=========================================================== Ø A J Â S D I E N Â S =========================================================== Iespèjams, ka jau nâkamnedèî Ministru kabineta sèdè valdìba kartè novilks un dokumentos ieprotokolès lìniju, kuru lìdz Latvijas-Igaunijas júras robeýas starpvalstu lìguma parakstìøanai Latvijas puse savâ darbìbâ (vismaz zvejniecìbâ) uzskatìs par abu valstu pagaidu robeýøæirtni. 1993.gadâ Igaunija vienpusèji noteica Latvijas- igaunijas robeýlìniju. Lai gan Latvija øo robeýu nekad øo robeýu nav atzinusi, tâ aktìvi protestèt pret to sâka tikai 1995.gadâ, kad igauði izraidìja pirmos Latvijas kuåus. Klupøanas akmens abu valstu sarunâs ir Roðu sala, proti, júras daîa pie øìs salas. Savulaik Latvijas premjers un ârlietu ministrs Zigfrìds Anna Meierovics atdeva øo salu Igaunijai. Ap to tika noteikta 3-4 júdýu plata josla, kas tika uzskatìta par Igaunijas údeðiem. Paøreizèjâ starptautiskâ praksè teritoriâlo údeðu josla parasti tiek noteikta daudz platâka. Igaunija uzskata, ka øai robeýai no Roðu salas jâatrodas 12 júdýu attâlumâ. Tâdâ gadìjumâ Latvijas zvejnieki zaudètu prâvu daîu no saviem tradicionâlajiem zvejas rajoniem. Latvija uzskata, ka pareizâk bútu atzìt pirmskara robeýu. Pèdèjâ sarunu kârtâ, kas notika pagâjuøajâ nedèîâ Rìgâ, Igaunija atteicâs akceptèt Latvijas piedâvâjumu - lìdz lìguma parakstìøanai strìda rajonu uzskatìt par kopèju zvejas vietu. =========================================================== Latvijas un Lietuvas delegâcijas Rìgâ turpina spriest par abu valstu júras robeýu. Øis ir pirmais sarunu raunds, un problèmu risnâøana sâkta no jauna. Latvijas un Igaunijas domstarpìbas júras robeýas jautâjmâ saasinâjâs 1995.gada beigâs, kad Latvijas valdìba parakstìja lìgumu ar ASV sabiedrìbu AMOCO un Zviedrijas firmu OPAB par naftas ieguvi Baltijas júras kontinentâlajâ øelfâ. Pèc tam Lietuvâs Ârlietu ministrija Latvijai iesniedza notu, ka Lietuvai turpmâk nav saistoøi nekâdi priekølikumi vai dokumenti par teritoriâlajiem údeðiem, ekonomisko zonu un kontinentâlâ øelfa delimitâcijju Baltijas júrâ. Atøæirìbâ no Latvija un Igaunijas robeýnesaskaðâ, kas izpauýas konkrètâs darbìbâs - kuåu izraidìøanâ -, starp Latviju un Lietuvu lìdz øim bijuøas vienìgi vârdiskas nesaskaðas. Valdìbu veidojoøo frakciju deputâi iesnieguøi Saeimâ Satversmes grozìjumu projektu, kas paredz Saeimas un Valsts prezidentaaaaa pilnvaru laiku pagarinât lìdz 44 gadiem, bet Saeimu ievèlèt aprìlì. Patlaban Satversme nosaka, ka Saeima tiek ievèlèta oktobra pirmajâ sestdienâ un svètdienâ, bet Saeimas un prezidenta pilnvaru laiks ir 3 gadi. =========================================================== Ar Zviedrijas ev.-lut.baznìcas palìdzìbas organizâcijas "Lutherhjaaaalpen" atbaltu Rìgâ, Daugavgrìvas ielâ 1 atklâts Latvijas ev.-lut.baznìcas diakonijas centrs. Diakonija nozìmè Baznìcas rúpes par clvèku - garìgo, dvèseles un praktisko aprúpi. Drìzumâ diakonijas centrs paredzèjis izveidot bezmaksas zupas virtuvi mazturìgajiem un humânâs palìdzìbas drèbju noliktavu, bet aprìlì sâks darboties uzticìbas telefons. Diakonijas centrs sâks ìsteot arì projektu "Bèrnu nami Latvijâ", kura mèræis - sâkt krustvecâku kustìbu no draudýu locekîu vidus. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis un aizsardzìbas ministrs Andrejs Krastiðø tikâs ar Eiropas Savienìbas un NATO militârajiem ataøejiem. Øì bija pirmâ øâa veida tikøanâs. Savâ runâ G.Ulmanis akcentèjis, ka Latvija neuzskatìøot piederìbu Eiropas Savienìbai par aizvietojumu piederìbai NATO, tâdèî Latvijas mèræis esot piederìba øai organizâcijai. Situâciju Latvijas bruðotajos spèkos ataøeji raksturojuøi kâ "pozitìvi progresèjoøu", tomèr atzinuøi, ka valsts tiem nepieøæir pietiekami daudz budýeta lìdzekîu. Saeimas Prezidijs nolèma atzìt par neattaisnotiem Saeimas 15.februâra sèdes, kad tika apspriests 1996.gada valsts budýeta projekts, kavèjumus 21 deputâtam un sodìt viðus ar naudas sodu 20% apmèrâ no pamatalgas (Ls 206). Sodìti 14 deputâi no frakcijas "Latvijai", 4 - no Tautas Saskaðas partijas un 2 sociâlistu pârstâvji. =========================================================== 15.martâ notikuøajâ Latvijas Bankas padomes sèdè esot spriests arì par daýâm "pirmâ desmitnieka" bankâm, kurâm øâ gada 1.aprìlis var izrâdìties liktenìgs (tas ir datums, kad stâjas spèkâ jaunas prasìbas komercbankâm - vismaz 1 milj. latu liels kapitâls u.c.). Kâ ziðo <>, no "pirmâ desmitnieka" bankâm (tajâ ietilpst "Unibanka", "Parekss banka", "Rìgas Komercbanka", "Krâjbanka", "Rietumu banka", "Zemes banka", "Baltijas Tranzìtu banka", "Vâcijas-Latvijas banka" un "Sakaru banka") baýas neesot izraisìjuøas vienìgi "Parekss banka", "Unibanka" un, iespèjams, arì "Rietumu banka". =========================================================== Pirms gada, diviem mèneøiem un 15 dienâm ceîojumâ ar kâjâm apkârt pasaulei devâs Vilis Kalèjs. No ceîâ doøanâs viðu nespèja atturèt pat tâds "sìkums" kâ pret viðu ierosinâtâ kriminâllieta par kautiðu Rìgas Latvieøú biedrìbas namâ. "Garâ pastaiga" pâri kontinentiem bijusi nacionâlâ partizâna V.Kalèja reiz meýabrâîu vidú savstarpèji dotâ solìjuma izpildìøana. Toreiz nolemts - tasm, kurø paliks dzìvs, apceîos pasauli, stâstot par meýabrâîu cìðâm. Caur Igauniju pasaules apceîotâjs nokîuvis Somijâ, Zviedrijâ, Norvèåijâ, Dânijâ, Grenlandè, tad Kanâdâ, ASV, Meksikâ, Austrâlijâ, Jaunzèlandè, Japânâ, Æìnâ, Bali salâs, Apvienotajos Arâbu Emirâtos, Irâkâ, Tunisijâ, Francijâ un Vâcijâ. Ieplânotais trìs gadu pasaules apceîoøanas pasâkums beidzies krietni âtrâk, jo V.Kalèjam aptrúcies naudas, un arì ieceîoøanas vìzas lielâkajâ daîâ valstu viðam tikuøas izsniegtas uz daýâm dienâm. Naktis ceîojuma laikâ viðø pavadìjis lìdzi paðemtajâ teltì, bet èdis visu, kas pagadìjies. Latvijâ V.Kalèju sagaidìjis izdemolèts dzìvoklis, kâ arì tiesas spriedums - trìs gadi nosacìti. =========================================================== Informâcijas sagatavoøanâ izmantoti laikraksti <>, <> un <>. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Atzìmèjot rakstnieka MIERVALÝA BIRZES 75.gadadienu, apgâds "Preses nams" klajâ laidis viða jaunâko grâmatu " T R Ì S P A D S M I T M È N E Ø I " a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ IEVANDA P.S. Daýkârt saðemam Júsu jautâjumus, kâpèc latvisko burtu - mìkstinâjumu un garumjzìmju - vietâs lietojam tâ sauktos "apostrophe". Lai "ØAJÂS DIENÂS" bútu lasâmas (un ar visâm garumzìmèm un mìkstinâjumiem), tâs Júsu galâ "jâizlaiý" caur speciâlu deøifrèøanas programmu. Øo programmu lieto vairums músu lasìtâju. Ar øìs programmas palìdzìbu iespèjama gan latviskâ teksta øifrèøana (t.i. "apostrophe" ielikøana), lai to varètu pârraidìt pa "Internet", gan pârveidotâ teksta atøifrèøana. Tuvâkas ziðas par øo programmu varat iegút pie tâs autora ARÐA GROSA pa E-mail: AGROSS@CCLU.LV.