pastāvčt paųreizčjā situācija, kad Latvijā likumu veidotāji paųi arģ veic ekspertģzi un včrtč likumu saskašotģbu ar ES normām. Skarbi vādi teikti, analizčjot likumdoųanas stāvokli Latvijā atseviųęās bśtiskās nozarčs, kas uzskatāmas par pamatnozarčm. Pausta neapmierinātba ar paųreizčjo muitas iestāżu darbģbu, kadru mainģbu muitā un to, ka neesot skaidrģbas, kurų kuram ir pakīauts. Visasāk kritizčts finansu likumdoųanas stāvoklis Latvijā. ES pārstāvji izteikuųi pieščmumu, ka Latvijā neesot politiskas včlmes izstrādāt un piešemt likumus pčc ES principiem. Likumu piešemųana, kuru izstrādāųanā piedalģjuųies ES eksperti, nenoritot veiksmģgi - nokīśstot Saeimā, tie tiekot pārstrādāti tā, ka vairs netiekot ievčroti ES principi. Tādčjādi velti tiekot tčrčta nauda un ekspertu darbs. Bez tam Latvija neesot iesniegusi ES ekspertģzei grāmatvedģbas likumprojektu. Piezģmi izsaukusi arģ Latyvijas darbģbaaa, deklarčjot včlmi iestāties ES un tajā paųā laikā izmantojot Austrālijas, ASV, Kanādas u.c. valstu konsultantus. Latvijā ųo problčmu nerisinot kopumā, bet katrs strādājot ar to, kas pagadās pa rokai. Tas esot raksturģgi arģ citām sfčrām. Kā sasniegums minčts Finansu ministrijas darbs apdroųināųanas jautājujos un paveiktais standartizācijas un sertifikācijas jomā (taąu likums neesot ticis piešemts saskašā ar ES normām). ES pārstāji ieteikuųi izmantot ES piedāvāto konsultantu palģzģbu, un nopietni intensificčt ųģs palģdzģbas sašemųanu, jo ES to vairs nepiedāvāųot, ja Latvija neizrādģs interesi. Lģdzųinčjo sadarbģbu ar Tieslietu ministriju ES uzskatot par mazefektģvu. =========================================================== Latvijas Ārlietu ministrija pazišojusi, ka atbalstot Izračlas valdģbas rģcģbu terorisma apkaroųanā. =========================================================== Inflācija Latvijā ųā gada februārģ bijusi 1,8% (kopumā ųogad - 5,3%). Inflāciju visvairāk ietekmčjusi transporta un sakaru izdevumu, kā arģ pārtikas sadārdzināųanās. Februārģ Lietuvā inflācija bijusi 2,4%, bet Igaunijā - 3,3%. =========================================================== Vairāku politisko partiju pārstāji nodibinājuųi Jāša Ąakstes demokrātijas veicināųanas fondu. Par fonda valdes priekųsčdčtāju ievčlčts Saeimas ddeputāts, Kristģgo Demokrātu savienģbas priekųsčdis Paulis Kīavišų. Fonda mčręis ir atbalstģt demokrāiju Latvijā, popularizčt kristģgi demokrāiskās un konservatģvās včrtģbas, veicināt politisko izglģtģbu, pčtģt un apkopot J.Ąakstes politisko mantojumu. Par fonda biedriem var kīśt LR pilsoši, kuri atbalsta fonda mčręus. =========================================================== Lai kādreiz tiktu pabeigta naudas trśkuma dčī jau septišus gadus ieilgusģ Siguldas jaunās mśzikas skolas čkas celtneicģba, skolas audzčkši, pedagogi un absolventi, lģdzekīu meklčjumos uzsākuųi plaųu koncertakciju "Cilvčka laime - viša griba". Notikuųi jau ąetri koncerti. =========================================================== Krievijas Valsts domes deputāts Sergejs Baburins pazišojis, ka Krievijas valdģba včl lģdz jśnijā paredzčtajām prezidenta včlčųanām bśųot spiesta spert "stingrus soīus krievvalodģgo iedzģvotāju aizsardzģbai Baltijā". Višų arģ iestājas par ekonomisku sankciju noteikųanu pret Latviju un Igauniju - ųģs idejas gśstot arvien lielāku izpratni. =========================================================== Turpinās Kultśras ministrijas un E.Melngaiīa Tautas mākslas centra izsludinātais XXII Vispārčjiem Latvieųu dziesmu svčtkiem veltģtais kora kantāųu, kora oriåināldziesmu, tautas mśzikas apdaru, pśtčju oręestra skašdarbu un oriåināldzeju konkurss. 