From sveiks@mii.lu.lv Tue Jan 16 17:07 EET 1996 Received: from lapsene.mii.lu.lv (root@lapsene.mii.lu.lv [159.148.60.2]) by lazda.lanet.lv (8.6.12/8.6.12) with ESMTP id RAA18946; Tue, 16 Jan 1996 17:07:33 +0200 Received: from (server@localhost [127.0.0.1]) by lapsene.mii.lu.lv (8.6.12/8.6.12) with SMTP id RAA07183; Tue, 16 Jan 1996 17:09:26 +0200 Date: Tue, 16 Jan 1996 17:09:26 +0200 Message-Id: Errors-To: list-adm@mii.lu.lv Reply-To: sveiks@mii.lu.lv Originator: sveiks@mii.lu.lv Sender: sveiks@mii.lu.lv Precedence: bulk From: jansons@ievand.org.lv (jansons) To: Multiple recipients of list Subject: sajas dienas X-Listprocessor-Version: 6.0c -- ListProcessor by Anastasios Kotsikonas X-Comment: Mailing list in Latvian Content-Type: text Content-Length: 8319 Status: RO X-Status: =========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Šodien, 16.janvārī valdība paredzējusi apstiprināt 1996.gada valsts budžeta projektu un nosūtīt to izskatīšanai Saeimā. Taču nav zināms, vai parlaments saņems tieši tādu budžeta projektu, kādu to apstiprinājusi valdības Ekonomikas un finansu komiteja. Budžeta projektā parādījušās visai interesantas vietas. Piem., plānotais Ministru kabineta budžets, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā pērn. Pamatojums - aparāta uzturēšanas izdevumu segšanai. (Pašreizējā valdībā ir 28 ministri un valsts ministri, katyran no tiem savs aparāts funkciju veikšanai. Piem., īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās aparātam paredzēti 240 tūkst. latu, īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās - 130 tūkst. latu. Kopējie ienākumi 1996.gadā tiek prognozēti 398,967 milj. latu, izdevumi - 458,143 milj. latu, budžeta deficīts - 59,176 milj. latu. Šī ieņēmumu prognoze, kā to nosaucis finansu ministrs Aivars Kreituss, esot pesimistiskā, līdz ar to arī izdevumi samazināti, lai nepalielinātu valsts budžeta deficītu. Sākotnēji valdība pieļāva domu, ka budžeta deficīts varētu būt 87 milj. latu, taču vēlāk tas samazināts. Līdz ar to no budžeta šogad tiek atvēlēts salīdzinoši maz līdzekļu, ja ierēķina inflācijas procentu - pat mazāk kā 1995.gadā (1995.gadā valsts budžeta izdevumi bija 444,42 milj. latu). A.Kreituss uzsvēris, ka finansējumu paredzēts palielināt Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijai, taču skaitļi, ko publicējusi <>, rāa ko citu: izdevumi Labklājības ministrijai no valsts pamatbudžeta (salīdzinot ar 1995.gadu) tiek samazināti par 13,24 milj. latu, Izglītības un zinātnes ministrijai - par 3,62 milj. latu. Pavisam Labklājības ministrijai 1996.gadam no valsts budžeta paredzēti 101,7 milj. latu, Izglītības un zinātnes ministrijai - 98,5 milj. latu. Lielākais līdzekļu palielināums patiesībā paredzēts Ministru kabinetam - šogad tam plānots piešķirt 4,5 milj. latu (1995.gadā tas saņēma 1,7 milj. latu). Šeit nebūtu lieki piebilst, ka jaunā valdība kopš pirmās dienas runā par taupības programmu, līdzekļu samazinājumu un izdevumu optimizāciju. Bez tam valdībai paredzēti līdzekļi vēl arī prioritāšu sarakstā - 137 tūkst. latu. Valsts prezidenta kancelejai šogad plānots atvēlēt 566 tūkst. latu (1995.gadā šī summa bija 662 tūkst. latu). Savukārt Saeima saņems vairāk naudas nekā pērn - 5,04 milj. latu. (pērn tā saņēma 3,9 milj. latu). Pārējām institūcijām paredzētais finansējuma lielums ir šāds: Aizsardzības ministrijai - 15,7 milj. latu, zemessardzei - 5,6 milj. latu, Ārlietu ministrijai - 6,66 milj. latu, Ekonomikas ministrijai - 1,9 milj. latu, Finansu ministrijai - 72,9 milj. latu, Iekšlietu ministrijai - 45,73 milj. latu, Zemkopības ministrijai - 27,1 milj. latu, Satiksmes ministrijai - 6,36 milj. latu, Tieslietu ministrijai - 7,56 milj. latu, Vides aizsardzibas un reģionālās attīstības ministrijai - 3,97 milj. latu, Kultūras ministrijai - 13,8 milj. latu, Valsts zemes dienestam - 3,25 milj. latu, Valsts kontrolei - 498 tūkst. latu, Valsts meža dienestam - 409 tūkst. latu, Augstākajai tiesai - 350 tūkst. latu, Satversmes tiesai - 60,6 tūkst. latu, prokuratūrai - 3,32 milj. latu, Centrālajai vēlēšanu komisijai - 67,4 tūkst. latu, Centrālajai zemes komisijai - 506 tūkst. latu, Kriminoloģisko pētījumu centram - 25 tūkst. latu, Radio un TV padomei - 50 tūkst. latu, Latvijas radio - 1,71 milj. latu, Latvijas TV - 3 milj. latu, Satversmes aizsardzības birojam - 455,8 tūkst. latu, dotācijā un mērķdotācijām - 23 milj. latu. Šogad valdība budžeta veidošanas laikā ieviesusi jaunu terminu - prioritāšu saraksts. Tas nozīmē, ka šajā sarakstā apkopoti tie pasākumi un mērķi, kuriem tiks atvēlēta nauda, ja ieņēmumi šogad būs lielāki nekā plānots, un ja budžetā radīsies lieki līdzekļi. Šajā sarakstā ir gan Operas celtniecības otrā kārta, gan studentu kreditēšana, gan subsīdijas lauksaimniekiem, gan līdzekļi "Latvijas krājbankas" un "Latvijas un hipotēku un zemes bankas" pamatkapitāla palielināšanai. Kopējie prioritāšu saraksta izdevumi ir 39,63 milj. latu. =========================================================== Janvāra beigās Latvijai likumīgi var liegt balsstiesības Apvienotajā Nāciju organizācijā. Ne jau tāpēc, ka tiekam apsūdzēti ļaunos noziegumos pret cilvēci. Bezprecedenta soda mērs Latvijai sagaida gluži "vienkārša" iemesla dēļ - pārsniegti visi pieļaujamie dalībnaudas parādu termiņi. Apvienotajām Nācijām nesamaksātā summa 1995.gada beigās bija 6 milj. 95.751 tūkst. latu. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedzis V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni prāvestei Ievai Graufeldei. Viņa ir pirmā un vienīgā sieviete Latvijas luteriskās baznīcas vēsturē, kura vada Baznīcas darbu kā prāveste. Lai arī prāveste pēc teoloģijas studiju beigšanas ir ordinēta par Zviedrijas Baznīcas mācītāju, viņas uzmanība ir bijusi pievērsta latviešu garīgajai aprūpei gan ārus Latvijas, gan Latvijā. =========================================================== Nedēļu garā vizītē Rīgā ieradies Latvijas vēstnieks Čehijā Valdis Krastiņš. =========================================================== Jau informējām, ka 12.janvārī tautas kustības "Latvijai" frakcijas līderis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Odisejs Kostanda ticies ar arestēto "Bankas Baltija" (BB) Uzraudzības padomes priekšsēdētāju Aleksandru Laventu. Divarpus stundu ilgajā sarunā Lavents Kostandam nodevis informāciju par vairāku augstu amatpersonu un komercstruktūru vadītāju lomu BB krīzē un pateicis arī, no kurām personām saņemt dokumentālu apstiprinājumu saviem vārdiem. 15.janvārī preses konferencē, kurā piedalījās arī Mavriks Vulfsons - pirmais no politiķiem, kuram izdevās tikties ar Laventu, Kostanda paziņojis, ka nonācis pie atziņas, ka BB bankrots esot plašas sazvērestības rezultāts, kurā vairākiem augsti stāvošiem kungiem, kuri izteikušies par BB likvidāciju, pašiem "neesot tīras rokas". Politiskā elite veicinājusi BB likvidāciju, gribējusi noslēpt savus darījumus. BB finansiāli stāvokli esot bijis iepējams izlīdzināt, bet tā vietā Latvijas Banka nāķusi klajā ar paziņiojumiem, ka Lavents nodevis Latvijas Banku un valdību. Īstenie nodevēji esot Māris Gailis un Einārs Repše, kuri visas savas neizdarības gribējusi noreducēt uz Tāļa Freimaņa un Laventa darbību. Kostanda uzsvēris arī faktu, ka Lavents esot vienīgais no komercbanku vadītājiem, kurš sēž cietumā - un tas esot tikai tāpēc, ka viņa tautība - ebrejs. Viens no BB bankrota vaininiekiem esot arī "Parekss banka", kura gribējusi atbrīvoties no sava sīvākā konkurenta - BB. To apliecinot arī BB likvidatora Uģa Grūbes rīcība, kurš arī strādājot "Parekss bankas" interesēs. Vulfsons, savukārt uzskata, ka Lavents ir talantīgs un unikāls baņķieris, kurš gan pieļāvis kļūdas. Viņaprāt, Lavents būtu jāatbrīvo no apcietinājuma, jāļauj viņam strādāt. "Esmu absolūti pārliecināts, ka tas ir cilcvēks, kurš grib dzīvot bankas atjaunošanas vārdā. Lavents varēja atgriezties Izraēlā (..) bet viņš teica - nē, mana vieta ir Latvijā (..) Ir vaina juridiskā un morālā ziņā, un morālo vainu Lavents grib izlabot, lai spodrinātu to vārdu, kāds ir bijis BB", teicis Vulfsons. =========================================================== Sinoptiķi jo dienas, jo sola siltāku laiku, bet laiks prognozēm nepakļaujas. Ar katru dienu paliek aukstāks. Nu jau naktīs termometrs rāda -11 grādus, bet dienā ap -6. Vaigus svilina ass vējš. Šorīt viss bija biezā miglā tīts (pat pie visiem "mīnusiem" !). =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests