==========================================================
Ų A J Ā S D I E N Ā S
===========================================================
NATO åenertālsekretāra Havjera Solanas vizģtes laikā
Latvijā, višam iesniegts t.s. nacionālais pārrunu dokuments, kurā
formulčtas Latvijas ar iestāųanos NATO saistģtās včlmes
un diskutčjamie jautājumi.
Viesis izteicis atzinģbu un pateicģbu Latvijai par
lģdzdalģbu miera nodroųināųanas operācijās bij. Dienvidslāvijā.
Runājot par noskašojumu Krievijā, H.Solana uzsvčris, ka NATO
nepakīausies ietekmei no ārpuses, taąu atzinis, ka Krievijā
paųlaik galvenokārt sastopama negatģva nostāja pret NATO
paplaųināųanos, un uzsvčris, ka kādu pretendentvalstu uzšemųana NATO
nenozģmčjot, ka citas pretendentes tiekot apdraudčtas.
Višų arģ noliedzis iespčjamo jauno Eiropas sadalģųanu vai t.s.
pelčkās zonas izveidoųanu - visas valstis esot vienādās
pozģcijās un neviena neesot ģpaųi izredzčta.
===========================================================
Rģgā oficiālā vizģtč ieradies Slovakijas ārlietu ministrs
Jurajs Ųenks.
===========================================================
Lai vienotos par Latvijas un Krievijas robeżas delimitāciju,
18.aprģlģ sākās pirmā abu valstu delegāciju tikųanās.
Patreiz starp abām valstģm pastāv tikai ekonomiska robeża,
juridiski ųģ robeża nav delimitčta. Latvijas puse sarunās,
kā izteicies ārlietu ministrs Valdis Birkavs, balstģųoties
uz "včsturiskajiem un ģpaųumtiesiskajiem aspektiem,
kā arģ uz Eiropas ųodienas garu."
===========================================================
"Baltijas Tranzģtu bankas" filiālčs un norčęinu punktos
tiek izmaksāts maetriāīais pabalsts tiem Latvijā dzģvojoųajiem
Lielā Tčvijas kara invalģdiem, kuri lģdz 1995.gada 31.decembrim
bija reåisrtrčjuųies Krievijas včstniecģbas Sociālajā nodaīā,
bet lģdz ųim pabalstus nebija saščmuųi. Izmaksas paredzčtas,
atzģmčjot Lielā Tčvijas kara 50.gadadienu.
===========================================================
Kā zišo <<Diena>>, kāda izmeklčųanas grupa "Felikss" 1995.gada
februārģ izdotajā zišojumā "Organizčtā narkonoziedzģba un
bijusģ PSRS", ko Vācijā stādģja priekųā TV programma
"Spiegel TV Magazin", apgalvo, ka 1994.gada 28.septembrģ, kad
avarčja prāmis "ESTONIA", nāvč aizraujot vairāk nekā 850
cilvčku, uz kuåa esot atraduųies 100 kg heroģna un divi
furgoni ar 40 tonnām kobalta. Nelegālās krtavas nosśtģtāja esot
bijusi kāda Igaunijas mafijas struktśra. Taąu konkurenti
esot nodevuųi ųo transportu, lģdz ar ko, ierodoties Stokholmā,
esot bijis jārčęinās ar prāmja pārmeklčųanu. Jau drģz pčc Tallinas
ostas atstāųanas, noziedzģåais grupčjums telefoniski esot
licis kapteinim izgāzt heroģnu un kobaltu jśrā, atverot
kuåa priekųgalu. Igaunija un Zviedrija ųo versiju uzksta par
nepamatotu.
===========================================================
Tiekoties ar rajonu paųvaldģbu vadģtājiem, Ministru prezidents
Andris Ųęčle teicis, ka Latvija kā valsts jāvčrtč un jāvada tāpat
kā jebkura uznčmčjsabiedrģba. Par ųādas prakses iespčjamģbu
premjers pārliecinājies, iepazģstoties ar Jaunzčlandes pieredzi.
===========================================================
Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija oficiāīi apspriedusi
jautājumu par partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam
un vienbalsģgi, Ilgai Kreitusei atturoties, rekomendčjusi
ųim amatam Ilg Kreitusi, piedāvājot ųo kandidatśru
apspriest domes sčdč, kas piešems galģgo lčmumu.
===========================================================
Krievijas včstnieks Latvijā Aleksandrs Raššihs iesniedzis
včstuli Saeimas Prezidija priekųsčdčtājai Ilgai Kreitusei.
Včstulč izteikta neapmierinātģba ar pārāk lčno naturalizācijas
gaitu Latvijā. Včstnieks norādģjis, ka no apt. 100.000 nepilsošu
LR pilsonģbu ieguvuųas tikai 1500 personas.
===========================================================
Sakarā ar to, ka Ārlietu komisijas priekųsčdčtāja biedrs
Aleksandrs Kirųteins ir ģpaųo uzdevumu ministrs, komisija
viša vietā par beidru ievčlčjusi Zemnieku Savienģbas un
Kristģgo demokrātu frakcijas deputātu Pauli Kīavišu.
