=========================================================== ŲAJĀS DIENĀS =========================================================== Bijuųais Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons, tiekoties ar żurnālistiem pirms savas amata atstāųanas, pazišojis: "Krievju, kuru baida NATO paplaųināųanās, ir svarģgi iesaistģt pregmatiskā sadarbģbā. Krievijas loma Baltijas reåionā ir īoti liela. Tā ir zeme ar lieliem resursiem, bet ekonomiskām problčmām. Ųęiet, kia Krievijai ir svarģgi piedalģties ųādā demokrātiskā pasākumā, lai saprastu, ka tā netiek atstumta." Pčc atgrieųanās no vizģtes Somijā Saeimas sekretārs Imants Daudiųs informčjis, ka Somija neatbalstot Baltijas valstu uzšemanu NATO, jo uzskatot, ka tas varčtu radģt spriedzi Baltijas reåionā. Somijas pārstāvji arģ izvairģjuųies no atbildes, vai Somija un Zviedrija varčtu garantčt Baltijas valstu droųģbu. Darbu uzsācis atklātais sabiedriskais fonds "Pasaules latvieųu kultśras centrs". Par tā prezidentu kīuvis ārsts Leopolds Ozolišų. Fonda darbģbas mčręis ir apvienot Latvijas cilvčkus un dażādas latvieųu kultśras, izglģtģbas un citas organizācijas un institścijas kopčjam darbam latvisko kultśras včrtģbu izpčtei, attģstģbai un nodoųanai pasaules kultśras apritč, pāri mantiskām un politiskām interesčm ceīot kultśras intereses. Izveidotas intereųu grupas, top atbalsta centri Latvijas pilsčtās un pagastos, Veidojas zišu krātuve gan par latvieųu centriem, gan kultśras izpausmčm visā pasaulč. Centra ieceres aptver gan mazo skolu saglabāųanas projektus, gan dażādu zemju latvieųu jaunatnes sadarbģbu ar fondu u.c. Fondā darbojas včsturnieks Jānois Graudonis, K.Barona muzeja direktore Rśta Kārkliša, tautastčrpu centra vadģtāja Maruta Grasmane, dabas pčtnieks Ivars Vģks u.c. Fonds ir atklāts lģzdibinātājiem un domubiedriem. Mazās Åiles bčrnu deju ansamblis "Dzintarišų" Olgas Freibergas vadģbā piedalģjās IV starptautiskajā bčrnu mākslas festivālā Izmirā (Turcijā), kur 26 valstu ansambīu vidś tika pasludināts par festivāla mģluli. Kultśras ministrijas prčmiju un stipendiju komisija, izvčrtčjot 1995.gada kultśras dzģvi, par virsotnčm atzinusi: Artura Maskata skašdarbu "Lacrimosa", kas veltģts prāmja "Estionija" bojā gājuųo piemišai; Andra Freiberga scenogrāfiju un kostģmus 1994./95. un 1995./96.gada sezonu uzvedumiem Latvijas Nacionālajā operā, Dailes teātrģ un Valmieras teātrģ; tulkotāja Ābrama Feldhśna ieguldģjumu antģkās klasikas latviskoųanā, it ģpaųi, rediåčjot un komentčjot Hčsioda eposu "Teogonija" un počmu "Darbi un dienas". Ųogad pirmo reisi prčmijas sašem tie, kuri darbojas tautas mākslā. Atzinģbu guvis Ziemeīu un Baltijas valstu dziesmu svčtku, kā arģ Daugavpilģ notikuųo Laimas deju svčtku radoųo grupu veikums. Prčmiju sašems Jśrmalas amatieru teātris. Laureātu vidś ir divi kordiriåenti - Kuldģgas koru "Cantus" un "Ventava" vadģtāja Maruta Rozģte un Liepājas pilsčtas un rajona koru virsdiriåents Jčkabs Ozolišų, kā arģ Skolčnu deju svčtku svčtku virsvadģtāja Rita Spalva. Prčmija pieųęirta arģ cimdu meistarei Jetei Użānei un Balvu rajona kultśras dzģves ierosinātājai Ritai Cibulei. Jaunrades veicināųanai pieųęirtas arģ 15 stipendijas. Stipendiāti ir gan studenti - Latvijas Kultśras akadčmijas topoųais konooperators Čvalds Lācis un teātra reżisors Raimonds Rupeiks (Dż.Dż.Dżilindżers), Mākslas akadčmijas studentes Ieva un Liena Baklānes, gan sabiedrģbā labi pazģstamas radoųās personģbas. Roalds Dobrovenskis turpinās darbu pie biogrāfiska romāna par Raini, jaunu romānu raksta Alberts Bels. Ilgonis Bčrsons turpinās kārtot Aleksandra Grģna literāro mantojumu. Stipendiju saščmis arģ Romualds Kalsons, lai varčtu pabeigt operas "Pazuduųais dčls" instrumentāciju. Apjomģgu oratoriju "Jaunu dziesmu" ar Andreja Eglģųa vārdiem aizācis kompončt Pauls Dambis. Savas radoųās ieceres varčs ģstenot arģ glesnotās Girts Muiżnieks un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns. Liepājā top liels kultśras plenčru centrs, kura izveidč darbojas tčlnieks Åirts Burvis, bet Daugavpils pusč Latgales lietiųęo mākslu apinās un mśsdienģgos pilsčtas galvenā māksliniece Silva Linarte. Latvieųu teātru včsturi saistģbā ar ārzemju dramaturåiju pčtģs teātra včsturniece un kritięe Silvija Radzobe. Stipendija pieųęirta arģ Latvijas Nacuinālās bibliotčkas redaktorei Daigai Riekstišai. Konkursā par iespčju 2 mčneųus strādāt Parģzes starptautiskajā mākslas centrā uzvarčja gleznotāja Sandra Krastiša un kostģmu māksliniece Linda Dombrovska. Starptautiskā bčrnu un jaunieųu festivāla "Pulkā eimu, pulkā teku" svčtku simbols ir Meża garišų, un svčtki ųogad ir saplśduųi ar Meża dienām - vairums kopu jau sstādģjuųas kokus un birzģtes savos novados. Bčrni iesaistģsies arģ akcijā "Ozolu vainags apkārt Latvijai", veidos Svčtku birzi Rģgā, Zaęusalā. Svčtkos bez paųmāju kopām piedalās arģ viesi no Lietuvas, Gruzijas un Baltkrievijas. Jaunums ir divu veidu sacģkstes - koklčtājiem "Zelta kokle" un dejotājiem "Vedam danci". Jaunums ir arģ kopģgas Meża grāmatas rakstģųana. Festivāls jau otro gadu iekīauts starptautiskās folkloras organizācijas CIOFF septišu akreditčto bčrnu festivālu skaitā. 2.maijā Igaunijas robeżapsardzģbas kuåi likuųi vairākiem Latvijas zvejas kuåiem atstāt kopģgo zvejas zonu Rģgas jśras lģcģ, par kuras izveidi vienojās Latvijas un Igaunijas premjeri 14.aprģlģ. Igaunijas premjers Tģts Vehi izteicis nożčlu par notikuųo. Pčc Latvijas un Igaunijas parlamenta Ārlietu komisiju tikųanās Rģgā Igaunijas parlamenta komisijas vadģtājs Eino Tamme informčjis, ka Igaunijas parlaments bśtu gatavs mainģt agrāk piešemto likuku, kas vienpusčjā kārtā nosaka jśras robeżu Baltijas jśrā. Parlamentā gan esot arģ fundamentālisti, kas esot pret jebkādā izmaišām robeżas likumā, taąu kopumā Igaunijas parlamentā valdot politiska griba atrisināt robeżproblčmas. Komisija ieteikusi arģ Igayunijas valdģbai parakstģt protokolu par jśras robeżu un protokolu par zvejniecģbas kārtģbu vienlaicģgi. Tiekoties Visbijā, Latvijas premjers Andris Ųęčle un Igaunijas premjers Tģts Vehi nespčja vienoties par robeżu jśras lģcģ. Latvijas pusei nav bijuųi piešemami priekųlikumi, ko attiecģbā uz zveju un robeżas delimitāciju piedāvāja igauši. Nākamā premjeru tikųanās notiks pčc nedčīas. 3.maijā Skrundas estrādč vairākas pazģstamas rokgrupas ar savu spčli izteica protestu pret jauno likumprojektu par obligāto karadienestu un militārismu. LNNK valde par LNNK åenerālsekretāru ievčlčjusi Saeimas deputātu Juri Dobeli, kā arģ jaunu valdi, kurā darbosies visi LNNK Saeimas deputāti, kā arģ Rģgas mčrs Māris Purgailis. Kānādā notikusi kara noziegumos apsśdzčtā Konrāda Kalčja, kuram draud izraidģųana no Kanādas, lietas iztiesāųana. K.Kalčjs apsśdzčts par piederģbu t.s Arāja komandai, kura ir iesaistģta vairāk nekā 30.000 ebreju noslepkavoųanā Latvijā Otrā Pasaules kara laikā. K.Kalčja izraidģųanas lietā liecģbu sniedzis včsturnieks Konrāds Kvģts, kurų teicis, ka Arāja komandā ir bijuųi bčdģgi slaveni slepkavas, un neesot ųaubu, ka Arāja komanda piedalģjusies Rģgas geto likvidčųanā. 82 gadus vecais K.Kalčjs ir Latvijā dzimis Austrālijas pilsonis, kurų Kanādā ieradās 1994.gadā. Ministru prezidenta Andra Ųęčles un Krievijas premjerministra Viktora Ąernomirdina divpusčjās sarunās, kurām izdevās izbrģvčt pusstundu Baltijas jśras valstu premjerministru tikųanās laikā Visbijā, panākta vienoųanās vairākos nozģmģgos starpvalstu jautājumos. Proti, lģdz 1.jślijam Krievijas puse izteiks savus ierosinājumus un uzlabojumus lģgumam par bčgīu atpakaīizdoųanu. Panākta arģ vienoųanās, ka lģdz 1.jśnijam puses sagatavos lģgumus par savstarpčju investģģciju aizsardzģbu un dubultneaplikųanu ar nodokīiem. Pčc Baltijas jśras valstu padomes apspriedes Visbijā, uz kuru Zviedrijas valdģba bija uzaicinājusi devišu Baltijas jśras krastos atrodoųos valstu, kā arģ Islandes un Norvčåijas valdģbu vadģtājus, Latvija ir kīuvusi par prezidčjoųo valsti ųajā jaunizveiotajā instuitścijā. Deklarācijā, ko premjeri pieščma Visbijas apspriedč, jau iepriekų sagatavotajā dokumentā tika papildināta nodaīa, kas skar kopčju cģšu pret organizčto noziedzģbu. Premjeri vienojuųies izveidot ārkārtas komisiju, kurā premjerministru izvčlčti pārstāvji izstrādās pasākumu plānu noziedzģbas apkaroųanai. Par darba rezultātiem komisijai bśs jāzišo nākamajā apspriedč, kas 1997.gadā, iespčjams, notiks Rģgā. Deklarācijā izteikts atbalsts trim Baltijas valstģm un Polijai, sagatavojoties iestājai Eiropas Savienģbā, taąu nav izteikta nostāja pret Baltijas valstu včlmi iestāties NATO. Preses konferencč Krievijas premjerministrs Viktors Ąernomirdins, atbildot uz jautājumu, ko domā par Baltijas valstu un Polijas iestāųanos NATO, atbildčjis: "Neko labu tur nesaskatu. Ja NATO bśtu labdarģbas organizācija - lśdzu! Taąu tā kā tā ir militāra organizācija, nekas labs tas nebśs." Latvijā divu dienu vizģtč ieradies Lietuvas prezidents Aīåirds Brazausks un viša meita Audrone Usoniene. Vairāki politięi izteikuųies, ka Valsts prezidenta včlčųanas plānots rģkot krietnu laicišu pirms 7.jślija, kad beidzas paųreizčjā Valsts prezidenta pilnvaru termišų. Ųāda versija tiekot apspriesta dażād Saeimas frakciju deputātu vidś. Kā iespčjamais včlčųanu laiks tiek minčti datumi jśnija otrajā pusč - 15., 17., 20. vai 22.jśnijs. Včlčųanas paredzčs rģkot pirms 7.jślija tādčī, ka tās varčtu ievilkties un tad Latvijai kādu laiku nebśtu Valsts prezidenta, bet saskašā ar Satversmi Valsts prezidenta vietu lģdz jauna prezidenta ievčlčųanai pildģtu Saeimas priekųsčdčtāja Ilga Kreituse, kura turklāt ir viena no prezidenta amata kandidātčm. Lģdz ųim skaidri zināmi trģs prezidenta amata kandidāti - paųreizčjais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekųsčdčtāja Ilga Kretituse un Tautas kustģbas "Latvijai" deputāts Imants Liepa. Jau informčjām, ka Konresu namā notikuųajā konferencč Juris Bojārs pazišojis, ka ąetri ievčrojami politięi - Mavriks Vulfsons, Indulis Bčrzišų, Andrejs Panteīčjevs un Valdis Birkavs - 1991.gada 21.augustā nav piedalģjuųies balsoųanā par Konstitucionālo likumu "Par Latvijas valstisko statusu". Sarunā ar <>, I.Bčzišų informčjis, ka tajā laikā atradies pie mikrofona un aicinājis visus deputātus balsot, un pats, atrazdamies tajā vietā, neesot varčjis nospiest balsoųanas pogu. Savukārt A.Panteīčjevs un V.Birkavs, parlamenta deleåčti, ųajā dienā atraduųies Tallinā. =========================================================== Informācijas sagatavoųanā izmantoti laikraksti RĢGAS BALSS, NEATKARĢGĀ RĢTA AVĢZE. =========================================================== IEVANDA ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N Ģ B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegtās zišas "Ųajās dienās" varčs sašemt arģ atseviųęi no SVEIKS kopas. Ųis kanāls bśs izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas ųajā gadā ziedojuųi "Ievandas" zišu dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! !