=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Tiekoties Viīšā, triju Baltijas valstu prezidenti - Guntis Ulmanis, Lennarts Meri un Aīåirds Brazausks pārrunājuųi ne tikai globālos jautājumus, bet arģ visām trim pusčm nozģmģgas problčmas - robeżas, aizsardzģbas politika, integrācija Eiropas Savienģbā (ES) un NATO. Prezidenti parakstģjuųi kopčju deklarāciju "Par partnerattiecģbām integrācijas vārdā" teikts: "Mčs esam pārliecināti, ka mśsu valstis spčs dot un dos kopģgu ieguldģjumu ES un NATO. Ųos svarģgos soīus mčs gribam spert kopģgi, nevis konkurčt viens ar otru, atzģstot, ka Baltijas valstu un Eiropas droųģbas jautājums nav sadalāms". Prezidenti norādģjuųi, ka Latvija, Lietuva un Igaunija esot gatavas ziedot visu, lai sasniegtu savus mčręus. Starp Baltijas valstģm parakstģts arģ lģgums par sociālo nodroųināųanu. Tikųanās laikā Latvijas un Lietuvas prezidenti apsprieduųi arģ jautājumu par abu valstu jśras robeżu. G.Ulmanis pazišojis, ka robeżas jautājums tikųot atrisināts pusotra mčneųa laikā, savukārt A.Brazausks ierosinājis vispirms noskaidrot, cik daudz naftas atrodas strģdģgajā teritorijā, pčc kam robeżas jautājumu varčųot atrisināt bez problčmām. Daudz kritikas no A.Brazauska un G.Ulmaša puses izskančja attiecģbā uz robeżkontroles punktu darbu. Stāvoklis uz Latvijas-Lietuvas robeżas neapmierina nevienu, tomčr ųģs problčmas tiekot risinātas īoti lčni: nav kopčja muitas darba, nav dokumentu modifikācijas sistčmas, informācijas. G.Ulmanis paudis cerģbu, ka nākotnč robeżas starp Baltijas valstģm bśųot tikai teorčtiskas. Ministru kabinets akceptčjis brģvās tirdzniecģbas lģgumu ar lauksaimniecģbas produkciju starp Baltijas valstģm, un to paredzčts parakstģt jśnijā. Saskašā ar lģgumu Latvija, Lietuva un Igaunija atsakās no importa tarifu (ievedmuitas) iekasčųanas par Baltijas valstģs sarażoto lauksaimniecģbas produkciju (nosakot ievedmuitu 0% apmčrā). Vienlaikus Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajadzčs atteikties arģ no kvantitatģvajiem ierobeżojumiem, t.i., cik daudz lauksaimniecģbas produkcijas īauts ievest arģ bez ievedmuitas nomaksas. Lģguma parakstģųanas gadģjumā nebśs atīauts ieviest diskriminčjoųus likumus u.c. normatģvus aktus, kas apgrśtina Baltijas valstģs sarażoto lauksaimniecģbas produktu importu (tādas pastāv Igaunijā). Savukārt subsģdijas īauts saglabāt gan Lietuvai, gan Latvijai un Igaunijai (finansu ministrs uzskata, ka Latvija jau ųogad varčtu atteikties no lauksaimniecģbas subsidčųanas, tā vietā ievieųot ęģlu zģmes). ASV pirmā lčdija Hilarija Klintone jślijā, apmeklčjot Eiropu, plāno viesoties arģ Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Braucienā višu pavadģs ASV sśtne ANO Madlčna Olbraita. Centrālās un Austrumeiropas apmeklčjumu H.Klintone sāks 5.jślijā Rumānijā, tad ieradģsies Baltijas valstģs, Polijā, Ąehijā, Ungārijā un Slovakijā. Sabiedriskās organizācijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" valdes priekųsčdčtājs kopų 27.maija ir Juris Roberts Kalnišų (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" biedrs un Izglģtģbas un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Finansu ministrs un I.Kreituses dzģvesbiedrs Aivars Kreituss atkāpās no valdes priekųsčdčtāja amata, jo visus nepiecieųamos organizatoriskos darbus jau esot paveicis, turklāt esot visai aizšemts citu pienākumu pildģųanā. A.Kreituss ir organizācijas valdes loceklis. Ąehijas včstniece Latvijā Jaroslava Jeslinkova nodevusi Latvijas Valsts včstures arhģvam Otrā Pasaules kara gados Ąehijā nonākuųās trģs un ąetrus gadsimtus vecas včstules. Tajās aprakstģti Livonijas kara notikumi, situācija Baltijā 16. un 17.gs. mijā un Trģsdesmitgadu kara notikumi. <> (Aivars Jakoviąs, Rģgas Domes deputāts). Pčc paųvaldģbu včlčųanām toni Rģgas Domč noteica LNNK, taąu tagad tās pozģcijas ir stipri iedragātas. Iemesls - vadģbas un ierindas deputātu atųęirģgais materiālais stāvoklis, dażādie priekųstati par godģgumu un citām cilvčciskām včrtģbām. Nesaskašas briest arģ citās domč pārstāvčtās diżpartijās. Rezultātā pretrunas starp partiju "aparāta darbiniekiem" un ierindas deputātiem ir nopietnākas nekā pretrunas starp ierindas deputātiem no dażādām partijām. Včl vairāk - starp partiju virsotnčm nesaskašas samazinājuųās. Jaunajai nomenklatśrai intereses kopģgas: ierobeżot atklātģbu, informāciju, slepenģbā personiski "bagātināties", realizčt sev izdevģgus, bet pilsčtnieku vairākumam neizdevģgus projektus, izgādāt saviem sponsoriem treknākos privatizčjamos kumosus. Godģgākie ierindas deputāti no savu vadģtāju politikas sāka norobeżoties. Konsolidčjās opozģcija, kura arvien vairāk sāka ietekmčt nomenklatśristu lčmumu piešemųanu. Kā reāla śdensųęirtne kalpoja LNNK deputāt Jura Karlsona ambģcijas un reizč ne visai godģgā darboųanās privatizācijā un Centrāltirgś. Partijas vadģba, cenųoties palģdzčt, centās Karlsona nelikumģgo privatizācijas lģgumu pārbaudi novilcināt un tai paųā laikā včl atbalstģja kā eventuālu otro Rģgas Domes priekųsčdčtāja vietnieku. Vadzis lśza. Tagad Rģgas Domč izveidojuųies trģs galvenie spčki: 1. Nacionālais bloks, kurā iekųčjais partiju dominanųu samčrs stipri lģdzsvarojies; 2. Demokrātiskā partija "Saimnieks" un 3. - Demokrātiskā opozģcija, kuru veido gandrģz visu frakciju "nedisciplinčtie" pārstāvji un neatkarģgie deputāti. Demokrātiskās opozģcijas iekųienč aktivitātes fransformčjās Nacionāli demokrātiskā frakcijā. Ųāda frakcijas nosaukuma piešemųana nav saistģta ar nacionāli demokrātiskās partijas aktivitātčm, bet gan nepiecieųamģbu nepieīaut tālāku nacionālās idejas diskreditāciju, ko lģdz ųim praktizčjuųi t.s. nacionālie konservatori ar "Latvijas ceīu" priekųgalā. <> publicčts profesora Jāša Freimaša raksts "Latvija-Lietuva: Dażas patiesģbas par mśsu starpvalstu sarunām". Piedāvājam ģsu atreferčjumu. Latvijas presč iekīuvuųas pretrunģgas zišas par jaunajām Latvijas-Lietuvas starpvalstu sarunām par jśras robeżas delimitāciju, neskatoties uz Latvijas strikto turčųanos pie principa: neizpaust par sarunām neko, ko nebśtu akceptčjuųas publicčųanai a b a s p u s e s. Lietuvas puse ųo principu pārkāpusi. Pčc tam, kad Lietuvas puse iepriekųčjo sarunu posmu pčrnā gada nogalč bija vienpusčji pārtraukusi, abas puses včlāk vienojās dialogu turpināt no "baltas lapas", saskašā ar abu delegāciju piešemto procedśru un vadoties vienģgi pčc starptautisko tiesģbu normām. Abu delegāciju leksikonā lģdz ųim nav figurčjis vārds "nafta" - vien aizplģvuroti mājieni "puęainu" metaforu veidā. Lietuvas puse izdarģjusi to paųu, ko iepriekų mčåināja Igaunija. Proti - visas Lietuvas partijas ir parakstģjuųas vienoųanos, ka jśras robeża "ir jāvelk ne zemāk (uz dienvidiem) par 56 paralčli". Tātad arģ lietuvieųu politiskie spčki jau ir vienpusčjā kārtā "noteikuųi" "de facto" Latvijas-Lietuvas jśras robeżu - p i r m s jebkādu sarunu beigām un publiski. Latvijas delegācija nekādus ierobeżojoųus noteikumus ne no Saeimas, ne no valdģbas n a v saščmusi. Kurioza bijusi pčdčjā sarunu raunda (20.maijā) komunikč piešemųana, kad Lietuvas puse pčc konsultācijā ar augstāku vadģbu atteikusies rakstiski apstiprināt tos sākotnčjos formulčjumus, kurus pati 5 minśtes agrāk bija akceptčjusi mutiski Lģdz ar to ziša, ka "kopumā Lietuvas puse Latvijas priekųlikumus včrtč īoti pozitģvi" ir tikai tukųa frāze. Jo vairāk tāpčc, ka tā "pozitģvā" nostāja varčja izpausties tikai par 12 jśdżu zonu, kur nav ne rešåu, ne siīęu, ne naftas. Problčmas varčja rasties p č c t a m, bet - Latvijas delegācijai, kas kompromisa sasniegųanas interesčs piekrita atteikties no 1927.gada Latvijas-Lietuvas robeżlģnijām, kas teritoriālās jśras robeżas virzienu nosaka skaidri. Pirms sarunām ar Latviju t ā p a t i Lietuvas delegācija bija vilkusi jśras robeżu ar Krieviju, pie tam abas delegācijas bija strādājuųas arģ tajā akvatorija robeżrajonā, kas ir arģ Latvijas intereųu zona. Un Latvija nekādi neatbild par to, ka Lietuvas-Krievijas ųelfa robeżu varianti iznākuųi tik neizdevģgi Lietuvas pusei attiecģbā uz pieeju Zviedrijas śdešiem. Un Latvijas pusei nav pienākums kaut kā kompensčt otras puses sarunu starprezultātus. =========================================================== Infomācijas sagatavoųanā izmantoti laikraksti DIENA, RĢGAS BALSS un NEATKARĢGĀ RĢTA AVĢZE. Ievanda =========================================================== !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Sakarā ar darbinieku atvaīinājuma sezonas sākumu - ų.g. 15.jśniju - uz laiku tiek pātraukta zišu "Ųajās dienās" raidģųana kopā "SVEIKS". TAĄU - visiem, kuri ųajā gadā ar ziedojumiem atbalstģjuųi gan "SVEIKS" kopu, gan "Ievandu", bśs iespčjams minčtās zišas sašemt "Ievandas" speciālajā kanālā. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!