=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Pirmdien Latvijas upčs bija izveidojuųies trģs ledus sastrčgumi, kuru dčī ievčrojami paaugstinājies śdens lģmenis. Divi no tiem Daugavā - aiz Jčkabpils un pretģ Jersikai. Visnopietnākais sastrčgums konstatčts Lielupč. Staīåenč applśduųas jau vairākas mājas. =========================================================== Ąehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela vizģtes ietvaros starp abām valstģm parakstģts brģvās tirdzniecģbas lģgums. Ąehija ir vienģgā no Centrāleiropas valstģm, ar kuru Latvija noslčgusi ųādu lģgumu, kas veicinās savstarpčjās tirdzniecģbas paplaųināųanos, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, finansiālo stabilitāti, sekmčs tirdzniecģbas liberalizāciju. Rģgas pilģ viesis tikās ar Latvijas valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru kabineta pāstāvjiem un Latvijā rezidčjoųiem ārvalstu včstniekiem. Pārrunāta Eiropas jaunās kārtģbas veidoųanas, un abi prezidenti atzinuųi, ka nepiecieųams vairāk apelčt pie Rietumvalstu sirdsapzišas, kā arģ aicināt tās bśt izlčmģgākām, jo Eiropas jaunās kātģbas veidoųana varčtu izslģdčt no demokrātu rokām. Pārrunājot Eiropas droųģbu, prezidenti atzinuųi, ka Latvijai un Ąehijai nav alternatģvas iestājai NATO, par ko jābśt tiesģbām izlemt ikvienai valstij paųai. Ąehijas prezidents parakstģjies goda viesu Zelta grāmatā. =========================================================== Lģdz ar Ąehijas prezidentu Latvijā bija ieraduųies 20 ųģs valsts uzščmumu pārstāvji, kas včlas dibināt kontaktus ar Latvijas uzščmčjiem. Galvenokārt tie ir rażoųanas uzščmumi, kas Latvijai piedāvāja trolejbusus u.c. transportlģdzekīus, eneråčtikas iekārtas, pārtikas preces, celtniecģbas materiālus, dażādas iekārtas, TV un radiotehniku, radiolokācijas iekārtas, medicģnas instrumentus, ieroąus, munģciju un ąehu kristālu. Ąehijas finansu sektoru pārstāvčja ąetras bankas. Savukārt no Latvijas puses interesi par iespčjamo sadarbģbu ar Ąehiju bija izrādģjuųi 47 uzščmumi no visdażādākajām ekonomikas sfčrām. Paųlaik no Latvijas ārčjās tirdzniecģbas apgrozģjuma tikai nepilns 1% ir tirdzniecģba ar Ąehiju. =========================================================== Ziemeīvalstu pārstāvji, kuri Viīšā piedalģjās pirmajā kopčjā Baltijas Asamblejas un Ziemeīu padomes apienotajā sčdč, solģjuųi palģdzčt Baltijas valstģm to ceīā uz Eiropas Savienģbu (ES). Paredzčts, ka ųģ apšemųanās sekmčt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzšemųanu ES tiks iekīauta arģ oficiālajā sčdes noslčguma pazišojumā. Zviedrijas parlamenta deputāts Stens Svensons atzģmčjis nosacģjumus, kas bśtu jāievčro Baltijas valstģm, ja tās včlas iekīśt ES. Tie ir - ievčrotas starptautisko tiesģbu normas (arģ minoritāųu tiesģas), brģva tirdzniecģba un nelegālas migrācijas likvidčųana. Baltijas valstģm nav piešems noteikums obligāti pievienoties starptautiskajai bčgīu konvencijai (tajā teikts, ka bčgīiem jānodroųina visas sociālās tiesģbas). Tās arģ nevčlas kīśt par nelegālo imigrantu "uztveres zonu". =========================================================== Saeimas priekųsčdčtāja Ilga Kreituse (Demokrātiskā partija "Saimnieks") presei pazišojusi, ka kandidčs uz Valsts prezidenta amatu, ja partija višu izvirzģs: "Es esmu disciplinčts cilvčks un respektčųu partijas lčmumu." Viša noraidģjusi presč izskančjuųo versiju, ka "Saimnieks" pčc sava prezidenta ievčlčųanas včlčtos destabilizčt valdģbu un veidot citu Ministru kabinetu, kurā tam bśtu lielāka ietekme. Saeimas frakcijas včl nav sākuųas konsultācijas par atbalstu kādam prezidenta kandidātam. =========================================================== Somija paudusi bażas, ka NATO paplaųināųana bez Baltijas valstu iekīauųanas aliansč varčtu pamudināt Maskavu uzskatģt ųo reåionu par savas ietekmes jomu. Ja NATO paplaųināųanu attiecinās tikai uz t.s. Viųegradas valstģm, Krievija un Baltija to var uzskatģt par jaunu Eiropas sadalģųanu, kas, savukārt, varčtu apgrśtināt Somijas pozģciju, kas grib saglabāt savu neitralitāti. =========================================================== Aizsardzģbas ministrs Andrejs Krastišų parakstģjis pavčli, saskašā ar kuru karavģri sašems lielākas pātikas devas. Tātad viena karavģra uzturdevas včrtģba ir Ls 1,15 včrtģbā lģdzųinčjā Ls 1.00 vietā, uzlabotais sausai uzturs turpmāę bśs Ls 1,50 včrts, bet robeżsargiem, kas norģkoti robeżas apsardzč naktģs, pienāksies papildus produkti Ls 0,12 včrtģbā. Včl lielākas "piedevas" bśs jśrniekiem, kuri dienesta pienākumus pilda kuåa apkalpes sastāvā (Ls 0,16), kā arģ lidotājiem un gaisa kuåu apkalpes locekīiem (Ls 0,60). =========================================================== Demokrāiskās partikas "Saimnieks" deputās un ģpaųo uzdevumu ministrs paųvaldģbu lietās Ernests Jurkāns nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildģųanas laiku. Viša vietā Saeimā nāks Olafs Brśvers, kurų bija 5.Saeimas deputāts no Kristģgo demokrātu savienģbas. =========================================================== 13.aprģlģ Pilsonģbas un imigrācijas departamenta Rģgas Ziemeīu rajona nodaīā notika ugunsgrčks, kurā cietuųas nodaīas ārdurvis un grģda pie durvģm. Nelaimi izraisģjuųi īaunprātģgi dedzinātāji. =========================================================== Informācijas sagatavoųanai izmantota <>, <>. =========================================================== "Viskarstākā" plśdu zona Latvijā ųobrģd ir Jelgava un tai apkārtesoųās teritorijas. Ledus, kas 16.aprģīa rģta pusč kustčjās uz jśras pusi, nu iestrčdzis pie Latvijas Lauksaimniecģbas universitātes. Lielupe visā tās platmā pieblģvčta ar ledus plāksnčm, neliels no ledus brģvs posms bija aiz universitātes, bet tālāk sastrčgums turpinājās lģdz Kalnciemam. Śdens lģmenis ir tuvu kritiskajam,un Jelgavā izsludināta ārkārtas situācija. Abpus Jelgavas applśduųas diezgan plaųas zemes platģbas, vairākas mājas, taąu tā notiek ik gadus, un iedzģvotāji to neuztver kā lielu katastrofu. Sastrčgums ir arģ pie Pīavišām un pie Ogres upes iztekas. =========================================================== Tā kā brģva zemes tirgus ievieųanā, izmantojot Satversmes 81.panta tiesģbas, valdģbai pretojas frakcija "Tčvzemei un brģvģbai", Ministru kabinets izlčmis, ka ųģ pārmaiša jāveic Saeimai. Valdģba ųajos grozģjumos noteikusi salģdzinoųi maz ierobeżojumu. un tie ir: jāsašem paųvaldģbas piekriųana; darģjuma nostiprinājuma lśgums Zemesgrāmatu nodaīā jāiesniedz mčneųa laikā; nevarčs iegādāties zemi pierobeżas joslā. Lai nodroųinātu atklātģbu, Tieslietu ministrijai vismaz divas reizes gadā vajadzčs publicčt informāciju par darģjumiem ar zemi. Varčs pirkt tikai zemesgrāmatā reåistrčtu zemi. Valdģba piekritusi arģ kārtčjai zemes ģpaųumu pārdoųanai privātpersonām, Tā vairākus zemes gabalus ar kopčjo platģbu 2,55 ha Talsu rajona Abavas pagastā atīauts iegādāties A.O.Feldbergam Pedvāles brģvdabas mākslas parka izveidoųanai, savukārt zemes gabalu Aizkrauklč, Rśpniecģbas ielā 14, varčs iegādāties firms "Metālists", kas ģrč uz zemes gabala esoųās čkas. =========================================================== Noslčdzot savu vizģti Latvijā, Ąehijas prezidents Vāclavs Havels atzinis, ka integrčųanās Eiropas Savienģbā (ES) un NATO lielā mčrā bśs atkarģga tikai no paųiem, valstģs jābśt sakārtotai ekonomiskajai un tiesiskajai sistčmai. Latvijas un Ąehijas prezidenti vienojuųies, ka ES nevajadzčtu uzstādģt noteikumus, bet tai ir jābśt skaidrģbā par uzšemųanas kārtģbu. V.Havels uzsvčris, ka pirmo reizi Eiropas včsturč ir iespčjams izveidot savienģbu, kas "netiks nevienam uzspiesta". G.Ulmanis, piekrģtot teiktajam, par bśtiskāko Latvijai nosaucis ES droųģbas aspektu un labklājģbas kāpināųanu, risinot sociālās problčmas. =========================================================== Ministri uzklausģjuųi valdģbas komisijas, kas bija izveidota Latvijas un "Tilts Communications" jumta lģguma izvčrčųanai, zišojumu, kā arģ uzklausģjuųi "Lattelekom" zišojumu par pčrngad paveikto. Kā zišo <>, valdģbas komisija secinājusi, ka uzščmums "Lattelekom" ir izveidots un darbojies, neievčrojot Latvijas intereses un bieżi vien bezjčdzģgi ųęieżot naudu. Jśsu ieskatam dażi komisijas atzinumi. Visnepatģkamākie dati zišojumā ir par "Lattelekom" vadģbas darba apmaksu. Piem., pčrn "Lattelekom" izdevumi uzščmuma vadģbas komandas (38 ārzemju speciālisti) apmaksai bijuųi 5,4 milj. latu vai vidčji 150 tśkst. latu uz vienu speciālistu. Turklāt vadģbas apmaksai esot tendence pieaugt. Lģguma pirmajos 10 darbģbas gados speciālistu darba apmaksai Latvijas pusei, pčc valdģbas komisijas aprčęiniem, bśtu jāsamaksā vairāk nekā 32 milj. latu, nemaz nerunājot par blakus izdevumiem (jauni auto vadģbai katrus trģs gadus, to ekspluatācijas izdevumi, komandčjumu izdevumu segųana utt.). Ne mazāk iespaidģgas ir summas, kas izmantotas speciālistu apmācģbai un pārkvalifikācijai. Pčrn apmācģbas izdevumi sasnieguųi gandrģz pusotru milj. latu - apt. 15 tśkst. latu par vienu apmācāmo (ųogad apmācģbas izmaksas plānots palielināt včl par 22%). Komisija secinājusi, ka pārkāptas Latvijas intereses uzščmuma statśtkapitāla sadalč. Kaut gan formāli Latvijai pieder lielākā daīa (51%), uzščmuma vadģba pilnģbā nodota otram firmas dalģbniekam - "Tilts Communications", kas izveido vadģbas komandu un ieceī galveno izpilddirektoru, kurų ir "Lattelekom" visaugstākā amatpersona. Direktoru padomes funkcijas esot visai dekoratģvas. Komisija uzskata, ka viens no bśtiskākajiem atklāto nejčdzģbu cčlošiem ir personģgas atbildģbas trśkums no Latvijas varasvģriem lģguma sagatavoųanas laikā un tā izpildes pārraudzģbā. Komisija ieteikusi sarunu ceīā bśtiski mainģt lģguma noteikumus, vienlaikus, iespčjams, nomainot Direktoru padomes Latvijas puses pārstāvjus. Satiksmes ministrs Vilis Kriųtopāns izteicies, ka "Lattelekom" valsts kapitāla daīu tuvākajā laikā vajadzčtu privatizčt (t.i., pārveidot par publisku akciju sabiedrģbu, dodot iespčju iegādāties sabiedrģbas akcijas ikvienam, kuų včlas). =========================================================== Lai gan Tautas kustģbas "Latvijai" pārstāvji izteikuųies, ka atbalstģs Demokrātiskās partijas "Saimnieks" izvirzģto kandidātu Valsts prezidenta amatam, rezervei tai arģ bśųot savs cilvčks - Imants Liepa. =========================================================== Lai paātrinātu dzģvokīu privatizācijas procesa uzsākųanu Rģgā, Rģgas Dome apstiprinājusi pirmo privatizācijai nododamo māju sarakstu un māju sarakstu, kuras tiek lśgts Ministru kabinetam nodot paųvaldģbai privatizācijas uzsākųanai. Abos sarakstos iekīauti 40 paųvaldģbas vai valsts nami. =========================================================== Divi krievu militārzinātnieki (viens no višiem - åenerālleitnants) laikraksta <<Šezavisimaja gazeta>> militārajā pielikumā publicčjuųi pčtģjumu par Krievijas armijas reformu stratčåiju, kurā cita starpā apcerčta arģ iespčjamģba iebrukt Baltijas valstģs. Tajā teikts: "Nevar izslčgt apsteidzoųu spčka iedarbģbu uz brušotajiem nacionālistiskajiem formčjumiem, lai pārtrauktu iespčjamos praktiskos soīus uzskatāmo provokatģvo plānu realizācijā". Ar "provokatģvajiem plāniem" tiek domāts Baltijas valstu nodoms iestāties NATO, bet ar "nacionālistiskajiem brušotajiem formčjumiem" - "agresģvā nacionālisma spčki, kas darbojas ar atbalstu no ārienes un kam ir savi brušotie formčjumi: armija, policija u.c. Baltijas republiku militarizčtie formčjumi". Rakstā pieminčta arģ bij. PSRS teritorija kā "Krievijas vitāli svarģgo intereųu zona", bet Baltija - kā "vissprādzienbģstamākais rajons no jaunu konfliktu ar Krievijas Federācijas Brušoto spčku piedalģųanos radģųanas redzes punkta". =========================================================== Somijas Apkārtčjās vides aizsardzģbas centra kuåis "Halli" sācis izsśknčt degvielu no pirms pusotra gada Baltijas jśrā nogrimuųā prāmja "ESTONIA" degvielas tvertnčm. Speciālisti uzskata, ka prāmģ esot apm. 418 tonnas degvielas. Degvielas izsśknčųana no prāmja varčtu tikt pabeigta lģdz jśnijam. =========================================================== Ųodien, 17.aprģlģ, Latvijā vienas dienas vizģtč ierodas NATO åenerālsekretārs Havjers Solana. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis devies uz Żenčvu, kur iepazģsies ar Latvijas pastāvģgās pārstāvniecģbas ANO Eiropas mģtni, tiksies ar Żenčvas kantora padomes viceprezidentu, nolasģs lekciju Żenčvas Starptautisko attiecģbu institśtā par Latvijas un Baltijas valstu vietu Eiropas nānotnes struktśrā. Paredzčts, ka G.Ulmanis tiksies arģ ar ANO Eiropas mģtnes åenerāldirektoru, ANO augstāko komisāru bčgīu jautājumos, Ųveices konfederācijas prezidentu. =========================================================== Klajā nācis jauns żurnāls - ųobrģd vienģgais mśzikas izdevums latvieųu valodā - <>. Tas sadalģts trijās daīās: latvieųu mśzika, ārzemju mśzika un izklaidčjoųi materiāli par mśziku un kino. Żurnālam ir sadarbģba ar "BMG"; to atzinusi Vācijas kompānija "Polygram>> un tiks sśtģta informācija. =========================================================== Informācijas sagatavoųanai izmantots laikraksts <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ "Preses nams" laidis klajā GUNDEGAS REPŲES romānu " Č N U A P O K R I F S ". "Tiek atdoti ģpaųumi bijuųajiem saimniekiem, rśgst naids pret jauno kungu rasi, bet včl nav piešemts par to skaīi izteikties, jo nojāto valsti uz kājām dabśųot vien ģpaųumattiecģbas". Ųajā teikumā redzam gan autores spčjas raksturot mśsu laikmetu, gan droųo roku. Savukārt romāna tematiku atklās kāda cita autores frāze - vai cilvčks, kuru pamet, kīśst par atkritumu? Dzģvokīus un vģrieųus mainģdama, romāna galvenā varone ir patiesi interesanta. Grāmata labi iederas sčrijā "Baltijas un Ziemeīvalstu modernais romāns". (pčc <>)