=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== <> ziņo, ka "Bankas Baltija" (BB) pagaidu likvidators Uģis Grūbe, iespējams, ir vienojies ar "Parekss bankas" vadību par BB piedero dārgmetālu nodošanu "Parekss bankas" rīcībā. "Parekss bankas" preses sekretārs Maksims Ter-Oganesovs apliecinājis, ka "Parekss banka" tāpat kā vairākas citas organizācijas, esot iesniegusi pieteikumu uz BB dārgmetāliem, taču atbilde no Grūbes vēl neesot saņemta. Pašlaik notiek arī BB nekustamā īpašuma aktīva pārdale. Tā "Unibanka" ir jau dabūjusi filiāles Talsos un Preiļos, "Parekss banka" - Salacgrīvas filiāli un norēķunu grupas Ainažos un lidostā "Rīga". "Rīgas Komercbanka" pašlaik risina sarunas par Ķekavas filiāles pārņemšanu, bet "Sakaru banka" interesējas par norēķinu grupu Skaistkalnē. Jau minētā "Unibanka" met aciss arī uz filiāli Alūksnē un norēķinu grupu Balvos. BB filiāles Kaļķu ielā 15 un Brīvības ielā 49/53 gatavojas pārņemt Igaunijas lielākā komercbanka "Hansapank". =========================================================== Piecus Latvijas iedzīvotājus, kurus pagājušā gada 22.decembrī aizturēja Indijas varas iestādes un apsūdz par ieroču nomešanu, Indijas sabiedrība uzskata par algotņiem. Lai censtos mainīt šo uzskatu, Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Atis Sjanītis, kuram bija iespēja tikties ar aizturētajiem, uz Deli masu saziņas līdzekļiem nosūtījis notu, kurā izskaidrota situācija Latvijā - bezdarbs, kura dēļ daudzi Latvijas lidotāji nevar nodrošināt savas ģimenes, kā arī uzsvērts, ka cilvēku vainu noteiks tiesa. Notā uzsvērts, ka lidotāju tuviniekiem neesot līdzekļu, lai algotu advokātu. A.Sjanītis paudis pārliecību, ka lidotāji ir kļuvušī par organizāciju un kontrabandistu upuriem, jo noteikti nebūtu iesaistījušies šajā darījumā ja būtu zinājuši, ka aizmugurē ir kaut kas netīrs. Nevienam no aizturētajiem nav kriminālās pagātnes. Uz Indijas Ārlietu ministriju nosūtīta nota ar pateicību par atļauto tikšanos, jo, ņemot vērā lietas nopietnību un draudus valsts drošībai, Indijas institūcijas šādu iespēju varēja liegt. =========================================================== 6.Saeimas Juridiskā komisija pirms kāda laika nosūtīja frakcijām vēstuliar lūgumu izlemt VDK kartotēku likteni, piedāvājot dažādus variantus to publicēšanai vai nepublicēšanai. Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija nolēmusi atbalstīt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas kartotēku publicēšanu. Līdzīgus lēmumus agrāk pieņēmušas "Tēvzemei un brīvībai" un "Latvijai" frakcijas. No neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka "Latvijas ceļš" frakcija neatbalsta kartotēku publicēšanu. =========================================================== Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, kurā Ministru kabinetam lūgts noformulēt Valsts cilvēktiesību biroja juridisko statusu un samazināt tajā paredzēto 26 štata vietu skaitu. Savukārt komisijas loceklis Vladlens Dozorcevs (Tautas saskaņas partija) paudis viedokli, ka vispār būt jāpārtrauc Valsts cilvēktiesību biroja finansēšana un jāatjauno valsts cilvēktiesību ministra institūcija. Viņš uzskata, ka vienīgais biroja paveiktais darbs bijis telefonakcijas organizēšana par bērnu tiesībām, kurā katrs zvans izmaksājis Ls 12. V.Dozorcevs uzskata, ka šo naudu labāk vajadzējis izmantot bērnu pabalstiem. Viss pārējais biroja darbībā esot tikai mēģinājums attaisnot savu struktūru un lielās algas. Birojs 1996.gadam pieprasījis 147 tūkst. latu no valsts budžeta. Bez tam birojs saņemšot 1,5 milj. USD no ANO. Biroja vadītājas vietas izpildītāja Kaija Gertnere V.Dozorceva apgalvojumus noliedz. Viņa paziņojusi, ka birojs piešķirto līdzekļu ietvaros darījis visu iespējamo: izplatījis informāciju par cilvēktiesībām, aktīvi pieņēmis Latvijas iedzīvotāju sūdzības un izskatījis tās, sagatavojis likumdošanas analīzi par Latvijas bērnu tiesībām un to atbilstību starptautiskajām cilvēktiesību normām. Pašlaik birojs analizējot atšķirības Latvijas likumdošanā starp pilsņiem un nepilsoņiem. Bez tam apmeklētas arī ieslodzījumu vietas. Šobrīd biroja darbinieku skaits jau esot samazināts, un šim gadam no valsts budžeta pieprasīti 72 tūkst. latu. =========================================================== Izglītības valsts ministrs Jānis Gaigals paziņojis, ka no šā gada 1.septembra Izglītības un zinātnes ministrija vēlas sākt skolotāju algu reformas otro kārtu - palielinot algas skolu vadītājiem, bet no 1997.gada 1.janvāra - augsti kvalificētiem skolotājiem. Šā mācību gada laikā tikšot izskatīti pamatkritēriji reformas veikšanai. Iespējams, ka sklotāju algu reforma tiks iekļauta tā sauktajā prioritāšu sarakstā. Ministrija izskatīšot arī ieteikumus