=========================================================== Š Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 8.janvārī 79 gadu vecumā savā Parīzes birojā miris bijušais Francijas prezidents Fransuā Miterāns, kurš Franciju vadīja 14 gadu. Latvija Fransuā Miterānu galvenokārt atceras kā pirmo lielvalsts prezidentu, kas ieradās Rīgā oficiālā vizītē (1992.g. maijā) un izrādīja sapratni par mūsu problēmām. Atmiņā palikusi Miterāna atbilde frakcijas "Līdztiesība" deputātei Tatjanai Ždanokai, kura nacionālo minoritāšu stāvokli Latvijā salīdzinājusi ar stāvokli gadsimta vidū no Francijas neatkarību atguvušajā Alžīrijā. Miterāns atbildējis: "Man ir tāda sajūta, ka šeit minoritāte ir latvieši..." Radiouzrnā Latvijas prezidents Guntis Ulmanis izteicis dziļu līdzjūtību kā Miterāna tuviniekiem, tā arī visai Francijai, Eiropai un pasaulei. Ulmanis Miterānu raksturojis kā "lielu valstsvīru, eiropeieti un draugu". Nepārprotama Latvijas pateicība par sapratni un atbalstu grūtā brīdī tika izteikta, pasniedzot toreizējam Francijas prezidentam Triju Zvaigžņu ordeni. =========================================================== Pieciem Indijā aizturētajiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus tur aizdomās par nelegālu ieroču piegādi nemierniekiem Bangladešā, pamatojoties uz Indijas likumdošanu, var draudēt nāvessods. Lai noskaidrotu lidotāju aizturēšanas apstākļus un panāktu viņu tiesisko aizsardzību, 30.decembrī uz Indiju devās Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Atis Sjanītis. Viņam izdevies noskaidrot, ka lidotāji atzinušies ieroču nomešanā Rietumbengālijas štatā, pilsētas Purulijas apkārtnē. Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka galvenais izmeklēšanas uzdevums esot noskaidrot, kādu lomu spēlē Lielbritānijas pilsonis, kuru aizturēja kopā ar Latvijas lidotājiem - viņš un arī pilots esot tie, kuri iesaistījuši Latvijas lidotājus šajā afērā. Svarīgi esot noskaidrot arī tio, vai viņiem izteikti reāli draudi lidotāju dzīvībām, ja viņi atteiktos sadarboties. Pēc ārlietu ministra domā, aizturētie esot vienkārši cilvēki bez darba, kuri meklējuši iespēju piepelnīties, nevis teroristi vai ieroču tirgoņi. Saskaņā ar Indijas likumdošanu Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz aizstāvību un advokātu, kuram būtu tiesības iepazīties ar visiem izmeklēšanas dokumentiem. Aizturētajiem pašlaik advokāta neesot, jo nepietiekot naudas. Aizturētie apgalvojuši, ka attiecības ar indiešiem esot labas, pat siltas, un izmeklēšana noritot atbilstoši starptautiskajām tiesiskajām normām bez spēka pielietošanas un iespaidošanas. Lai gan aizturētie nav Latvijas pilsoņi, V.Birkavs uzskata, ka Latvija nedrīkstot stāvēt malā. =========================================================== "Ādamsons ir labs aprēķinātājs, jo var teikt lielus melus, kad viņu sargā Saeimas deputāta neaizskaramība, citādi viņam par saviem vārdiem būtu āatbild atbilstīgi procesuālajām normām," tā Ministru prezidents Andris Šķēle izteicies par pārmetumiem, ko viņš pirms apstiprināšanas no Saeimas tribīnes saņēmis no toreizējā iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona. Tomēr A.Šķēle uzskata, ka operatīvā lieta par iespējamajām nelikumībām viņa paša uzņēmējdarbībā esot jāturpina. =========================================================== 5.janvārī Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs iesniedzis Krievijas preizdentam Borisam Jeļcinam atlūgumu, kuru prezidents apstiprinājis tajā pašā dienā. Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzskata, ka ar A.Kozireva atkāpšanos Krievijas ārpolitikas kursā nevajadzētu notikt pārmaiņām, kas pasauli novestu pie katastrofas, jo Krievija tāpat kā Latvija esot ieausta ļoti plašā starptautisko attiecību kontekstā. =========================================================== Pēc Latvijas delegācijas atgriešanās no Itālijas, ārlietu ministrs Valdis Birkavs informējis, ka lai noteiktu Latvijas un Romas katoļu baznīcas attiecības, Latvija šī gada laikā esot gatava noslēgt konkordāta līgumu ar Vatikānu. Latvija gandrīz pilnībā izpildījusi visus nosacījumus: Saeima ar likumu noteikusi Aglonas bazilikai starptautiskās nozīmes svētvietas statusu, un saskaņā ar konkordāta noteikumiem Latvijas Nacionālajos Bruņotajos spēkos izveidots kapelāna dienests. Trešais nosacījums - labojumi izglītī bas likumā par bērnu tiesībām skolās apgūt ticības mācību - Saeimai jāizpildot tuvākajā laikā. Latvija arī plāno attīstīt sadarbību ekonomikas jomā ar Itāliju. Tuvākajā laikā Latvijā vairākiem uzņēmējiem tikšot organizēts seminārs par mārketinga un eksporta jautājumiem Itālijā, un paredzams, ka pēc tam dažu firmu pārstāvji varētu doties uz Itāliju, kur iepazītos ar iespējām veidot sadarbību. Latvijas un Itālijas ārlietu ministri apsprieduši arī Itālijas iespējas sniegt konsultatīvu palīdzību Latvijas lauksaimniekiem. =========================================================== Savā pirmajā preses konferencē Ministru prezidents Andris Šķēle teicis: "Latvijai jākļūst pievilcīgai zemei gan pašu, gan ārvalstu uzņēmējiem un investoriem. Latvija nekad nekļūs pievilcīga tirgus zeme, taču tā var kļūt pievilcīga kā ražotājvalsts, zeme, kur ieguldīt naudu". Latvijai vairs neesot vajadzīgs katrs ārzemnieks, kurš šeit gatavs ieguldīt USD 100 - aktuāli esot projekti, kuros investīciju summas rakstāmas ar sešām vai pat deviņām nullēm. Pašlaik Latvija esot izdevīgā situācijā, kad Eiropas Savienība regulē stingras kvotas, tāpēc turienes uzēņmēji meklē ražošanas iespējas ārpus Eirosavienības rāmjiem. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem investoru piesaistīšanai esot nekustamā īpašuma tirgus atraisīšana. A.Šķēle uzskata, ka vistuvākjā laikā jāmaina likumdošana, lai zemi zem ēkām varētu iegādāties gan Latvijas nepilsoņi, gan juridiskās personas, kurās 51 % kapitāla nepieder Latvijas pilsoņiem, kā tas pašlaik noteikts. "Ļoti pruioritārs" jautājusm esot ātru privatizācijas tempu uzturēšana. Ministru przidents uzskata, ka 1996.gada budžeta deficīts nedrīkstētu pārsniegt 60 milj. latu. Tikšot samazināti izdevumi visām ministrijām, izņemot Iekšlietu, Izglītības un Labklājības, kuru budžets var tikt pat palielināts. Ārpolitikā premjers uzticoties ārlietu ministram Valdim Birkavam un viņa iesāktajam kursam. A.Šķēles vienīgais pārmetums - "Loti nopietnais tirgus Austrumos nav nostiprināts ārpolitikas līmenī". =========================================================== Jau informējām, ka Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše nosūtījis konfidenciālu vēstuli Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, finansu ministram Aivaram Kreitusam un Latvijas Krājbankas prezidntam Ivaram Godmanim, kurā centrālās bankas prezidents pievērsies finansiālām problēmām Latvijas Krājbankā - stāvoklis neesot spožs un "aktuālais finansu deficīts" bankā sasbniedzot 5,6 vai pat 7 milj. latu. Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš apstiprinājis faktu, ka E.Repše vēstuli patiešām sūtījis, taču tā bijusi visparastākā sarakste un nav paudusi ārkārtēju informāciju. Vēstules mērķis esot bijis pievērst jaunās A.Šķēles valdības uzmanību Latvijas Krājbankai un aicināt to turpināt iesāktās reformas bankas finansiālā stāvokļa un menedžmenta uzlabošanai. Valdība pašlaik neuzskatot, ka finansiālā situācija Latvijas Krājbankā būtu tik sarežģīta, ak nepieciešami kādi ārkārtēji pasākumi, piem.,budžeta līdzekļu ieskaitīšana bankā zaudējumu segšanai un stāvokļa uzlaošanai. Taču valdība arī apzinoties, ka tai jāpatur īpašā uzmanībā situācija bankās, kas apkalpo lielu skaitu cilvēku, arī Krājbankā. =========================================================== Latgales Demokrātiskā partija iestājas pretapvinības "Tēvzemei un brīvībai" iesākto parakstu vākšanas kampaņu par alternatīvo Pilsonības likuma projektu un aicina Latvijas pilsoņus tajā nepiedalīties, jo uzskata, ka pieņemtais Pilsonības likums vislabāk atbilstot "valsts garantētai attīstībai un tautas labklājībai". Latgales demokrāti uzskata, ka Latvijā dzīvojošiem lojāļiem cilvēkiem jādod iespējas integrēties un iegūt LR pilsonību. (Tēvzemiešu sagatavotais likumprrojekts liegs iespēju iegūt Latvijas pilsoņību ikvienam, kurš pats vai viņa vecāki ieradušies Latvijā pēc 1940.gada, bet arī pirms 1940.gada iebraukušajiem nepilsoņiem vai viņu pēcnācējiem LR pilsonību iespējams iegūt tikai ļoti nelielās kvotu robežās.) =========================================================== Drīzumā iespējama Rīgas mēra Māra Purgaiļa un Maskavas mēra Jurija Lužkova tikšanās, lai vienotos par Latvijas un Maskavas uzņēmēju sadarbības paplašināšanu. =========================================================== Termometrs it kā nerāda lielu aukstumu - tikai -3 grādus, taču asais un stiprais vējš neļauj domāt ne par ko citu, kā vien par karstas tējas krūzi, vilnas zeķēm un siltu mūrīti. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests