=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 16.martā notika vairāki leåionāru dienai veltģti pasākumi - dievkalpojums Doma baznģcā, gājiens un ziedu nolikųana pie Brģvģbas pieminekīa, Latvieųu leåiona dienas svinģbas Latvieųu biedģbas namā un svčtbrģdis Rģgas Brāīu kapos. =========================================================== 17.marta rģtā notika brušots uzbrukums Preiīu rajona Lģvānu policijas iecirknim. Uzbrukuma laikā viens policijas darbinieks nogalināts, bet trģs - smagi ievainoti. Uz aizdomu pamata par ųā nozieguma izdarģųanu ųai paųā dienā aiztuirčts Jurijs Romanovs. Nozieguma izdarģųanas motģvi pagaidām nav zināmi. =========================================================== Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekųsčża Ziedoša Ąevera palģgs Francis Matusčviąs sagatavojis likumprojektu, kas nosaka Saeimas deputāu atsaukųanas kārtģbu. Tajā paredzčti divi varianti, kā iespčjams atsaukt deputātus. To varčtu izdarģt včlčtāji un partijas. Pirmajā variantā deputāta atsaukųanu var ierosināt viena desmitā daīa balsstiesģgo pilsošu konkrčtajā včlčųanu apgabalā, no kura deputāts ievčlčts Saeimā. Tālāk včlčtāju nobalsoųanas organizāciju uzšemtos Centrālā včlčųanu komisija. Ja deputāta atsaukųanai atbalstu izteikuųo včlčtāju skaits ir vismaz par vienu lielāks, nekā to včlčtāju skaits, kuri balsojuųi par deputāta ievčlčųanu Saeimā, tad Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai bśtu jāsagatavo Saeimas lčmumprojekts par deputāta atsaukųanu. Tas balsojot jāapstiprina Saeimas plenārsčdč. Izdevumus, kas saistģti ar včlčtāju ierosinātu deputātu atsaukųanu segtu valsts. Otrajā variantā paredzčts, ka ierosinājumu atsaukt deputātu iesniedz tās partijas lčmčjinstitścija, kuras sarakstā deputāts ievčlčts Saeimā. Ųādā gadģjumā Cetrālajai Včlčųanu komisijai bśtu jāpātbauda atsaukųanas ierosinājuma motivācija un jāsastāda nobalsoųanas izdevumu tāme. Kad partija samaksājusi prasģto naudu, Centrālā Včlčųanu komisija organizč včlčtāju nobalsoųanu. =========================================================== Naktģ no 15. uz 16.martu savā darba kabinetā Rģgā, Kr.Valdemāra ielā 35, nogalināts Latvijas Zinātniski tehnisko biedrģbu savienģbas viceprezidents Laimonis Ųmits. No neoficiāliem avotiem kīuvis zināms, ka 15.martā včlu vakarā pie L.Ųmitaaa ieradies kāds jaunietis. pirms tam višų no deżurantes posteša bija sazinājies ar L.Ųmitu. Pčc kāda laika sardze L.Ųmita kabinetā izdzirdčjusi troksni un vaidus. Viša nobijusies, iesīčgusies savā telpā un piezvanģjusi policijai. Tā ieradusies un konstatčjusi, ka L.Ųmits ir nogalināts. Slepkava esot aizbčdzis caur logu. L.Ųmits bija viens no skolčnu vasaras nometnes "Alfa" un ziemas nonmetnes "Beta" organizčtājiem. Višam bijuųi kontekti arģ ar Austrālijas menedżmenta centru. Višų arģ strādājis 2-3 firmās. =========================================================== Ministru prezidents Andris Ųęčle izteicies: "Abrene nav ekonomisks jautājums. Tas ir tikai politisks jautājums. Es neesmu politiska figśra. Taąu uzskatu, ka no ekonomiskā viedokīa Abrene Latvijai nav vajadzģga". Premjers uzskata, ka jārisina sarunas ar Krieviju par kompensāciju izmaksu tiem Latvijas pilsošiem, kuriem ir ģpaųumi Abrenč. =========================================================== Ministru kabineta ārkātas sčdč akceptčti grozģjumi likumā "Par akcģzes nodokli" - ųoreiz izmaišas paredz, ka no 1.jśnija akcģzes nodoklis benzģnam un to aizstājoųajiem produktiem bśs 6 santģmi par litru. Ųie grozģjumi jāakceptč Saeimā (ar pirmo mčåinājumu tas neizdevās). =========================================================== Ųoedien atsākas Latvijas un Lietuvas sarunas par jśras robeżas delimitāciju. Abas valstis izveidojuųas jaunas komisijas, kas nolčmuųas sākt problčmas risināųanu no jauna. Daīčji ųģ vienoųanās piešemta tādčī, ka Lietuva pagājuųā gada novembrģ Latvijai iesniedza notu, ka tai turpmāk nav saistoųi nekādi priekųlikumi vai iesniegtie dokumenti sarunām ar Latviju par teritoriālajiem śdešiem, ekonomisko zonu un kontinentālā ųelfa delimitāciju Baltijas jśrā. Daīčji arģ tādčī, ka Lietuva včlčjās sarunas atsākt ar Latvijas jauno valdģbu. =========================================================== ministr kabineta ākārtas sčdč pišemts lčmums pieųęirt valdģbas garantijas valsts a/s "Latvenergo" Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Kopumā ųim mčręim paerdzčts izlietot 76,2 milj. USD, un aizšemto naudu jāatdod 10 gados uz HES jaudas palielināųanas rčęina. Nauda rekonstrukciojai tiks šemta no vairākiem avotiem - valdģba nolčmusi izsniegt garantijas Eiropas Rekonstrukcijas un attģstģbas bankai par 34,1 milj. USD, Eksporta kredģta aåenrtśrai par kredģtu lģdz 15 milj. USD (pčc tam, kad bśs noslčdzies konkurss par iekārtu piegādi Pīavišu HES), kā arģ Eiropas Investģciju bankai par 7,5 milj. USD. Finansu ministram Aivaram Kreitusam uzdots noslčgt apakųlģgumu starp Finansu ministriju un "Latvenergo" par 19,6 milj. USD lielu kredģtu, ko paredzčts šemt no Japānas Eksporta un importa bankas. Projekts paredz, ka 29,5 milj. USD bśs nepiecieųami Pīavišu HES rekonstrukcijai, bet 28 milj. USD - Ęeguma HES. 13 milj. USD paredzčts izlietot elektrostaciju dambju droųģbas uzlaboųanai. =========================================================== Latvijas Kultśģras akadčmija noslčgusi lģgumu ar Tamperes universitāti (Somija). Tas paredz studentu un pasniedzčju apmaišu, kopģgu zinātnisku projektu izstrādāųanu socioloåijā un kultśras včsturč, kā arģ Kultśras akadčmijas studentu piedalģųanos Tamperes universitātes organizčtajā distancapmācģbā (izmantojot "Internet"), pčc kuras beigųanas Kultśras akadčmijas studenti sašems Tamperes universitātes diplomus. =========================================================== Pasaules luterāšu federācijas konferencč tiek apspriestas arģ nereliåiozam cilvčkam interesantas lietas, piem., baznģcas un valsts attiecģbas. Savukārt to, ko Latvijas valsts gaida no baznģcas, konferencč darģja zināmu pats tieslietu ministrs Dzintars Rasnaąs. =========================================================== Åenerālprokuratśrā sašemtas apt. 200 sśdzģbas no Latvijas pilsošiem, kuri mģt ārzemčs. Sśdzģbās izteikta neapmierinātģba ar to, ka nav bijis iespčju parakstģties par alternatģvo pilsonģbas likumprojektu. =========================================================== Krievijas včstnieks Latvijā Aleksandrs Raššihs pazišojis, ka Latvijā mģtoųos krieviski runājoųos iedzģvotājus uzskatot par politiski inertiem. A.Raššihs uzskata, ka Latvija nekad neesot tikusi okupčta - "prezidenta Ulmaša-pirmā" parakstģtie dokumenti liecinot, ka Latvijā nekas neesot pasākts pret vietčjās valdģbas gribu. =========================================================== Aizsaulč aizgājusi gleznotāja Vija Maldupe (12.03.47.-13.03.96.). =========================================================== Informācijas sagatavoųanā izmantoti laikraksti <>, <> un <>. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ IEVANDA