palielināt skolotāju slodzi no 21 stundas nedēļā līdz 24 un neapmaksāt audzināšnas darbu. Valdības sēdē 1996.gada budžeta projektā Izglītības un zintnes ministrijai paredzētie līdzekļi no 102 milj. latu tika samazināti līdz 98 milj. latu. 72% no visa ministrijas budžeta veido algu un sociālā nodokļa apmaksa. Samazināto līdzekļu vidū ir arī studiju kreditēšanas sistēmas sākšanai paredzētā nauda - 2 milj. latu. Iespējams, ka studiju kreditēšana tiks iekļauta prioritāšu sarakstā, tāpat arī studentu stipendiju indeksācija. =========================================================== Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) parakstīts memorands starp Somijas Vides ministriju un Latvijas VARAM par atbalstu Daugavpils ūdensapgādes un kanalizācijas iekārtu izbūvei. Somija šā projekta realizācijai dāvina 1,2 milj. USD. Iekārtu izbūve kopumā izmaksās 22,3 milj. USD. Projekta realizācijai tiks izmantots arī Starptautiskās un rekonstrikcijas bankas 7 milj. USD aizdevums, Ziemeļvalstu vides aizsardzības finansu korporācijas 2 milj. USD aizdevums, Eiropas Savienības PHARE 2,6 milj. USD aizdevums, Zviedrijas valdības dāvinājums - 3 milj. USD, Dānijas valdības dāvinājums - 2,2 milj. USD, Latvijas valsts budžeta projektā paredzētie 2 milj. USD un Daugavpils pilsētas un Daugavpils uzņēmuma "Ūdensvads" līdzekļi. Projekta mērķis ir uzlabot dzeramā ūdens kvalitāti Daugavpilī, samazināt neattīrīto un daļēji attīrīto notekūdeņu novadīšanu Daugavā un Baltijas jūrā. =========================================================== Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš nolēmis būt iniciators Dienvidkorejas parlamentārās atbalsta grupas izveidei Saeimā. Šādu priekšlikumu viņam esot izteicis Dienvidkorejas vēstnieks Latvijā. Tas ļaušot paplašināt sakarus ar nozīmīgu valsti Āzijā, turklāt grupas izveidošana nemaksāšot neko. =========================================================== Saeimas Ārlietu kmisija atbalstījusi Latviajs karavīru nosūtīšanu uz bijušo Dienvidslāviju NATO miera nodrošināšanas spēku Dānijas bataljona sastāvā. =========================================================== Baltijas miera bataljona Latvijas rotai turpmāk pietiks karavīru, jo esot izveidots un mācības uzsācis rezerves vads, kurā ir vēl 30 karavīru. =========================================================== "Bankas Baltija" Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents Rīgas apgabaltiesā iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Saimnieciskās tiesas lēmumu par "Bankas Baltija" bankrotu. Šādu prasību iesniegusi arī sabiedriskā organizācija ""Bankas Baltija" kreditoru apvienība". =========================================================== Latvijas Pasts 13.janvārī laidīs tautās profesora Paula Stradiņa simtgadei veltītu pastmarku. Tās mākslinieks - Miervaldis Polis. Marka iespiesta Rīgas paraugtipogrāfijā 500.000 eks. tirāžā un tās nominātvērtība - 8 santīmi. =========================================================== Tautas kustības "Latvijai" izplatītajā paziņojumā tās priekšsēdētājs Joahims Zīgerists pieprasījis Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa atkāpšanos. G.Ulmaņa atstādināšana no amata un jauna prezidenta ievēlēšana, kuru atbalstītu visa latviešu tauta paziņojumā minēta kā pirmais kustības mērķis tuvākajam pusgadam. J.Zīgerists cerot, ka trīs lielākās Saeimas frakcijas - Demokrātiskā partija "Saimnieks", "Tēvzemei un Brīvībai" un "Latvijas ceļš" spēšot vienoties par kandidātu prezidenta amatam. Ja tomēt tas nenotiktu, kustība "Latvijai" izvirzīšot savu kandidātu. Par otru kustības uzdevumu nosaukta starptautiskas palīdzības kampaņas organizēšana trūkumā nonāķušajiem Latvijas ioedzīvotājiem. =========================================================== 800 gadu ilgajā Latvijas kristietības vēsturē šā gada 6.janvārī Vatikānā Romas pāvests Jānis Pāvils II pirmo reizi konsekrēja divus Latvijas bīskapus - Antonu Justu un Ārvaldi Andreju Brumani, tā pēc atgriešanās no Vatikāna informējis arhibīskaps Jānis Pujāts. Viņš arī pastāstījis, ka pašlaik Latvijā izveidotas četras diecēzes jeb baznīcas administratīvie apgabali un jauno bīskapu konsekrācija piešķirs baznīcas darbam dinamismu. Latvijas delegācija bijusi vienīgā oficiālā valsts delegācija, arī pāvests to izcēlis. Privātās audiences laikā viņš atzinis, ka viņam Latvija palikusi labā atmiņā pēc pastorālās vizītes. Tas, ka delegācijas sastāvā bijis ārlietu ministrs Valdis Birkavs, pēc paša ministra vārdiem, ļāvis Latvijas vārdam daudz spēcīgāk. Tikšanās laikā Vatikāna sekretārs ārlietās arhibīskaps Torāns izteicis vēlmi ierasties oficiālā vizītē Latvijā, un tas varētu notikt vēl šogad. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests