===================================================================== Ų A J Ā S D I E N Ā S ===================================================================== <<Diena>> Telefonakcijas "Manas Latvijas prezidents" (5. - 7.jśnijs) rezultāti: par Gunti Ulmani 23 095 balsis, par Alfrčdu Rubiku 4 572 balsis, par Ilgu Kreitusi 1 819 balsis, par Imantu Liepu 1 854 balsis. ===================================================================== <<Diena>> Apvienģbas TČVZEMEI UN BRĢVĢBAI valde un TB frakcija Saeimā nolčmusi rekomendčt apvienģbas domei piešemt lčmumu atbalstģt Gunta Ulmaša kandidatśru Latvijas Valsts prezidenta včlčųanās. Ųādu informāciju DIENA ieguva no neoficiāliem avotiem, jo TB pārstāvji atteicās pazišot lčmumu lģdz pirmdienai. Galģgo lčmumu par atbalstu kādam no Valsts prezidenta kandidātiem paredzčts piešemt apvienģbas domes sčdč 15. jśnijā. Ja lčmumu par G. Ulmaša kandidatśras atbalstu piešems arģ TB, G.Ulmani atklāti atbalstģs 49 deputāti. Lai ievčlčtu Valsts prezidentu, par višu jānobalso 51 Saeimas deputātam. ===================================================================== <<Rģgas Balss>> 7. jśnijā Saeima ar ievčrojamu balsu pārsvaru pirmajā lasģjumā pieščma likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievčlčųanu", kas paredz ierobeżot to personu loku, kas var kandidčt un tikt ievčlčtas par valsts prezidentu. Likums vistieųākā veidā attiecas uz vienu no jau izvirzģtajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem - Alfrčdu Rubiku. Likumprojekts kā steidzams piešemts pirmajā lasģjumā. Nākamo ceturtdien iecerčts to piešemt otrajā lasģjumā, taąu, kā izrādās, uz paųreizčjām Valsts prezidenta včlčųanām tas neattieksies un cietumā sčdoųais Alfrčds Rubiks no kandidātu sarakstiem svģtrots netiks. Atbilstoųi Satversmei pčc likuma piešemųanas Saeimā tas ne agrāk kā septģtajā un ne včlāk kā divdesmit pirmajā dienā jāizsludina Valsts prerzidentam. Reāli tas var notikt tikai pčc pirmās balsoųanas kārtas, kurā Alfrčds Rubiks, ko Saeimā atbalsta vismazāk deputātu, zaudčs. Tā ka ųim daudz apspriestajam likumam tā arģ paliks politiska nozģme. Un tikai. ===================================================================== <<Diena>> Baltijas Asamblejas Ārlietu un droųģbas komitejas sčdč 7. jśnijā Rģgā deputāti vienojuųies ar pazišojumu včrsties pie Ziemeīu padomes un citām starptautiskām parlamentārām organizācijām, lśdzot, lai tās iespaido savu valstu valdģbas radģt lģdzsvaru Baltijas valstu droųģbai, ko izjaukusi ASV un Krievijas vienoųanās par izmaišām lģgumā par konvenciālo brušojumu Eiropā. Visu trģs Baltijas valstu pārstāvji izteikuųi bażas par ųādu lielvalstu vienoųanos, kas īāus Krievijai palielināt brušoto kaujas maųģnu skaitu Pleskavas apgabalā no 180 uz 600. Tā żurnālistiem pastāstģja Latvijas delegācijas loceklis Baltijas Asamblejā Juris Sinka. Lietuvas deputāts Vģtauts Landsberåis teica, ka Vģnč piešemtais lčmums nākot par labu Krievijai, taąu Baltijas valstģm ųģ Krievijas un ASV vienoųanās atnesusi droųģbas destabilizāciju. Igaunijas deputāts Rauls Uksvaravs pārmeta lielvalstģm, ka tās vienojuųās, pat neinformčjot pirms tam citas valstis, ko ietekmč ųģ vienoųanās. ====================================================================== <<Diena>> Ęģnas Tautas Republikas vicepremjerministrs Li Lašcins, kurų atrodas oficiālā vizģtč Latvijā, tiekoties ar Latvijas