=========================================================== ØAJÂS DIENÂS =========================================================== Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Øæèli, Krievijas iekølietu ministrs Anatolijs Kuîikovs atzinis, ka cìða ar organizèto noziedzìbu Krievijâ pagaidâm neesot pietiekami sekmìga, galvenokârt nesakâtotâs likumdoøanas dèî. Tomèr, neskatoties uz to, smago noziegumu skaits Krievijâ samazinoties. Starp Latvijas un Krievijas iekølietu ministrijâm parakstìta vienoøanâs par sadarbìbu cìðâ ar organizèto noziedzìbu, kas paredz abu valstu sadarbìbu organizètâs noziedzìbas noziegumu novèrøanâ, atklâøanâ, izskauøanâ un izmeklèøanâ, kâ arì to, ka abas puses apmainìsies ar izmeklèøanas, izziðas, kriminâlistikas informâciju u.c. tiesiski normatìvajiem aktiem. Turklât paredzèts apomainìties ar tâm fiziskajâm un juridiskajâm personâm, kuras tiek turètas aizdomâs par lìdzdalìbu organizètajâ noziedzìbâ. Latvijâ ieradies Krievijas valsts domes Starptautisko lietu komisijas priekøsèdètâjs Vladimirs Lukins. Sabiedriskâs kustìbas "Lìdztiesìba" pârstâvji savâ 4.konferencè nolèmuøi, ka "Lìdztiesìba" pârtaps partijâ. Iemesls tam - Latvijas Sociâlistiskâ partija, ar kuru "Lìdztiesìba" sadarbojusies, esot parâdìjusi "ideoloåisku un organizatorisku nekonsekvenci visu Latvijas iedzìvotâju cilvèktiesìbu aizstâvìbâ", tâdèl turpmâk sadarbìba neesot iespèjama. Jaunâ partija búøot izteikti "kreisa". Sigguldâ uz 4.konferenci pulcèjâs vairâk nekâ 190 Vienìbas partijas biedru, lai spriestu par tâlâkajâm partijas politiskajâm aktivitâtèm. Ýurnâlistiem konference bija slègta. Konferences zâlè 2 minútes bija atîauts filmèt tikai Latvijas TV ziðu raidìjuma "Panorâma" operatoriem. Partijas lìderis Alberts Kauls lielo slepenìbu pamatojis ar lìdzekîu trúkumu un konferences raksturu: "Øeit, tâ sakot, mâas kârtìbâ tiks apspriesti partijas darbìbas virzieni." Pieðemta rezolúcija "Par politisko un saimniecisko stâvokli valstì un partijas kârtèjie uzdevumi", kâ arì "Par stâvokli Latvijas laukos un lauksaimniecìbas attìstìbas virzieni". Pirmajâ rezolúcijâ "kârtèjo uzdevumu sarakstâ" partija iekâîvusi: "aktìvi piesdalìties paøvaldìbu reformu sagatavoøanas periodâ, lai nepieîautu pagastu apvienoøanu", savukât uzmanìba tiks veltìta valsts ekonomiskâs sistèmas pakârtoøanai tautas interesèm, palielinot valsts un Latvijas Bankas lomu tautsaimniecìbas attìstìbâ. Otrajâ rezolúcijâ iekîautas tèzes, kas nosaka Vienìbas partijas rìcìbu, lai glâbtu lauksaimniecìbu: "paaugstinât lauksaimniecìbas vadìbas sistèmas efektivitâti, palielinot valsts regulèjoøo lomu; paredzèt stratèåiski nepiecieøamâs lauksaimniecìbas produkcijas subsidèøanu; samazinâ nodokîus mazajiem lauku uzðèmèjiem un atbrìvot no nodokîiem lauksaimniecìbas priduktu raýotâjus un panâkt Ministru kabineta lèmumu par to, lai Zemes un hipotèku banka bútu Zemkopìbas ministrijas pakîautìbâ, kas nodroøinâs iespèjas straujas raýoøanas pieauguma veicinâøanai." Jaunrades fonda, Inteliåences apvienìbas un Rìgas Latvieøu biedrìbas rìkotajâ konferencè "Uzðèmèjdarbìba un tautas labklâjìba" ar referâtiem un runâm debatès piedalìjâs vairâki sabiedrìbâ pazìstami valsts varas pârstâvji, uzðèmèji un augstskolu pasniedzèji (Ivars Godmanis, Jânis Âdamsons, Olafs Brinkmanis, Aivars Kreituss, Aleksandrs Kirøteins u.c.). Tika mèåinâts noskaidrot, kas ir galvenie cèloði tam, ka ar uznèmèjdarbìbu Latvijâ lâgâ neiet. Konferences spilgtâkâs runas tikøot publicètas grâmatâ. Krievijas nacionâlkomunisti piketèja pie Latvijas vèstniecìbas èkas Maskavâ, lai izteiktu protestu pret cilvèka un nacionâlo minoritâøu pâkâumiem Latvijâ. Piketa iniciatori - Krievijas Visas tautas savienìba un kustìba "Trudovaja Rossija". Plakâti vèstìja: "Brìvìbu Latvijas patriotam Rubikam!", "Kauns faøistiskajai demokrâtijai". Krievijas valsts domes deputâtu grupa "Tautas vara" un grupa sadarbìbai ar Latvijas parlamentu vèrsuøâs pie Saeimas ar aicinâjumu novèrst Rìgas 9.vidusskolas slègøanu. Øo skolu, kurâ mâcâs 700 skolènu, Rìgas varas iestâdes nolèmuøas slègt, un nodot skolas èku topoøâs Ukraiðu skolas rìcìbâ, kurâ mâcìsies 150 skolènu. No 27.júlija lìdz 2.augustam apm. 500 skautus un gaidas pulcès Latvijas un Zviedrijas kopìgâ draudzìbas nometne "Jaunæemeri". Skautu un gaidu organizâcija patlaban ir Latvijâ lielâkâ jaunatnes organizâcija - tâs sastâvâ ir ap 4000 biedru. Saeimâ pieðemts likums par nacionâlâs pretoøanâs kustìbas dalìbnieka statusu, kas nosaka, ka øâds statuss ir LR iedzìvotâjiem, kuri Latvijas teritorijâ laikaposmâ no 1940. gada 17.júnija lìdz 1960.gada 31.decembrim piedalìjâs bruðotâ un pagrìdes cìðâ pret okupâcijas reýìmiem, veicinâja øo cìðu, sbniedzot cìnìtâjiem materiâlu un cita veida palìdzìbu, un propagandèja LR neatkarìbas atjaunoøanas ideju, izplatot nelegâlo presi, uzsaukumus u.c. izdevumus, kâ arì aktìvi vèrøoties pret okupâcijas reýìmu. Par nacionâlâs pretoøanâs kustìbas dalìbniekiem atzìti arì LR iedzìvotâji, kuri Latvijas teritorijâ laikaposmâ no 1961.gada 1.janvâra lìdz 1990.gada 4.maijam tika notiesâti par politisko darbìbu vai pârliecìbu un ir reabilitèti. Premjers Andris Øæèle paziðojis, ka jautâjums par Abrenes pievienoøanu Latvijai vai atstâøanu Krievijâ esot politisks jautâjums, par ko galavârds jâsaka Saeimai. Tikai pèc øâda lèmuma Latviujas valdìbas delegâcijai búøot pilnìgi skaidrs mandâts sarunâs ar Krieviju. Gadskâtèjâ "3 x 3" nometne no 7. lìdz 14.júlijam notiks Viîakâ bet no 21. lìdz 28.júlijam - Jelgavâ. Nometnes pamatprincipi paliek nemainìgi - latvisko zinâøanu papildinâøana, latviskâs kopìbas veidoøana, latviskâs åimenes stiprinâøana, latviskâs draudzìbas sekmèøana. Tâpat kâ iepriekøèjos gados åimeðu seminârus vadìs Lìga Ruperte un Mâra Tupese. Bús iespèja diskutèt ar politiæiem Jâni Peniæi (ASV), Kazimiru Øîakotu un Ervidu Grinovski. Rozes Stiebras un Anøa Bèrziða vadìbâ darbosies filmu animâcijas grupas, rotkaløanas mâkâ ievadìs Oîåerts Kurcers (ASV) un Vitauts Straume (Sigulda). Etnogrâfijâ, ekoloåijâ, tautas mâkslas tradìcijâs cits citu papildinâs Dainis Ìvâns, Imants Ziedonis, Maija Ølesere-Meirâne, Ilga Madre, Elza Radziða, Helmì un Dainis Stalti, Ilga Reizniece u.c. Dalìbas maksa pieauguøajam - Ls 25, bèrnam lìdz 7 gadu vecumam - Ls 12, bet åimnenei kopumâ ne vairâk par Ls 100. Pateicoties salìdzinoøi labiem valsts budýeta ieðèmumiem aprìlì (tie bijuøi 35 milj. latu), øâ gada valsts budýeta deficìts ir "tikai" 15 milj. latu. (Ja valsts turpinâtu slìdèt parâdos saskaðâ ar valsts budýeta likumu, tad tagad deficìtam bútu jâbút 18-19 milj. latu.). Neskatities uz to, valsts iekøèjais parâds palielinâs un nu sasniedzis jau 143 milj. latu atzìmi, kas ievèrojami pârsniedz treøo daîu no visiem plâðotajiem øâ gada valsts ieðèmumiem. No øâ gada 1.maija tiks indeksètas pensijas, tâdèjâdi no maija pensijas palielinâsies vidèji par Ls 2,54 mènesì. Tad vidèjâ pensija Latvijâ bús Ls 39,06 mènesì, bet vidèjâ invaliditâtes pensija - Ls 40 mènesì. Politiski represètajiem cilvèkiem, kuri turklât saðem invaliditâtes pensiju, tâ pèc indeksâcijas bús lielâka, jo indeksâcijâ tiek pielietots augstâks koeficients. Pensiju indeksâcija øogad no sociâlâ budýeta prasìøot papildus 13 milj. latu. Nâkamâ pensiju indeksâcija varètu bús gaidâma pirms apkures sezonas sâkuma rudenì. Parakstìts lìgums starp Eiropas Rekonstrukcijas un attìstìbas banku (ERAB) un privatizèjamo valsts a/s "Latvenergo" par 76,2 milj. USD lielâ kredìta pieøæirøanu Daugavas kaskâdes hidroelektrostaciju rekonstrukcijai. Savukârt Finansu ministrs Aivars Kreituss parakstìja valdìbas garantiju lìgumu ERAB par 41,6 milj. USD (lìgums sniedz garantijas 34,1 milj. USD lielajam aizdevumam tieøi no ERAB lìdzekîiem, kâ arì 7,5 milj. USD aizdevumam no Eiropas Investìciju bankas). Daîai kredìta - 19,6 milj. USD no Japânas Eksporta un kredìta bankas - Latvijas valdìbas garantijas izsniegtas vèl pèrn, bet 15 milj. USD aizdevumam no kâdas valsts eksportkredìtaåentúras finansu ministrs garantijas parakstìøot nâkamgad, pèc noteiktas rekonstrukcijas darbu daîas pabeigøanas. Par iespèjâm izsniegt øo kredìtu un piegâdât Latvijai tehnoloåiju tikøot izsludinâts tenders, un jau tagad esot saðemti pieteikumi no 12 valstìm. Eiropas Savienìbas vèstnieks Latvijâ Ginters Veiss nodevis Latviujas ârlietu ministram Valdim Birkavam broøúru ar jautâjumiem, uz kuriem Latvijas valdìbai búø jâsagatavo atbildes trìs mèneøu laikâ. V.Birkavs prognozèjis, ka sagatavot atbildes nebúøot grúti, taàu daâs jomâs tâs búøot "sliktas" (piem., lauksaimniecìba, muitas jautâjumi). Øâdas jautâjumu broøúras Eiropas Savienìbas komisija esot iesniegusi visâ valstìm, kuras lúguøas, lai tâs uzðem savienìbâ. Igaunijas parlaments iebilstot pret Latvijas un Iggaunijas premjeru panâkto vienoøanos parakstìt trìs lìgumus, kas reglamentètu Latvijas un Igaunijas zvejas tiesìbas Baltijas júrâ. Gadìjumâ, ja Igaunija kavèsies parakstìt øos lìgumus, kas noteiktu daýâdus zvejoøanas reýìmus ap Roðu salu un bútu arì ilgtermiða vienoøanâs par zvcejas tiesìbâm valstu teritoriâlajos údeðos, Latvija ievèroøot savu iepriekø noteikto robeýlìniju, kas atbilst starptautiskajiem principiem. Par Centrâlâs zemes komisijas priekøsèdètâju Saeima ievèlèjusi Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" deputâtu Jâni Râznu. Pirms tam komisiju kopø tâs izveidoøanas brìýa vadìja LNNK deputâte Anna Seile. Divi Latvijas Júras spèku kuåi "Bulta un Zibens" kopâ ar Lietuvas militârajiem júrniekiem pioedalìjâs júras spèku mâcìbâs Lietuvâ. Valdìbas Ekonomikas un finansu komiteja akceptèjusi projektu Ventspils pilsètas un Ventspils rajona robeýu grozìjumiem. Tie paredz, ka Ventstspils pilsètas teritorija tiks palielinâta par 960 ha, pievienojot tai øâdu teritoriju no Târgales pagasta. Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja akceptèjusi divu padomju, kas saistìtas ar eneråètiku, veidoøanas ne[piecieøamìbu. Viena no tâm - Energoapgâdes regulèøanas padome - regulès uzðèmèjdarbìbu eneråètikâ, izsniegs licences, apstiprinâs tarifu aprèæinu metodiku un paøus tarifus. Otra bús Eneråijas patèrètâja komiteja, kurâ ietilps patèrètâju intereøu kluba, Latvijas Brìvo arodbiedrìbu savienìbas, Rúpniecìbas uzðèmumu padomes un "Turìbas" pârstâvji. =========================================================== Firma "IEVANDA" piedâvâ jaunâkâs izdevniecìbas "Vèrmaðparks" apgâdâ iznâkuøas divas grâmatas. "KRÌZE LATVIJÂ. KO DARÌT?" Tajâ apkopotas 1996.gada februâra Rìgas Latvieøu biedrìbas namâ sarìkotâs konferences (ar tâdu paøu nosaukumu) dalìbnieku - filozofu Viîða Zariða un Pètera Laæa, rakstnieka Andra Kolberga, ekonomistes Raitas Karnìtes, zinâtnieka Elmâra Grèna, jurista Jura Bojâra, pedagoga Andreja Múrnieka u.c. Latvijas inteliåentu domas par Latvijas politiku un ekonomiju. Grâmata ir viens no pirmajiem mèåinâjumiem atklâti runât par Latvijas lielâkajâm sociâlajâ nelaimèm: nabadzìbu, noziedzìbu, korupciju u.c. un "ENERÅÈTIKA LATVIJAI" Øajâ grâmatâ apkopoti pirms diviem mèneøiem Rìgas Latvieøu biedrìbas namâ sarìkotâs konferences (ar tâdu paøu nosaukumu) dalìbnieku pètìjumi, spriedumi, vèrtèjumi par vienu no vissvarìggâkajâm Latvijas tautsaimniecìbas nozarèm. Grâmatas autori ir uzðèmuma "Latvenergo" prezidents Edgars Birkâns, uzðèmuma "Latvijas gâze" prezidents Adrians Dâvis, Sabiedrisko attiecìbu institúra direktorss Juris Bojârs, ekonomikas ministrs Guntars Krasts u.c. Latvijâ vairâk vai mazâk pazìstami îaudis. Grâmata ir ne tikai labs skaitîu, faktu u.c. izziðu avots, bet arì asa publicistika par eneråètiku kâ sociâlu problèmu. Vienas grâmatas cenba ar gaisa pasta piegâdi: USD 9.00. Pasútionâjumi asdresèjami: jansons@ievand.org.lv =========================================================== Informâcijas sagatavoøanâ izmantoti laikraksti DIENA, NEATKARÌGÂ RÌTA AVÌZE un RÌGAS BALSS. =========================================================== IEVANDA