1995.gadā noslčgusies tā pirmā kāta, kuras rezultātā ievčrģbu guvuųi trģs skašdarbi. Ųogad notiks konkursa ostrā kārta, kurai iesniegtos konkursa darbus včrtčs atseviųęi, šemot včrā arģ klausģtāju viedokli. =========================================================== 21. un 22.jśnijā Smiltenč notiks novadnieku saiets. Ųovasar mājiniekiem un sveųatnes tautieųiem paredzčts bśt kopā gan dievkalpojumos, gan koncertos un dażādos tikųanās pasākumos, gan arģ vidusskolas izlauduma svinģbās, Zāīu dienas tirgos un lielajā ballč Jāšakalnā. Pirms trim gadiem, pirmajā smiltenieųu saietā, uz Smilteni no ASV, Kanādas, Vācijas, Zviedrijas un Austrālijas esot atbraukuųi vairāk nekā 100 kādreizčjo novadnieku. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis apliecinājis, ka atbalsta konsultatģvās tautģbu padomes veidoųanu Valsts Cilvčktiesģbu biroja paspārnč. Ųo padomi vadģtu Valsts prezidents. Domas par ųādas padomes nepiecieųamģbu aktualizčjās pčc 14 inteliåences pārstāvju izteiktajiem pārmetimiem par nacionālo minoritāųu slikto stāvokli Latvijā. =========================================================== 7.marta vakarā Latvijas Jśras spčku dienvidu rajona komandieris Ilmārs Leųinskis, kurų atradies uz kuåa "Spulga", aizturčjis un pavčlčjis uz Liepājas ostu doties Dānijas zvejas kuåim "Orkama". Latvijas Jśrtas spčku patruīa konstatčjusi, ka dāšu zvejnieki bez atīaujas Latvijas śdešos nozvejojuųi 5 tonnas brčtlišu. Dāšu kuåim uzlikts USD 2000 liels naudas sods. =========================================================== Divas zelta un vienu sudraba medaīu Eiropas ziemas ąempionātā vieglatlčtikā Stokholmā icģnģja Latvijas sportisti. Zelts tika Latvijas vieglatlčtikas vecmeistariem Igoram Kazanovam (60 m barjerskrčjienā) un Mārtim Brużikam (trģssoīlčkųanā), bet sudrabs - jaunajai "zvaigznei" - Guntim Pederam (60 m barjerskrčjienā). =========================================================== Februārģ notiek vvisu zemesardzes vadu komandieru mācģbas, lai višus sagatavotu turpmākajām savu padoto zemessargu mācģbām. 9.martā Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklčja Zemessardzes Rģgas 1.brigādes bataljonu ārrindas jaunāko komandieru mācģbās Skultč un Stopišos. Prezidents, kurų arģ bijis tčrpies zemessargu formā, noklausģjieslekciju, piedalģjies praktiskajās nodarbģbās, uzrunājis zemessargus un ųautuvč izmčåinājis zemessardzes arsenālā esoųos ieroąus. (Ųautuvč G.Ulmanis nejauųi saticis arģ aizsardzģbas ministru Andreju Krastišu un finansu ministru Aivaru Kreitusu, kuri bija atbraukuųi trenčties ųauųanā.) =========================================================== Kultśras ministrija gatavojas izsludināt ikgadčjo kultśras projektu konkursu. Tā mčręis ir atbalstģt dażādas nozģmģgas aktivitātes kultśras jomā, ko cilvčki Latvijā nevar realizčt naudas trśkuma dčī. Projektiem jābśt nozģmģgiem Latvijas kultśras mantojuma saglabāųanā, kultśrvides veidoųanā, kultģśrnozaru attģstģbas nodroųināųanā u.c. Pieteikumus var iesniegt lģdz 15.aprģlim. =========================================================== Informācijas sagatavoųanā izmantoti laikraksti <> un <>. =========================================================== IEVANDA =========================================================== Firma "Ievanda" piedāvā audiokaseti no Latvijā populārās ųlāgeru sčrijas " V I E N Ģ G I J U M S " nr.6 Ųajā izlasč Jśs tiksities ar "Lejerkastniekiem", Rolandu Zagorski, Uldi Stabulnieku, Aleksandru Kublinski, Ritu Trenci, Aivaru Ųicu, Māru Krievkalni, Laimu Vaikuli, Zigfrģdu Muktupāvelu, Heinrihu Kalvģti. Vienas kasetes cena ar gaisa pasta piegādi - USD 9.00 vai AUD 12.00. Pasśtinājumi adresčjami: jansons@ievand.org.lv. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ JA VČLATIES L I E L D I E N U R Ģ T Ā BAUDĢT C E P T U S S A L A C G R Ģ V A S N Č Å U S (bez etięa piedevām), firma "Ievanda" tos piegādās Jums pa gaisa pastu. Viena sśtģjuma cena: - 3 kārbas pa 250 g (neto) - USD 27.00 vai AUD 36.00; - 6 kārbas pa 250 g (neto) - USD 49.00 vai AUD 65.00. Pasśtinājumi adresčjami: jansons@ievand.org.lv a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^