===========================================================
Åenerālprokuratśra ierosinājusi krimināllietu par dienesta
stāvokīa īaunprātģgu izmantoųanu un nolaidģbu valsts a/s
"Latvijas aviolģnijas" (Latavio). Krimināllieta ierosināta,
pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) revģzijas un
prokuratśras papildu pārbaudes rezultātiem.
VK konstatčjusi, ka "Latavio" kīuva maksātnespčjģga
tās vadoųo darbinieku un Satiksmes ministrijas darbinieku
neefektģvās valsts mantas apsaimniekoųnas un likumu neievčroųanas
dčī. Krimināīlietas varčtu ierosināt par nepamatotu
kredģtu šemųanu, par neepamatoti lielas darba samaksas noteikųanu
uzščmuma vadģtājiem un valsts pilnvarniecei Valdai Birzišai
un par nelikumģgu valsts mantas ieęģlāųau.
===========================================================
"Bankas Baltija" (BB) krģzes izmeklčųanas komisijas vadģtājs
Elmārs Zelgalvis (frakcija "Latvijai") uzskata, ka Saeimai bśtu
jāpiešem politisks lčmums par BB atjaunoųanu.
Izmeklčjot bankas krģzes iemeslus, E.Zelggalvis nonācis
pie secinājuma, ka BB bankrotā vainojammi visi ar ųo banku
saistģtie cilvčki (Latvijas Bankas vadģba, valdģbas un prokuratśras
pārstāvji), izšemot bijuųo BB vadģbu un ģpaųniekus.
Iemesli, kāpčc tika mčåināts nogremdčt BB, varčtu
bśt ųādi: BB bija kīuvusi pārāk spčcģga un tas bija neizdevģgi
citām bankām, un tas, ka BB atradās Krievijas kapitāls.
Deputāts uzskata, ka BB sagrāvč bijuųi ieinteresčti
arģ ārvalstu izlśkdienesti.
Gala zišojumu BB izmeklčųanas komisija varčtu sniegt
jśnijā.
============================================================
Valdģbas frakcijas panākuųas principiālu vienoųanos par septišu
lielo valsts uzščmčjsabiedrģbu un divu banku padomju vadģtājiem.
No ųģs vienoųaanās izriet, ka pa diviem padomju vadģtājiem bśs no
Demokrātiskās partijas "Saimnieks", "Latvijas ceīa",
"Tčvzemei un brģvģbai" un Vienģbas partijas, bet LNNK un
zemsavieųu koalģcijas pārstāvji bśs zemākos amatos.
"Ventspils naftas" padomes priekųsčdis (p.p.) bśs A.Ąepānis
(Demokrātiskā partija "Saimnieks"), "Latvijas kuåniecģbas" p.p. -
Druvis Skulte ("Latvijas ceīų"), "Latvijas balzama" p.p. - Andris
Ārgalis ("Tčvzemei un brģvģbai"), "Latvijas dzelzceīa" p.p. -
kāds no "Latvijas ceīa", Latvijas Labģbas biroja p.p - Roberts
Dilba (Vienģbas partija), "Latvenergo" - kāds "Tčvzemei un
brģvģbai" kandidāts.
Nav včl skaidrģbas, kas vadģs "Latvijas gāzes", "Latvijas
Krājbankas" un Hipotčku un zemes bankas padomes.
===========================================================
Informācijas sagatavoųanai izmantots laikraksts <<Neatkarģgā
Rģta Avģze>> un <<Diena>>.
===========================================================
IEVANDA
a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^
"IEVANDA" interesentiem piedāvā jaunus latvieųu CD:
a^ "LATVIEŲU ČRÅEĪMŚZIKAS IZLASE"
Doma čråeles iedziedājuųās, Aivaram Kalčjam un
"Remix" producentu grupai veidojot un ierakstot
CD ar internacionāli augstu kvalitāti. Un pirmo
reizi Latvijā čråeīnieka muzicčųana materializčjusies
CD formā.
Ųajā "pirmajā" ir daudz "vienģgo": J.Vģtola
vienģgais čråeīdarbs "Pastorāle", vienģgā mażora
pasakalja čråeīliteratśrā - R.Jermaka "Pśt, včjiši",
latvieųu mśzikā vienģgais sacerčjums meżragam un
čråelčm - P.Vaska "Vakara mśzika", J.Mediša vienģgais
čråeīdarbs "Parafrāze". Pārstāvčtas arģ reti
atskašotās, pietiekami pazģstamās modernās un klasiskās
dażādu autoru fantāzijas par čråeīu tčmu.
a^ "TO OUR LADY OF AGLONA"
Koris "Ave Sol" maestro Imanta Kokara vadģbā
iedziedājis īoti latvisku (åeogrāfiski), īoti
latgalisku (ticģgi), īoti "baltisku" (kaimišrepubliku
bśųana!) CD. Septišu dażādu komponistu - R.Jermaka,
J.Mediša, J.Norviīa (Latvija), M.Ąurīoša un V.Bartuīa
(Lietuva), U.Sisaska un A.Pčrta (Igaunija) -
atųęirģgie skašdarbi labi iederas zem kopčjā
virsraksta "Aglonas Dievmātei". Visus CD ievietotos
sacerčjumus vieno to katoliskā orientčtģba.
Pasśtinājumi adresčjami: jansons@ievand.org.lv.
a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^