=========================================================== Š Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 7.janvārī Latvijas Nacionālajā operā notika Riharda Vāgnera operas "Klīstošais holandietis" pirmizrāde. Tās režisors ir anglis Grejs Veredons (pēdējos gados darbojies vairākās ievērojamās pasaules operās - Metropolitēnā Ņujorkā, Filadelfijā, Berlīnē, iestudējis operas Polijā, Jaunzēlandē u.c.), bet scenogrāfs - Hosē Kačua no Spānijas. Opera iestudēta divos sastāvos. Abos Holandieša lomā ir Viļņas operas un baleta teātra solists Jevgēnijs Vasiļevskis. Zentas lomā Ingrīda Haubolda (Vācija) un Ārija Bronka, viņa tēva Dālanda lomā - Sergejs Martinovs un Aivars Krancmanis, Zentas līgavaiņa lomā - Miervaldis Jenčs. Vēl "Klīstošajā Holandietī" dzied Antra Bigača, Angelīna Voļaka, Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis. Uz operas pirmizrādi Latvijā ieradās arī Riharda Vāgnera mazdēls Volfgangs Vāgners un viņa kundze Gudruna Vāgnere. Viesi pabija arī kinoteātrī "Andalūzijas suns", kur notika čehu režisora Vaclava Kašlika operfilmas "Klīstošais holandietis" prezentācija, piedalījās operdiskusijā Latvijas Radio, pabija ekskursijās Vecrīgā, kā arī tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Latvijas kultūras darbiniekiem. =========================================================== Ievērojot kredītņēmēju maksātnespēju un komercbanku bankrotus, sākot no 1996.gada, ārvalstu parādu dzēšanai no valsts budžeta būs vajadzīgi vidēji 17 milj. latu gadā, bet 2000.gadā - 50 milj. latu. Tā kā valsts pamatbudžeta ieņēmumus 1996.gadam prognozē no 390 līdz 420 milj. latu, tad ārējā parāda dzēšanai nāksies atdot ap 4 % budžeta. Latvijas valdība kopš 1991.gada līdz 1995.gada 1.janvārim ar āvalstīm noslēgusi aizņēmumu līgumus un izsniegusi galvojumus par 321,3 milj. latu. Uz 1.janvāri valsts ārējais parāds bija 195,5 milj. latu (ārvalstu kredītu parāds ir 195,5 milj. latu un valdības garantijas - 8,7 milj. latu). Valsts budžeta kopējie ieņēmumi 1995.gadā bijuši 337,8 milj. latu, izdevumi - 444,42 milj. latu. (Budžeta deficīts īpaši strauji pieaudzis novembrī un decembrī - par 40 milj. latu.) Līdzekļu taupīšanas nolūkā Finansu ministrija domā par štatu un papildtēriņu samazinājumu, kā arī pārkārtot pašu budžeta struktūru. Jautāts par to, kādiem mērķiem šogad budžeta līdzekļi noteikti nebūs paredzēti, finansu ministrs Aivars Kreituss teicis - Operas celtniecības otrajai kārtai un līdzīgiem celtniecības un reprezentācijas pasākumiem, iespējams, arī kompensācijas sertifikāti turpmāķ vairs netiks apmaksāti pēc nominālvērtības. Budžeta nauda netisk izmantota arī kompensāciju izmaksai banku noguldītājiem. =========================================================== Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) paziņojumā presei teikts, ka pašreiz Ministru kabinetā apspriežamais 1996.gada budžeta projekts paredz tik mazas dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, ka tas jau draud ar krasu medicīniskās palīdzības un izglītības finansējuma samazināšanu, kā arī sociāļās palīdzības trūcīgajiem iedzīvotājiem samazināšanu, kaut gan gaidāma krietna cenu un tarifu paaugstināšana. Likums par pašvaldību budžetiem paredz, ka Ministru kabinetam ar pašvaldībām jāsaskaņo valsts budžeta dotāciju apjoms pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Šāda saskaņošana par 1996.gada līdzekļiem starp valdību un LPS jau notikusi pērnā gada rudenī. Vienošanās protokolā bija paredzēts, ka 1996.gada pašvaldību budžetu kopējie ieņēmumi būs 179,1 milj. latu, valsts dotācijas teritoriālplānošanai, internātskolām, psihoneiroloģiskajiem pansionātiem un investīcijām - 20,245 milj. latu. Taču jau tolaik atšķīrās valdības un LPS viedokļi par valsts dotācijām pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā - LPS pieprasīja 145,1 milj. latu, bet valdība piedāvāja 52,52 milj. latu. 1995.gadā valsts budžeta dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam bija 62,7 milj. latu, mērķdotācijas investīcijām - 2,13 milj. latu. Pašvaldības fondā iemaksāja salīdzinoši mazāk - 12,,4 milj. latu, turklāt to darīja tiai 11 pašvaldības no 600 valstī esošajām municipalitātēm. Tagad apspriežamajā valsts budžeta projektā 1996.gadam valsts dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām ir krietni samazinātas, salīdzinot ar rudenī panākto vienošanos. Ja salīdzina dotāciju lielumu vienam iedzīvotājam, tad vienošanās protokolā minētais LPS pieprasījums ir 126,89 lati gadā, valdības agrāk ieteiktais variants - 99,65 lati gadā, bet pašlaik valdības piedāvātā summa ir 79,10 lati gadā. =========================================================== 6.janvāra vakarā visu Rīgas pareizticīgo baznīcu zvani iezvanīja Ziemassvētkus. Visu Dieva uzticēto Vislatvijas draudzi Kristus piedzimšanas svētkos apsveica pareizticīgo bīskaps Aleksandrs Kudrjašovs. Latvijas pareizticīgo draudze Ziemassvētkus svin naktī no 6. uz 7.janvāri, vadoties pēc Juliāna kalendāra datumiem. =========================================================== Latvijas Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Karstiņš 6.janvārī devās uz Vašingtonu, lai piedalītos starptautiskajā simpozijā "Maršala mantojums - partnerība nākotnei". Šīs tikšanās mērķis ir sekmēt labāku attiecību veidošanos starp ASV un postsociālisma valstu līderiem. Galvenokārt paredzēts apspriest Eiropas problēmas - drošības situāciju, demokrātijas attīstību, demilitarizāciju, konversiju, ekoloģijas problēmas u.c. Seminārā piedalīsies politiskie, miliārie, informācijas un biznesa līderi no ASV, Rietumeiropas un postsociālisma valstīm, Eiropas Savienības un NATO. A.Krastiņam paredzēta tikšanās arī ar ASV aizsardzības sekretāru Viljamu Periju un ASV Valsts departamenta vadību. =========================================================== 1995.gadā ierosinātas 998 krimināllietas par ekonomiskajiem noziegumiem, kas ir par 266 lietām vairāk nekā 1994.gadā. Apsūdzība uzrādīta tikai 25 % gadījumu, jo nepieciešams ļoti ilgs laiks revīzijām uzņēmumos, kur strādā aizdomās turētie. No 998 krimināllietām 106 ierosinātas par naudas piesavināšanos, 144 - par valsts vai sabiedriskās mantas izkrāpšanu, 151 - par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un 39 par kukuļņemšanu. =========================================================== Latvijas delegācija, kas uzturējās Vatikānā, lai piedalītos divu Latvijas bīskapu konsekrācijas ceremonijā, 5.janvārī pēc Siksta kapelas apmeklējuma ieradās audiencē pie Viņa Svētības pāvesta Jāņa Pāvila II. Savukārt vēlāk Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Itālijas ārlietu ministri Suzannu Anjelli. 6.janvārī, Triju Ķēniņu dienā, Sv.Pētera Bazilikā notika jauno bīskapu konsekrācijas ceremonija, kurā tika konsekrēti bīskapi no vairākām pasaules valstīm, viņu vidū arī Ārvaldis Andrejs Brumanis un Antons Justs no Latvijas. =========================================================== Demokrāiskās partijas "Saimnieks" Saeimas deputāts Ivars Ķezbers nodomājis dibināt atbalsta grupu sadarbībai ar Krievijas Valsts domi. Viņš uzskata, ka pašlaik izveidojusies kurioza situācija, kad Latvijas parlamentā ir gan Čečenijas, gan Dienvidkorejas un pat Tibetas atbalsta grupas, bet nav deputātu grupas, kuru vairāk interesētu sadarbība ar lielo un nozīmīgo kaimiņu - Krieviju. I.Ķezbers uzskata, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas būtu jāatrisina nekavējoties, ir Latvijas un Krievijas robežlīguma un līguma par reemigrāciju, kā arī par autotransporta kustību noslēgšana. =========================================================== No Jaunā gada interesanti var iegādāties jaunu laikrakstu <>(LMM). Reizi nedēļā tajā atrodama aktuāla un galvenokārt analītiska informācija par kultūru, literatūru, mākslu, teātri, augstvērtīgi daiļdarbi, grāmatu recenzijas. Šis ir vienīgais kultūrizdevums Latvijā, tā redaktors ir Rimants Ziedonis. LMM Jūs varat saņemt arī ar firmas "Ievanda" starpniecību. Pasūtinājuma noteikumus un izcenojumus saņemsit, ja griezīsities "Ievandā" pēc E-mail adreses: jansons@ievand. org.lv. =========================================================== Ja Latvijas dienas laikraksta abonements Jums ir par dārgu, caur "Ievandu" varat pasūtināt tikai sestdienas <> numuru, ko izsūtīsim uz Jūsu adresi ar gaisa pastu reizi nedēļā. Šī pakalpojuma cena Amerikā - USD 14.00, Austrālijā - AUD 19.00 un Eiropā DEM 14.00 mēnesī. =========================================================== Deklarācijā "Par Ministru kabineta darbu" par finansu politikas svaīgāko sastāvdaļu valdība uzsver virzību uz bezdeficīta budžetu, stingri solot taupīt. Samazināt izdevumus valsts iestādēs, kā arī pārskatīt vēstniecību izdevumu lietderību. Iespējams, ka vairākas vēstniecības tiks slēgtas. Lielākajā daļā vēstniecību, izņemot lielās - Maskavā, Stokholmā, Bonnā - strādā tikai vēstnieks un pāris diplomātu, un to uzturēšana gadā izmaksā vidēji 300-350 tūkst. USD. Ja valdība lemtu slēgt kādu no vēstniecībām, tad izdevumi, atsaucot cilvēkus uz Rīgu, laužot telpu īres līgumus, būtu gandrīz tikpat lieli, cik nepieciešams vēstniecības uzturēšanai. Pērn vēstniecības par konsulārajiem pakalpojumiem un izsniegtajām vīzām vien ieņēmušas apm. 2,25 milj. USD. (nav aprēķināts, cik līdzekļu iegūts no noslēgtajiem kontraktiem, ekonomiskās sadarbības, palīdzības programmām). Pērn un arī šā gada budžeta projektā ārlietām paredzēti 1,3-1.4 % no kopbudžeta (Igaunijā un Lietuvā - 2,1 %). Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministrijā strādā apm. 280 cilvēku, bet Latvijā - 200. Latvijas Ārlietu ministrija pagaiām neparedz iespēju samazināt budžeta asignējumus ārlietām. No 1992.gada, kad tika atvērtas pirmās vēstniecības, piešķirot līdzekļus, netika ņemta vērā infklācija āvalstīs, nav palielināti līdzekļi transporta un komunikāciju sakariem, kas sadārdzinājušies arī citās valstīs. Šogad ir jāatver jaunas vēstniecības. Piem., Briselē vien misija nodarbojas gan ar Latvijas attiecībām ar Benilux valstīm, gan ar drošības organizācijām (NATO, Rietumeiropas Savienību), gan ar Eiropas Savienības lietām. Pērn līdzekļu trūkuma dēļ netika atvērta vētsniecība Norvēģijā, kas jāizdara šogad. Paredzēti arī lielāki biedru naudu maksājumi ANO, bet kopš jūnija Latvija kļūs par Baltijas jūras valstu padomes prezidējošo valsti, kas arī prasīs papildu līdzekļus. Pašlaik Latvijai ir 29 budžeta iestādes ārvalstīs - vēstniecības, misijas pie starptautiskajām organizācijām, konsulāti. =========================================================== Laimīgu šo nedēļu! IEVANDAS ziņu dienests