=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Premjerministrs Andris Ųęčle preses konferencč pazišojis, ka gada laikā bśtu jāpiešem lčmums, kas īautu brģvi noteikt dzģvokīu ģres maksas mājās, jo paųreizčjā ģres maksa esot pārāk zema ("griesti" - 7.5 santģmi par kvadrātmetru), par ko nevarot ne uzturčt un uzlabot čkas, ne arģ veikt to remontu. Premjers arģ atzinis, ka ųāds lčmums "izraisģųot papildu smagumu iedzģvotājiem", un esot pat gatavs sagaidģt protesta akcijas, tomčr ųāds lčmums esot absolśti nepiecieųams. "Labāk to piešemt man, lai nākoųajiem plitięiem un valdģbai bśtu vieglāk strādāt. Esmu gatavs piešemt arģ nepopulārus lčmumus," uzskata A.Ųęčle. Ųāds solis stimulčtu nekustamā ģpaųuma tirgu un hipotekārās kreditčųanas attģstģbu, un ja tas izdotos, pčc 1-2 gadiem Latvijas komercbankas ar pietiekamu ieinteresčtģbu izskatģųot iespčju kreditčt māju bśvniecģbu, remontu un izpirkųanu. Baltijas valsu konservatģvo partiju konference, kur Latviju pārstāvčja "Tčvzemei un brģvģbai", LNNK un Kristģgo Demokrātu savienģba, Igauniju - "Isamaaliit" un Zemnieku partija, bet Lietuvu - "Tčvzemes savienģba un kristģgie dekomrāti, un kas notika ar Kondāra Adenauera fonda atbalstu, atzinģgi novčrtčjusi plānu sākt veidot Baltijas demokrātisko śniju, kas bśtu Baltijas valstu nacionālkonservatģvo un kristģgi demokrātisko partiju sadarbģbas forums. Nav panāęta vienoųanās, kad tieųi śnija tiks izveidota. Konferences deklarācijā atzģts, ka tieųi konservatģvās partijas spčj garantčt reformu nepātrauktģbu, dinamismu un lģdzsvarotģbu. Partiju pārstāvji atzinuųi, ka nepiecieųams pastiprināt Baltijas valstu sadarbģbu dażādās jomās. Ģpaųi svarģgi bśtu nodroųināt, lai Eiropas Savienģba (ES) sāktu sarunas par iestāųanos ES ar visām asocičtajām dalģbvalstģm vienlaicģgi un uz lģdzvčrtģgiem noteikumiem. ANO Attģstģbas programmas organizčtajā ombudsmešu amata un cilvčktiesģbu aizsardzģbas institściju izveidei veltģtajā konferencč, kas norisinājās Molovā, Latvijas Valsts cilvčktiesģbu birojs atzģts par paraugu cilvčktiesģbu aizsardzģbas institściju veidoųanās pasaulč. Atzģts, ka Latvija ir viena no pirmajām pasaules valstģm, kas ģstenojusi ANO 1993.gada Vģnes konferences ieteikumus izstrādāt valsts cilvčktiesģbu aizsardzģbas un veicināųanas programmu un izveidot patstāvģgu institściju cilvčktiesģbu aizsardzģbai. Saeimas Prezidijs nolčmis pieųęirt komandčjumu Saeimas deputātiem Jurim Vidišam un Gundaram Valdmanim, lai viši no 14. lģdz 18.jśnijam, atsaucoties uz Eiropas Droųģbas un sadarbģbas organizācijas aicinājumu, piedalģtos Krievijas Federācijas prezidenta včlčųanu novčroųanā. Pasaules krājaizdevumu sabiedrģbas padome no 27. lģdz 31.maijam Jśrmalā rģko starptautisku konferenci par krājaizdevu sabiedrģbām. Tajā tiks apspriesti krājaizdevumu sabiedrģbu attģstģbas veicināųanas jautājumi, notiks diskusija par Eiropas Savienģbas normām kredģtiestāżu jomā. Konferencč piedalģsies speciālisti no ASV, Kanādas, Jaunzčlandes, Maęedonijas, Ģrijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Lietuvas un Latvijas. 26.maijā - vienā no lietainākajām ųģpavasara dienām - Bģrišu pagastā pulcčjās īaudis no tuvākajiem pagastiem, lai Bģrišu pilģ svinčtu Vasarsvčtkus. Pirmo reizi svinģbas notika ar mācģtāju - Augstrozes luteriskās draudzes mācģtāju Ģvandu Ceijeri, kura iesvčtģja pils zvanu. Bģrišu ezera krastā notika koncerts, kurā piedalģjās paųdarbģbas kopas no Limbażiem, Turaidas, Lčdurgas, Vidriżiem un jčkabpils. Kora mśzika skančja arģ Bģrišu pilģ. Stiprā lietus dčī daīa no iecerčtā netika ģstenota. Latvijas labākos blakusvāåu klases braucčjus Kristeru Seråi un Arti Rasmani beidzot varčja včrot arģ paųmāju sacensģbās "Zelta zirga trofeja" - valstu komandu sacģkstčs ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas un Somijas krosistu lģdzdalģbu. Treųo gadu pčc kārtas Arkādijas parkā notika Vides aizsardzģbas kluba apvienģbas "Arkādija" un Vācijas organizācijas "Buntstift" rģkotā "Zaīā diena '96". Pasāęuma laikā darbojās gleznoųanas, teātra, mśzikas, masku un citas meistardarbnģcas, kurās jebkurų interesents varčja radģt kādu mākslas darbu, savukārt vakarā no Māras dģęa notika karnevāla gājiens ar stilizčtu kuåi uz ritenģųiem. 30.maijā "Arsenāla"leilajās kāpšu velvčs notiks izrāde, kas ar mśzikas, kino un baleta palģdzģbu palģdzģbu pievčrsģsies 1751.gadā Cesvainč dzimuųā baltvācu dzejnieka J.M.R.Lenca liktenim. Galvenajā lomā - Ivars Stonins. Piedalās Lita Beire, Juris Strenga, Agris Dašiīeviąs, Krimuldas deju kopa "Dzirnas" u.c. Reżisore - Kristģna Vusa. =========================================================== Infomācijas sagatavoųanā izmantoti laikraksti DIENA, RĢGAS BALSS un NEATKARĢGĀ RĢTA AVĢZE. Ievanda =========================================================== !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Sakarā ar darbinieku atvaīinājuma sezonas sākumu - ų.g. 15.jśniju - uz laiku tiek pātraukta zišu "Ųajās dienās" raidģųana kopā "SVEIKS". TAĄU - visiem, kuri ųajā gadā ar ziedojumiem atbalstģjuųi gan "SVEIKS" kopu, gan "Ievandu", bśs iespčjams minčtās zišas sašemt "Ievandas" speciālajā kanālā. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!