=========================================================== ØAJÂS DIENÂS =========================================================== Ministru prezidents Andris Øæèle 6.maijâ pieprasìja zemkopìbas ministra un Ministru prezidenta biedra Alberta Kaula demsiju, kam A.Kauls arì piekritis. Vienlaikus no amata atsaukts arì kooperâcijas valsts ministrs Jânis Muiýnieks un Zemkopìbas ministrijas parlamentârais sekretârs Jevgèðijs Zaøàerinskis. (Tagad no Latvijas Vienìbas partijas valdìbâ saglabâjies tikai viens pârstâvis - Zvejniecìbas valsts ministrs Ivars Amoliðø.) A.Øæèles lèmumam atbalstu izteicis Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Latvijas Vienìbas partijas valde un frakcija øodien lemj, vai aiziet opozìcijâ. Valdìbas frakcijas uzskata, ka A.Kaula demisija valdìbas krìzi neizraisìs, taàu tâ izraisìjusi satraukumu Demokrâtiskajâ partijâ "Saimnieks". A.Øæèle uzdevis ekonomikas ministram Guntaram Krastam uz laiku pildìt zemkopìbas ministra un kooperâcijas valsts ministra amatu. Preses konferencè A.Øæèle atzinis, ka jautâjums par A.Kaula demisiju briedis jau ilgi, sava loma bijusi arì Zemkopìbas ministrijas izstrâdâtajam lauksaimniecìbas likumam, ko premjers nosaucis par "Vienkârøi katastrofâlu", neveiksmìgi risinâtajai "Laukkredìta" lietai, A.Kaula izteikumiem par to, ka demokrâtiskâ iekârta nav laba. Tomèr izøæiroøâ loma bijusi A.Kaula izteikumiem 3.maijâ Skrundâ, kur viðø apvainojis valdìbu zemnieku iznìcinâøanâ un apgalvojis, ka viða personiskâ nostâja lauksaimniecìbas jautâjumos esot pilnìgi pretèja valdìbas politikai. Daudzâs domstarpìbas lauksaimnieciskajos jautâjumos atzinis arì A.Kauls: "Uz kompromisiem var iet lìdz kâdam brìdim, un tad vairs nè. Ejot jau uz øo koalìciju, es zinâju - ne uz ilgu laiku.(..) Ar savu padarìto zemkopìbas ministra amatâ esmu apmierinâts." Premjers uzsvèris, ka lèmumu par A.Kaula demisiju pieðèmis vienpersoiski, bez konsultèøanâs ar valdìbas politiskajiem spèkiem. Viðø arì minèjis iespèjamos zemkopìbas ministra posteða kandidâtus - Mâri Ikaunieku, Robertu Dilbu (abi no Vienìbas partijas) un Viesturu Gredzenu (no partijas un frakcijas izstâjies). Tautas kustìbas "Latvijai" vadonis Joahims Zìgerists izplatìjis paziðojumu, kurâ piekrìt A.Kaula izteikumiem part zemniecìbas krìzi: "Ja valdìba grib labu valstij, tai vajadzètu atkâpties, cik âtri vien iespèjams.(..) Øæèle vèsturè ieies kâ latvieøu zemnieku kapracis." Interesanti øobrìd lasìt Jâða Kinnas domas ø.g. 10.februâra <>: "Domâju, ka tikko A.Kauls pârliecinâsies, ka viðø neko nevar izdarìt, un tikko viðø bús nokârtojis nepiecieøamâ daudzumâ personiskos darìjumus, tâ viðø ar skaîu dziesmu, lai saglabâtu øo mìtu par sevi, airèsies prom no Øæèles kuåa. Viðø teiks: nè, øitie visi ir tâdi, kas neko nesaprot. Man ir par maz balsu. Nâkamajâs vèlèøanâs, kad man bús 51 vieta parlamentâ, tad gan es darìøu." =========================================================== Oficiâlâ vizìtè Latvijâ uzturas Lietuvas prezidents Aîåirds Brazausks un viða meita Audrone Usoniene. Kopèjâ deklarâcijâ, ko parakstìjuøi Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Lietuvas prezidents Aîåirds Brazausks, teikts, ka Latvija un Lietuva turpinâs veicinât un padziîinât savstarpèjo sadarbìbu, lai sekmètu savu valstu stratèåisko mèræu - droøìbas, stabilitâtes un labklâjìbas celøanu, kîústot par Eiropas un transatlantisko politisko, ekonomisko un droøìbas struktúru pilntiesìgâm dalìbvalstìm - sasniegøanu. Pavisam deklarâcijâ ir 23 punkti, kas saistìti gan ar divpusèjâm attiecìbâm, gan abu valstu vèlmi iestâties Eiropas Savienìbâ un NATO. A.Brazausks arì aicinâjis neatmest ideju par robeýu atceløanu starp Baltijas valstìm, kâ arì izteicis gatavìbu dot ieguldìjumu Rietumu un Krievijas dialogâ, jo esot svarìgi neizveidot Krievijâ kîúdainu priekøstatu, ka tâ tiek izolèta. =========================================================== Igaunija vienpusèji iesaldèjusi Igaunijas un Latvijas premjerministru 14.aprìlì Viîðâ panâæto vienoøanos par júras robeýas un zvejniecìbas strìda atrisinâøanu, jo, pèc Igaunijas premjerministra Tìta vârdiem, esot bijuøi gadìjumi, kad "panâktâs vienoøanâs nav precìzi pildìtas, turklât principi tajâs nav precìzi fiksèti. Igaunija arì paziðojusi, ka neielaidìøot Latvijas kuåus savos údðos, kamèr Latvija nepiekritìs zvejas vienoøanâs noteikumiem, kurus ierosinâja Igaunijas Ârlietu ministrija. Lai mèåinâu risinât problèmas, ksas saistìtas ar Latvijas un Igaunijas júras robeýu un zvejas kâtìbu strìdìgajâ teritorijâ - Rìgas júras lìcì - Latvijas un Igaunijas premjeri tiksies 12.maijâ Rújienâ. =========================================================== Informâcijas sagatavoøanâ izmantoti laikraksti RÌGAS BALSS, NEATKARÌGÂ RÌTA AVÌZE. IEVANDA =========================================================== ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N Ì B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegtâs ziðas "Øajâs dienâs" var saðemt arì atseviøæi no SVEIKS kopas. Øis kanâls izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas øajâ gadâ ziedojuøi "Ievandas" ziðu dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! D A Ý Â D - D O M A S <>. 1996.gada 25.júnijâ triju Baltijas valstu prezidentiem Ðujorkâ tiks pasniegtas Austrumu-Rietumu studiju institúta gadskârtèjâs balvas. Ceremonijas lìdzpriekøsèdètâjs - Norberts Klaucèns, LR Goda konsuls Àikâgâ. (Øis institúts faktisji ir pasaules konsultantu organizâcija, kuras uzdevums ir palìdzèt Austrumu valstìm pâriet uz Rietumu sistèmu.) Jautâts, kâpèc balvu pasniegøanai izvèlèts tieøi øis datums, N.Klaucèns atbildèjis: "Tâdèjâdi Amerika un Rietumu pasaule grib demonstrèt savu atbalstu Baltijas valstìm neatkarìgi no Krievijas prezidenta vèlèøanu rezultâtiem. Øajâ pasâkumâ ieejas maksa ir 1000 dolâru no personas. Daîu no øiem ienâkumiem institúts nolèmis izlietot, lai izveidotu Baltijas fondu. Tas arì bútu pamats institúta biroja atvèrøanai Baltijâ, visticamâk - Rìgâ. Ieplânotas arì institúta stratèåiskâs grupas sanâksmes Baltijâ. Rìgâ øì sanâksme, domâjams, notiks nâkamgad. Tâ bús veltìta Baltijas valstu drìzâkai iekîauøanai Eiropas Savienìbâ. Laiku pa laikam sabiedrìbâ uzplaiksnì diskusijas par to, ko darìt ar Uzvaras pieminekli Pârdaugavâ. LNNK kongresâ, piem., pieðemta rezolúcija, kurâ izteikta vèlme øo pieminekli nojaukt un tâ vietâ uzstâdìt Latvijas valstij vèsturiski pieðemamu pieminekli. Româns Meîðiks <> pauý øâdu viedokli: "(..) aicinâjums nojaukt padomju varu simbolizèjoøu pieminekli ir ne tikai lèta populistiska metode, kâ piesaistìt vèlètâju uzmanìbu, bet arì no nìstajiem komunistiem pârðemts veids, kâ cìnìties ar politiskiem pretiniekiem. Atceroties kâdreiz slaveno teicienu "nav cilvèka, nav problèmas", gribas vaicât, vai mazinâsies paomju varas piekritèju pulks, ja nebús pieminekîa? (..) Jâatceras taàu, kâ apdomju varas tieksme izsvìtrot no vèstures grâmatâm Latvijas Brìvvalsts gadus radìja pastiprinâtu interesi par tiem, to idealizâciju un noteikti bija viens no stimuliem censties atjaunot valstisku neatkarìbu. Jâatceras, lai lìdzìgâ situâcijâ nenonâktu arì mès, iznìcinot visu padomisko." ===========================================================