=========================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Saskašā ar ASV un Krievijas 1.jśnijā parakstģto vienoųanos Krievija Pleskavas reåionā izvietos 600 tankus lģdzųinčjo 180 vietā. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka Baltijai ir nepiecieųama kompensācija par iespčjamo Krievijas militāro spčku koncentrācijas palielināųanu Pleskavas apgabalā. Tas pazišots arģ ASV Valsts sekretāram Vorenam Kristoferam. Panākta vienoųanās ar Igaunijas ārlietu ministru Sģmu Kallasu par to, ka abas valstis izstrādās kopģgu nostādni "Pleskavas jautājumā". Gatavģbu piedalģties ųģs nostādnes izstrādāųanā esot gatava piedalģties arģ Lietuva, lai gan Pleskavas apgabals ar Lietuvu nerobeżojas. Ar Latvijas Bankas (LB) prezidenta Eināra Repųes pavčli no 4.jśnija daīčji apturčta "Sakaru bankas" darbģba. Banka turpinās operāciju veikųanu ar privatizācijas sertifikātiem, jo tā nodroųina publiskā piedāvājuma norisi, kurā par privatizācijas sertifikātiem var iegādāties privatizčjamo uzščmumu akcijas. "Sakaru bankai" turpmāk aizliegts piesaistģt lģdzekīus, kā arģ izsniegt kredģtus. Aizliegta arģ jebkura naudas izmaksa no bankas. Bankai atīauta tikai aktģvu atguve un darbģba ar privatizācijas sertifikātiem. Iemesls LB rģkojumam ir "Sakaru bankas" sareżåģtais ekonomiskais stāvolis un nespčja pilnģbā norčęināties ar saviem klientiem. Pagājuųo gadu "Sakaru banka" beidza ar 1,156 milj. latu zaudčjumiem, un jau kopų janvāra beigām tā nepieščma privātpersonu noguldģjumus. "Sakaru bankas" zišojumā presei atzģmčts, ka "bankas likviditātes problčmas raduųās naudas plśsmas nesabalansčtģbas dčī, kam iemesls ir kavčjumi kredģtu atgrieųanas termišos un augstais pieprasģjums pčc naudas izmaksām." Ųā gada piecos mčneųos bankas darba bijusi sekmģga, jo atdoti debitoru parādi 8 milj. latu apmčrā, kas īāvis netraucčti apkalpot klientus. Bankas speciālisti uzskata, ka arģ lielākā daīa atlikuųā kredģtportfeīa ir atgśstama un tas pilnģbā nosegs bankas saistģbas. Ministru prezidents Andris Ųęčle ar ųodienu dodas atvaīinājumā. Ųajā laikā valdģbas galvas pienākumus pildģs Ministru prezidenta biedrs Māris Grģnblats. Valsts prezidents Guntis Ulmanis, tiekoties ar zemkopģbas ministru Robertu Dilbu (Vienģbas partija), paudis nostāju, ka lauksaimniecģbas politikai jābśt vienam no centrālajiem jautājumiem valdģbas darbā. "Katram zemniekam ir jāsajśt atbalsts," teicis G.Ulmanis. Ministru prezidents Andris Ųęčle, komentčjot Saeimas priekųsčdčtājas Ilgas Kreituses izteicienus, kuros viša kā savādu novčrtčjusi A.Ųęčles publisko pazišojumu par atbalstu Guntim Ulmanim - Valsts prezidenta kandidātam - , teicis: "Es īoti cienu Ilgu Kreitusi un neticu, ka viša tā ir teikusi. Man ųęiet, ka żurnālisti kārtčjo reizi ir kīśdģjuųies, atreferčjot višas teikto". Rģgas Dome apstiprinājusi pirmo sarakstu ar dzģvokīiem, kas tiek nodoti ģpaųumā ģrniekam lģdz dzģvojamās mājas privatizācijai. Tādčjādii ap 350 ģrnieku iegśs ģpaųumā dzģvokli, maksājot 2 privatizācijas sertifikātus par vienu kopčjās platģbas kvadrātmetru un včl 20 latus par viena dzģvokīa sagatavoųanu privatizācijai. Par mazāko dzģvokli, kas minčts sartakstā ar kopčjo platģbu 26,36 kv.m, bśs nepiecieųams norčęināties ar 52,72 sertifikātiem, savukārt, privatizčjot 105,85 kv.m dzģvokli, bśs jāųęiras no 211,70 sertifikātiem. Zviedrijas starptautiskās sadarbģbas un attģstģbas lietu ministrs Pjčrs Ųorģ izteicis kritiku Latvijas un kopumā visu Baltijas valstu imigrācijas politikai. Zviedrijas parlamentā, atbildot uz deputātu jautājumiem, višų atzģmčjis, ka Baltijas valstu imigrācijas politika varot negatģvi ietekmčt to iespčjamo iestāųanos Eiropas Saveinģbā. Olaines nometnč izvietoto bčgīu stāvokli višų raksturojis kā "atraųanos ęģlnieku situācijā". Valdģba izveidojusi Pierģgas reåionālo vides pārvaldi, kurā apvienotas Rģgas un Ogres reåionālās pārvaldes. Iemesls - lai nepalielinot kopčjo darbinieku skaitu, varčtu Rģgā nodroųināt efektģvu vides aizsardzģbas uzraudzģbu. Lģdzģga struktśra - Jśras vides pārvalde - izveidota, lai nodroųinātu vides aizsardzģbu un zvejas valsts kontroli Latvijas ekonomiskajā zonā, teritoriālajos un iekųčjos śdešos un ostu akvatorijās. Lai piedalģtos starptautiskajās jśras spčku mācģbās "Baltops" no 10. lģdz 14.jśnijam, uz Vāciju devuųies divi Latvijas mģnu kuåi "Viesturs" un "Imanta". Lai sniegtu pirmo un pagaidām vienģgo koncertu, Rģgā ieradusies izcilā spāšu operdziedātāja Montserrata Kabaljč. Neskatoties uz to, ka Rģgas tirgos streiko tirgotāji, valdģba pazišojusi, ka neatcels prasģbu par elektronisko kases aparātu lietoųanu tirgos. Valsts ieščmumu valsts ministre Aija Poąa atgādinājusi, ka no 1.jśnija elektroniskais kases aparāts bśs vajadzģgs tiem individuālā darba veicčjiem un juridiskajām personām, kuras tirgojas ar iepirktu preci. Ja tās nav personas, kuru ienākumi apliekami ar pievienotās včrtģbas nodokli (18%), ųo nodokli nevajadzčs maksāt. =========================================================== Informācijas sagatavoųanai izmanota DIENA, NEATKARĢGĀ RĢTA AVĢZE. Ievanda =========================================================== Izsakām vislielāko pateicģbu administratģvās kopas "SVEIKS" un firmas "Ievanda" finansiālajiem atbalstģtājiem maijā: V.VOLNISTIJAM, GUNTIM ŲRADERAM, GEORGAM LIEPIŠAM, ANSIM POMMERAM, JURIM VĢKSNIŠAM, VALDIM E. GULBIM, ULDIM SČJAM, MĀRIM ROZEM, ANSIM MUIŻNIEKAM, V.ŲTENGELAM !!! Ievanda a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ JA VČLATIES JĀŠOS BAUDĢT CEPTUS SALACGRĢVAS N Č Å U S (bez etięa piedevas), firma "Ievanda" tos Jums piegādās pa gaisa pastu. Viena sśtģjuma cena: - 3 kārbas pa 250 g (neto) - USD 27.00 vai AUD 36.00; vai - 6 kārbas pa 250 g (neto) - USD 49.00 vai AUD 65.00. Pasśtinājumi adresčjami: jansons@ievand.org.lv a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^