=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Sanktpčterburgas prokuratśrā iesniegti materiāli par dziedātāju Laimu Vaikuli. Sanktpčterburgas včlčųanu komisija uzskata, ka dziedātāja pārkāpusi včlčųanu likuma normas - L.Vaikule savā koncertā pirms Sanktpčterburgas mčra včlčųanām aicinājusi balsot par pilsčtas paųreizčjo mčru Anatoliju Sobąaku. Kārtčjās Latvijas un Lietuvas sarunas par jśras robeżu beiguųās bez konkrčtiem rezltātiem - nav panākta vienoųanās ne par ekonomiskās zonas robeżām, ne par teritoriālajiem śdešiem. Lietuvas pārstāvji gan esot labvčlģgi skatģjuųies uz iespčju noteikt teritoriālās jśras platumu 12 jśdżu, taąu galģga atbilde včl nav dota. Oficiālā vizģtč Latvijā ieradusies Ukrainas Augstākās Padomes delegācija tās priekųsčdčtāja Oleksandra Moroza vadģbā. Tiekoties ar Saeimas deputātiem, O.Morozs izteicis bażas par NATO paplaųināųanu uz Austrumiem. Višaprāt, stabilitāte un droųģba Eiropā bśtu nodroųināma, veidojot no kodolieroąiem brģvas zonas un veicinot atbrušoųanos. Viesus interesčjusi arģ pilsonģbas jautājuma risināųana Latvijā (Latvijā dzģvo 72.000 ukraišu). Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, izteicis kritiku par Latvijas uzščmčju nekompetenci, neorganizčtģbu, nevčlčųanos strauji veidot ekonomiskos sakarus ar Uzbekistānu, kas ir izejvielām bagāta valsts. G.Ulmanis centies ųo viedokli atspčkot, jo vizģtč Uzbekistānā G.Ulmani pavada liela grupa Latvijas uzšemčju. Prezidentu tikųanās gaita apspriesti abu valstu politiskie uzskati, iekārtas, attieksme pret notikumiem pasaulč, kā arģ par attiecģbām ar Krieviju. Vizģtes nozģmi pierāda taas, ka Uzbekistānā ieraduųies arģ pieci Latvijas ministri - Arlietu (Valdis Birkavs), satiksmes (Vilis Kriųtopāns), ekonomikas (Guntars Krasts), iekųlietu (Dainis Turlais) un vides aizsardzģbas un reåionālās attģstģbas ministrs (Māris Gailis). Latvija, Lietuva un Igaunija pieščmuųas politisku lčmumu iestāties NATO, bet lģdz ųim katra mčåinājusi atrast savus ceīus sarunām ar alianses vadģbu. Baltijas Asamblejā (BA) panākta vienoųanās izstrādāt vienotu taktiku ųajā jautājumā. BA Prezidijs nolčmis arģ izstrādāt vienotu koncepciju, kā nostiprināt Baltijas valstu austrumu robeżu un pamazām sākt savstarpčjo robeżu nojaukųanu. Latvijas Vienģbas partijas (LVP) un Ministru prezidenta Andra Ųęčles sarunās panākta vieniųanās par LVP palikųanu valdģbā. LVP nav uzstādģjusi premjeram ultimātģvas prasģbas (par ko jau esam infiormčjuųi iepriekų), bet iestājusies tikai par tiem nosacģjumiem, kas izriet no valdģbas deklarācijas: par iekųčjā tirgus aizsardzģbu, valsts atbalstģtu kredģtpolitiku, stratčåisko jautājumu noteikųanu lauksaimniecģbas likumā, kā arģ par Zemkopģbas ministrijas reorganizāciju pabeigųanu. Nākamnedčī Saeimā varčtu tikt izskatģts jautājums par Roberta Dilbas iecelųanu zemkopģbas ministra amatā. Uz kooperācijas valsts ministra amatu ir divas kandidatśras: Latvijas Zemnieku savienģbas izvirzģtais kandidāts Atis Slakteris un LVP ieteiktais Māris Ikaunieks. Par to, kurų no višiem iešems ųo amatu, vispirms savā starpā vajadzčs vienoties abām partijām. Zvejniecģbas valsts ministra amatā, kā uzskata A.Ųęčle, varčtu palikt Ivars Amolišų, bet meżu valsts ministra amatā - Arvģds Ozols. Par ministrijas parlamentāro sekretāru varčtu bśt Māra Gaiīa valdģbas vides un reåionālās attistģbaaas ministrs Juris Iesalnieks. Valsts prezidents Gntis Ulmanis noliedzis finansu ministra un organizācijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" vadģtāja Aivara Kreitusa izteikumus Latvijas radio par to, ka G.Ulmaša atbalsta fonds "jau eksistč un jau ilgus gadus". G.Ulmanis ųo apgalvojumu nosaucis par "saltiem meliem". Vienģgais zināmais fonds, ar kuru G.Ulmanis varčtu bśt saistģts, ir Kārīa Ulmaša piemišas fonds un Represčto Latvijas valsts un sabiedrisko darbinieku liktešu noskaidroųanas komisija, un ųo abu organizāciju vadģtājs Indulis Ronis noliedzis ųo organizāciju saistģbu ar gaidāmajā Valsts prezidenta včlčųanām. Vel jo vairāk - višų neatbalstot G.Ulmaša darbģbu un tāpčc jau atteicies vadģt minčto otro fondu. Nedčīas laikā Lielbritānija jāatstāj 22 gadus jaunajai Vitai Kokorčviąai - viša izsaukusi varas iestāżu aizdomas ar pārlieku bagāto dzģvesveidu. Viša ieradusies Lielbritānijā pčrnā gada septembrģ un pčc kāda laika pārvākusies dzģvot uz 1,2 milj. mārcišu včrtu savrupmāju. Višas ģpaųumā bijuųas arģ vairākas ekskluzģvas automaųģnas. Tiesai V.Kokarčviąa teikusi, ka esot biznesmene, taąu nav nosaukusi savus partnerus. Višas persieųu kaęis no Anglijas jau izsśtģts - uz Rģgu. Ųā gada 12.februārģ lidostā "Rģga" tika aizturčti divi Lielbritānijas pilsoši - Maikls Eliots un Dżeremijs Lekombčrs. Vairākos višiem piederoųajos koferos un ceīasomās tika atrasts vesels lčrums antģku priekųmetu (apm. 200 priekųmetu kādu 8 tśkst. latu včrtģbā), kurus abi vģri nelikumģgi grasģjās izvest no Latvijas. Angīi paskaidrojuųi, ka visus priekųmetus pirkuųi antikvariātos un kolekcionāru saietos. Pčc Centrālcietuma izolatorā pavadģtiem diviem mčneųiem angīi pret prāvām droųģbas naudām izlaisti. Lietas izmeklčųanas termišų pagarināts lģdz 12.jśnijam, jo atrasti 11 priekųmetu ģpaųnieki, jo tie bijuųi zagti. Ja abi "kolekcionāri" visu bśtu likumģgi nokārtojuųi, mākslas ekspertiem pret izveųanu nebśtu bijis nekādu iebildumu - starp priekųmetiem neesot bijis nekā unikāla vai ar lielu kultśrvčsturisku včrtģbu. Bet izveųanas atīaujas nokārtoųana bśtu izmaksājusi 2000 latu. Naturalizācijas process Latvijā sākās 1995.gada 1.februārģ. Pretendenti, kuri atbilst likuma prasģbām un ir pierādģjuųi savas latvieųu valodas un Latvijas včstures un Satversmes zināųanas, ar valdģbas rģkojumu tiek iecelti LR pilsošu kārtā. Lģdz ųim ar devišiem valdģbas rģkojumiem pilsonģba pieųęirta 1647 pretendentiem, apstiprinājumu gaida včl ąetru rģkojumu projekti, kuros ir včl 645 cilvčku vārdi. Naturalizācijas pārvaldes rģkotā aptauja skolās ar krievu mācģbu valodu parādģjusi, ka pilsonģbu včlas iegśt 62,9%, bet skaidru "nč" teikuųi 10,8% aptaujāto. No pčdčjiem 26,5% nevčlas zaudčt iespčju bez vģzas iebraukt vairākās bij. PSRS republikās, 28,5% nejśt vajadzģbu pčc LR pilsonģbas, 23,3% nevčlas dienčt Latvijas armijā, 21,9% včlas aizbraukt no Latvijas, bet 15,9% včlas kīśt par citas valsts pilsoni. Rčzekč noslčdzies starptatiskais sarģkojuma deju konkurss "Pavasara balva", kurā piedalģjās dejotāji no 14 valstģm. Par labākoLatģšamerikas dejās un arģ kopumā tika atzits pāris no Austrālijas - Sżślija Dżonsa un Dżo Polimeno. Stardartdejās pieauguųo grupā atzinģbu guva Tartu deju klubs, bet junioru grupā pirmās vietas izcģnģja rģdzinieki un rčzeknieųi. Uzvarčtāji saščmuųi skaistus kausus, kas darināti Itālijā. =========================================================== Infomācijas sagatavoųanā izmantoti laikraksti DIENA, RĢGAS BALSS un NEATKARĢGĀ RĢTA AVĢZE. Ievanda =========================================================== Firma "Ievanda" interesentiem piedāvā divas audiokasetes: a^ INESSA GALANTE. DEBUT. a^ un a^ SOLVEIGA RAJA. PRIMADONNA.a^ Vairākums muzikālo numuru abās kasetčs ir operu ārijas. Repertuārs dażāds, bet ideja viena - populāri fragmenti no populārām operām ("Traviata", "Burvju flauta", "Pajaci", "Bohčma", "Aģda" u.c.). S.Rajas izraudzģtajai programmai ir viena bśtiski atųęirģga nianse - latvieųu komponistu mśzika. Vienas kasetes cena ar gaisa pasta piegādi: USD 9.00 vai AUD 12.00. Pasśtinājumi adresčjami: jansons@ievand.org.lv ===========================================================