ministru prezidenta biedru Ziedoni Ąeveru, uzsvčris, ka ĘTR - pirmā Āzijas valsts, kas atzina Latvijas neatkarģbas atjaunoųanu, asi reaåčs uz jebkādiem mčåinājumiem apdraudčt Latvijas suverenitāti un droųģbu, zišo valdģbas preses dienests. Li Lašcins arģ atzģmejis, ka ĘTR negatavojas pievienoties nevienai no starpvalstu droųģbas sistčmām, taąu respektč citu valstu tiesģbas izvčlčties, kā nodroųināt savu droųģbu un ekonomisko labklājģbu. Vicepremjers atzinģgi izteicies par droųģbas sistčmu veidoųanu Eiropā. ===================================================================== <<Neatkarģgā Rģta Avģze>> Tiekoties Latvijas aizsardzģbas ministram Andrejam Krastišam un Polijas aizsardzģbas ministram Stašislavam Dobrżanskim, kurų divu dienu vizģtč bija ieradies Latvijā, panākta vienoųnās mčneųa laikā izstrādāt kopčju gaisa telpas kontroles sistčmu. Polija piedāvā Latvijas aizsardzģbas spčkiem stażčųanos savās mācģbu iestādčs. Ministru tikųanās laikā viens no sarunu tematiem bija abu valstu včlme iestāties NATO. ===================================================================== Pčc valsts statistikas komitejas datiem, inflācija Latvijā maijā bijusi 0,4 %. Ųā gada piecos mčneųos kopčjā inflācija bijusi 8 %. Latvijā maijā pārtikas cenas bijuųas salģdzinoųi stabilas, pieauguųas tikai par 0,2%. Viens no lielākajiem cenas kāpumiem maijā bijis degvielai - 4,4%. Lģdz ar to arģ izdevumi par privāt- transportu maijā pieauguųi par 1,7%. Apåčrbs un apavi maijā sadārdzinājuųies par 0,7%, izdevumi par dzģvokli pieauguųi par 0.3%, par mājsaimniecģbu - par 0,6%, veselģbas aprśpei - par 1,1%, transportam un sakariem- par 0,8%, atpśtai un kultśrai - par 1%, pārčjām precčm un pakalpojumiem - par 0,8%. ===================================================================== <<Diena>> Banka Baltija (BB) no 10. jśnija sāk kompensāciju izmaksas lģdz 100 latiem bankas filiāīu noguldģtājiem, kas lģdz 1996. gada janvārim sasnieguųi 60 gadu vecumu. Pavisam BB ir 25 880 noguldģtāju, kuriem ir 60-70 gadu. ===================================================================== <<Neatkarģgā Rģta Avģze>> Kandavā 7. jśnijā jau vienpadsmito reizi notika Zemes svčtki. ""Zemes svčtku mčręis ir mācģt lauku jaunieųiem kopt un glabāt latvieųu tautas kultśras mantojumu, dziesmu un deju prieku, prast veidot sakoptāku vidi savos pagastos un lauku sčtās, kā arģ apzināties tautas vienotģbas spčku," teica Zemkopģbas ministrijas mācģbu iestāżu vadģtājs Sgurds Vģgants. Zemes svčtkus jau treųo reizi kuplina konkursa ZEMES MEITA UN ZEMES DČLS uzvarčtāju godināųana. Ųogad ųie zemes bčrni ir Bulduru dārzkopģbas tehnikuma 4. kursa audzčkne Vita Dzelzkalčja un Priekuīu lauksaimniecģbas tehnikuma 3. kursa audzčknis Gaidis Landratovs. ===================================================================== <<Diena>> Latvijas tirgos streiki včl turpinās, jo Latvijas tirgotāju arodbiedrģba včl joprojām nav saščmusi atbildi no valdģbas uz tirgotāju iesniegtajām včstulčm par neiespčjamģbu lietot Latvijas tirgos kases aparātus. Valsts ieščmumu dienesta (VID) preses sekretāre Liesma Kalve Dienai teica, ka, iespčjams, VID savu nostāju par kases aparātiem paudģs pirmdien. Iespčjams, ka VID priekųnieks Imants Grięis izteiks savus priekųlikumus valdģbai, kā risināt ųo jautājumu. ===================================================================== IEVANDAS ZIŠAS