=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Valdība akceptējusi 1996.gada valsts budžeta projektu, kas izskatīšanai un pieņemšanai tiks iesniegts Saeimā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1996.gadā tiek prognozēti 398,5 milj. latu, pašvaldību budžetu ieņēmumi - 189 milj. latu, speciālo budžetu ieņēmumi - 435 milj. latu. Kopumā 1996.gadā plānotie ieņēmumi ir apt. 1.022 miljardi latu. Valsts budžeta izdevumi noteikti 458 milj. latu, valsts budžeta deficīts - 59,4 milj. latu. Latvijas ārējā parāda apkalpošanai atvēlēti 13,6 milj. latu, iekšējā parāda apkalpošanai - 40,6 milj. latu, dotācijas pašvaldībām plānotas 23 milj. latu apmērā, bet inflācija - 19,3%. Ārējā parāda maksimālā robeža noteikta 339 milj. latu, bet iekšējā parāda - 198 milj. latu. Prioritāšu sarakstā minēti pasākumi un iestādes, kas varētu saņemt naudu, ja budžeta ieņēmumi pārsniegtu pašlaik akceptēto pesimistisko ieņēmumu prognozi un valsts budžetā rastos lieki līdzekļi. Pavisam šim sarakstam būtu vajadzīgi 52,5 milj. latu. Taču pašlaik vēl nav noteikta kārtība, kuriem mērķiem no šī saraksta nauda tiks piešķirta vispirms. Šāgada budžeta projektā nav paredzēts minimālās algas palielinājums. Ministru kabinetam paredzētie 1996.gada budžeta līdzekļi ir 4,5 milj. latu. Finansu minisrtrs Aivars Kreituss to pamato ar to, ka Ministru kabineta pārziņā šogad nonākušas jaunas iestādes un funkcijas, kas prasa finansējumu - valsts programma "Saikne ar pilsoni", Valsts civildienesta pārvalde, Valsts administrācijas skola, valdības informācijas un sakaru centrs. Kopumā budžetā paredzētais finansējums šīm iestādēm paredzēts 1,223 milj. latu. =========================================================== Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes prokurors Viktors Majauškis ierosināis krimināllietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Tā ierosināta sakarā ar bijušo "Latvijas krājbankas" vadošo amatpersonu darbībām. Pagaidām ierosinātās lietas ietvaros nevienai "Krājbankas" bijušajai amatpersonai nav noteikts aizdomās turētā statuss. =========================================================== Māris Gailis, bijušais premjers un pašreizējais Vides un reģionālās attīstības ministrss, uzskata, ka pērnā gada maijā, kad notika sarunas starp valdību, Latvijas Banku un "Banku Baltija" (BB) par daļēju BB pārņemšanu valdības kontrolē, bijušie BB vadītāji Aleksandrs Lavents un Tālis Freimanis esot piekrāpuši valdību. Proti, viņi esot apzināti sniegši valdībai nepareizu informāciju - viņi teikuši, ka BB zaudējumi un bankas atbalstam nepieciešamā summa esot 25 milj. latu un tajā esot 500 tūkstoši fizisko personu depozītnoguldījumu kontu. "Tajā laikā valdībai nebija laika un iespējas pārbaudīt šo informāciju," paskaidrojis M.Gailis, tādēļ tā arī pieņēmusi tiešī tādus lēmumus. Tikai vēlāk atklājies, ka noguldījumu kontu bankā ir krietni mazāk, bet zaudējumi - daudz lielāki. M.Gailis pilnībā noraidījis pēdējā laikā bieži skanējušos izteikumus, ka BB nogremdēšana bijusi "Latvijas ceļš" priekšvēlēšanu interesēs. Tieši pretēji - BB lieta ceļiniekiem nesusi politisku zzaudējumu, pretējā gadījumā šī partija vēlēšanās būtu ieguvusi vismaz 20-25 vietas Saeimā. =========================================================== Saeimas frakciju padome nevienojās par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošo VDK informatoru kartotēkas publicēšanu. Taču tika pieņemts lēmums aicināt Juridisko komisiju sagatavot grozījumus likumā par VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu, kas paredzētu apturēt likumā 13.panta darbību attiecībā pret VDK ārštata darbiniekiem līdz VDK arhīvu saņemšanai no Krievijas. Atbilstoši šim likumam Saeimas Prezidijam mēneša laikā pēc Saeimas pirmās sēdes sanākšanas ir pienākums pieprasīt no TSDC izziņu, vai tā rīcībā ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori. Ja sanemtā atbilde ir apstiprinoša, tad Saeimas Prezidijam ir pienākums 2 nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Frakciju pārstāvji vienojās, ka sadarbības faktu pierādīt tikai ar aģentu uzskaites kartītēm līdz šim nav izdevies, tāpēc, kamēr nav saņemti papildu dokumenti no Krievijas, tiek rekomendēts apturēt šī panta darbību. =========================================================== Rīt Valsts prezidents Guntis Ulmanis dosies uz Vāciju, lai piedalītos simpozijā par Baltijas jūras reģiona nākotni un mijiedarbību ar visu Eiropu. Citu starpā runas teiks visu trīs Baltijas valstu prezidenti. =========================================================== Ar valdības rīkojumu Latvijas pilsonība naturalizācijas kārtībā piešķirta 215 pilsonības pretendentiem. Vecākajam no viņiem pašlaik ir 88 gadi. =========================================================== Uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu aizturēts Valkas muitas kontrabandas apkarošanas dienesta darbinieks Nauriss Bodnieks. =========================================================== Latvijas ēstnieks Krievijā Jānis Peters ticies ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Gaili. Pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas, proti, Latvijas un Krievijas starpvalību komisiju turpmākā darbība. Šī komisija nodarbojas ar aktuālo politisko, ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanu starp abām valstīm. =========================================================== Mazajā Ģildē uz savu 18. Sinodi pulcējās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) pārstāvji, lai uzklausītu arhibīskapa Jāņa Vanaga ziņojumu par atskaites periodu, diskutētu par Satversmi un Porvo deklarāciju, kā arī izlemtu, vai pagarināt arhibīskapa darbības pilnvaras. Sinodē mpiedalījās visu LELB draudžu pārstāvji - 212 draudžu darbinieki, 81 mācītājs, 19 neordinētie draudžu darbinieki, kuriem vēlāk tika piešķirtas balsstiesības. Viesu vidū bija LELB Ārpuslatvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Vācu Evaņģēliski luteriskās draudzes Latvijā bīskaps Haralds Kalniņš, Vācijas Ziemeļelbas zemes baznīcas virspadomnieks Henings Krāmers, LELB vadītājs ASV prāvests Uldis Cepure. Savā atskaites ziņojumā arhibīskaps runājis par paveikto. Piem., radusies jauna diakonijas nozare, uzsvērts kapelānu darbības atsākšanas nozīmīgums. Sinodes dalībnieki balsojot nolēma pagarināt arhibīskapa pilnvaras vēl uz 3 gadiem. Diskutējot par Satversmi, tika ņemtas vērā arī Sinodes apstiprinātās vadlīnijas - "LELB vadās no priekšstata par Baznīcu kā apr Dieva un ne cilvēku veidotu institūciju, kura mums dota mūsu pestīšanas labad. LELB apvieno vismaz trīs diecēzes, kuras vada īskapi, no kuriem katrs savā diecēzē bīskapa amatu īsteno pilnā apjomā." =========================================================== Jaunais Latvijas ekonomikas ministrs Guntars Krasts savas pirmās darbības nedēļas pavadījis, lai izstrādātu turpmākos Ekonomikas ministrijas darbības pamatprincipus. Preses konferencē G.Krasts vairākkārt uzsvēris, ka Ekonomikas ministrijas galvenais uzdevums ir uzņēmējdarbības veicināšana un attīstība, tādējādi par primāro viņš uzskatot likumprojekta par uzņēmumu bankrotu beidzamās redakcijas sagatavošanu un novirzīšanu akceptēšanai Saeimā. Kā otro svarīgāko ministrs nosaucis pagājušajā gadā starp Latvijas valdību un ārzemju kompānijām "AMOCO" un "OpabAB" parakstīto licenci-līgumu par naftas krājumu izpēti Baltijas jūrā, kuru vajadzētu virzīt uz Saeimu ratifikācijai. Ekonomikas ministrija drīzumā nolēmusi sakārtot Daugavas hidroelektrostacijas kaskādi, šim nolūkam ņemot kredītu. G.Krasts pozitīvi novērtējis bij. enerģētikas valsts ministra padarīto: "Veiksmīgi noritējusi "Latvijas gāzes" privatizācija. Lai arī turpmāk piesaistītu ārzemju investorus, Ekonomikas ministrija nolēmusi ieteikt izvirzīt uz privatizāciju "Latvenergo"." Ekonomikas ministrijas rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ēriks Kaža paskaidrojis, ka viņa postenis esot bijis nepieciešams, lai kontrolētu Valsts Īpašumu fonda un Latvijas Privatizācijas aģentūras darbu, jo viņam esot znāmi vairāki gadījumi, kad Valsts Īpašumu fonds nodarbojies ar uzņēmumu slēpto privatizāciju. Pie Ekonomikas ministrijas izveidota jauna komisija, kas nodarbosies ar parādu sakārtošanu valstī (uzņēmumu savstarpējo parādu nolīdzināšanu, kā arī uzņēmumu parādu norakstīšanu). =========================================================== Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Jūras spēku kmandieru tikšanās laikā panākta vienošanās, ka Baltijas valstu Jūras spēku galvenie uzdevumi šajā gadā būs kopīgas sadarbības attīstīšana un gatavošanās piedalīties programmas "Partnerattiecības mieram" norisēs. 1996.gadā Baltijas valstis piedalīsies vairākās starptautiskās jūras mācībās, tajā skaitā "Baltic Operation" jūnijā un "Baltic Circle" septembrī. Jau otro gadu notiks arī Baltijas valstu Jūras spēku mācības "Amber Sea", ko šogad vadīs Igaunija. =========================================================== Arī šodien no saules nekā. Liela migla, slapjas ielas un gaisa temperatūra mazliet zem nulles. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests