========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== NATO åenertālsekretāra Havjera Solanas vizģtes laikā Latvijā, višam iesniegts t.s. nacionālais pārrunu dokuments, kurā formulčtas Latvijas ar iestāųanos NATO saistģtās včlmes un diskutčjamie jautājumi. Viesis izteicis atzinģbu un pateicģbu Latvijai par lģdzdalģbu miera nodroųināųanas operācijās bij. Dienvidslāvijā. Runājot par noskašojumu Krievijā, H.Solana uzsvčris, ka NATO nepakīausies ietekmei no ārpuses, taąu atzinis, ka Krievijā paųlaik galvenokārt sastopama negatģva nostāja pret NATO paplaųināųanos, un uzsvčris, ka kādu pretendentvalstu uzšemųana NATO nenozģmčjot, ka citas pretendentes tiekot apdraudčtas. Višų arģ noliedzis iespčjamo jauno Eiropas sadalģųanu vai t.s. pelčkās zonas izveidoųanu - visas valstis esot vienādās pozģcijās un neviena neesot ģpaųi izredzčta. =========================================================== Rģgā oficiālā vizģtč ieradies Slovakijas ārlietu ministrs Jurajs Ųenks. =========================================================== Lai vienotos par Latvijas un Krievijas robeżas delimitāciju, 18.aprģlģ sākās pirmā abu valstu delegāciju tikųanās. Patreiz starp abām valstģm pastāv tikai ekonomiska robeża, juridiski ųģ robeża nav delimitčta. Latvijas puse sarunās, kā izteicies ārlietu ministrs Valdis Birkavs, balstģųoties uz "včsturiskajiem un ģpaųumtiesiskajiem aspektiem, kā arģ uz Eiropas ųodienas garu." =========================================================== "Baltijas Tranzģtu bankas" filiālčs un norčęinu punktos tiek izmaksāts maetriāīais pabalsts tiem Latvijā dzģvojoųajiem Lielā Tčvijas kara invalģdiem, kuri lģdz 1995.gada 31.decembrim bija reåisrtrčjuųies Krievijas včstniecģbas Sociālajā nodaīā, bet lģdz ųim pabalstus nebija saščmuųi. Izmaksas paredzčtas, atzģmčjot Lielā Tčvijas kara 50.gadadienu. =========================================================== Kā zišo <>, kāda izmeklčųanas grupa "Felikss" 1995.gada februārģ izdotajā zišojumā "Organizčtā narkonoziedzģba un bijusģ PSRS", ko Vācijā stādģja priekųā TV programma "Spiegel TV Magazin", apgalvo, ka 1994.gada 28.septembrģ, kad avarčja prāmis "ESTONIA", nāvč aizraujot vairāk nekā 850 cilvčku, uz kuåa esot atraduųies 100 kg heroģna un divi furgoni ar 40 tonnām kobalta. Nelegālās krtavas nosśtģtāja esot bijusi kāda Igaunijas mafijas struktśra. Taąu konkurenti esot nodevuųi ųo transportu, lģdz ar ko, ierodoties Stokholmā, esot bijis jārčęinās ar prāmja pārmeklčųanu. Jau drģz pčc Tallinas ostas atstāųanas, noziedzģåais grupčjums telefoniski esot licis kapteinim izgāzt heroģnu un kobaltu jśrā, atverot kuåa priekųgalu. Igaunija un Zviedrija ųo versiju uzksta par nepamatotu. =========================================================== Tiekoties ar rajonu paųvaldģbu vadģtājiem, Ministru prezidents Andris Ųęčle teicis, ka Latvija kā valsts jāvčrtč un jāvada tāpat kā jebkura uznčmčjsabiedrģba. Par ųādas prakses iespčjamģbu premjers pārliecinājies, iepazģstoties ar Jaunzčlandes pieredzi. =========================================================== Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija oficiāīi apspriedusi jautājumu par partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam un vienbalsģgi, Ilgai Kreitusei atturoties, rekomendčjusi ųim amatam Ilg Kreitusi, piedāvājot ųo kandidatśru apspriest domes sčdč, kas piešems galģgo lčmumu. =========================================================== Krievijas včstnieks Latvijā Aleksandrs Raššihs iesniedzis včstuli Saeimas Prezidija priekųsčdčtājai Ilgai Kreitusei. Včstulč izteikta neapmierinātģba ar pārāk lčno naturalizācijas gaitu Latvijā. Včstnieks norādģjis, ka no apt. 100.000 nepilsošu LR pilsonģbu ieguvuųas tikai 1500 personas. =========================================================== Sakarā ar to, ka Ārlietu komisijas priekųsčdčtāja biedrs Aleksandrs Kirųteins ir ģpaųo uzdevumu ministrs, komisija viša vietā par beidru ievčlčjusi Zemnieku Savienģbas un Kristģgo demokrātu frakcijas deputātu Pauli Kīavišu. =========================================================== Åenerālprokuratśra ierosinājusi krimināllietu par dienesta stāvokīa īaunprātģgu izmantoųanu un nolaidģbu valsts a/s "Latvijas aviolģnijas" (Latavio). Krimināllieta ierosināta, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) revģzijas un prokuratśras papildu pārbaudes rezultātiem. VK konstatčjusi, ka "Latavio" kīuva maksātnespčjģga tās vadoųo darbinieku un Satiksmes ministrijas darbinieku neefektģvās valsts mantas apsaimniekoųnas un likumu neievčroųanas dčī. Krimināīlietas varčtu ierosināt par nepamatotu kredģtu šemųanu, par neepamatoti lielas darba samaksas noteikųanu uzščmuma vadģtājiem un valsts pilnvarniecei Valdai Birzišai un par nelikumģgu valsts mantas ieęģlāųau. =========================================================== "Bankas Baltija" (BB) krģzes izmeklčųanas komisijas vadģtājs Elmārs Zelgalvis (frakcija "Latvijai") uzskata, ka Saeimai bśtu jāpiešem politisks lčmums par BB atjaunoųanu. Izmeklčjot bankas krģzes iemeslus, E.Zelggalvis nonācis pie secinājuma, ka BB bankrotā vainojammi visi ar ųo banku saistģtie cilvčki (Latvijas Bankas vadģba, valdģbas un prokuratśras pārstāvji), izšemot bijuųo BB vadģbu un ģpaųniekus. Iemesli, kāpčc tika mčåināts nogremdčt BB, varčtu bśt ųādi: BB bija kīuvusi pārāk spčcģga un tas bija neizdevģgi citām bankām, un tas, ka BB atradās Krievijas kapitāls. Deputāts uzskata, ka BB sagrāvč bijuųi ieinteresčti arģ ārvalstu izlśkdienesti. Gala zišojumu BB izmeklčųanas komisija varčtu sniegt jśnijā. ============================================================ Valdģbas frakcijas panākuųas principiālu vienoųanos par septišu lielo valsts uzščmčjsabiedrģbu un divu banku padomju vadģtājiem. No ųģs vienoųaanās izriet, ka pa diviem padomju vadģtājiem bśs no Demokrātiskās partijas "Saimnieks", "Latvijas ceīa", "Tčvzemei un brģvģbai" un Vienģbas partijas, bet LNNK un zemsavieųu koalģcijas pārstāvji bśs zemākos amatos. "Ventspils naftas" padomes priekųsčdis (p.p.) bśs A.Ąepānis (Demokrātiskā partija "Saimnieks"), "Latvijas kuåniecģbas" p.p. - Druvis Skulte ("Latvijas ceīų"), "Latvijas balzama" p.p. - Andris Ārgalis ("Tčvzemei un brģvģbai"), "Latvijas dzelzceīa" p.p. - kāds no "Latvijas ceīa", Latvijas Labģbas biroja p.p - Roberts Dilba (Vienģbas partija), "Latvenergo" - kāds "Tčvzemei un brģvģbai" kandidāts. Nav včl skaidrģbas, kas vadģs "Latvijas gāzes", "Latvijas Krājbankas" un Hipotčku un zemes bankas padomes. =========================================================== Informācijas sagatavoųanai izmantots laikraksts <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ "IEVANDA" interesentiem piedāvā jaunus latvieųu CD: a^ "LATVIEŲU ČRÅEĪMŚZIKAS IZLASE" Doma čråeles iedziedājuųās, Aivaram Kalčjam un "Remix" producentu grupai veidojot un ierakstot CD ar internacionāli augstu kvalitāti. Un pirmo reizi Latvijā čråeīnieka muzicčųana materializčjusies CD formā. Ųajā "pirmajā" ir daudz "vienģgo": J.Vģtola vienģgais čråeīdarbs "Pastorāle", vienģgā mażora pasakalja čråeīliteratśrā - R.Jermaka "Pśt, včjiši", latvieųu mśzikā vienģgais sacerčjums meżragam un čråelčm - P.Vaska "Vakara mśzika", J.Mediša vienģgais čråeīdarbs "Parafrāze". Pārstāvčtas arģ reti atskašotās, pietiekami pazģstamās modernās un klasiskās dażādu autoru fantāzijas par čråeīu tčmu. a^ "TO OUR LADY OF AGLONA" Koris "Ave Sol" maestro Imanta Kokara vadģbā iedziedājis īoti latvisku (åeogrāfiski), īoti latgalisku (ticģgi), īoti "baltisku" (kaimišrepubliku bśųana!) CD. Septišu dażādu komponistu - R.Jermaka, J.Mediša, J.Norviīa (Latvija), M.Ąurīoša un V.Bartuīa (Lietuva), U.Sisaska un A.Pčrta (Igaunija) - atųęirģgie skašdarbi labi iederas zem kopčjā virsraksta "Aglonas Dievmātei". Visus CD ievietotos sacerčjumus vieno to katoliskā orientčtģba. Pasśtinājumi adresčjami: jansons@ievand.org.lv. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^