=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Atceroties 1991.gada janvāra barikāžu laiku, 19.janvārī Iekšlietu ministrijas vadība, sistēmas vadošie darbibieki un Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Bauskas rajona toreizējiem milicijas darbiniekiem, kuri 1991.gada 20.janvārī aizstāvēja ministrijas ēku pret Rīgas OMON bruņoto uzbrukumu. Pasākumā piedalījās arī toreiz bojā gājušo darbinieku dzīvesbiedres. Pēdējās saņēma naudas prēmijas, bet toreizējie miliči - vērtīgas balvas. Tika nolikti ziedi bojā gājušo vietās kanālmalā un Bastejkalnā, kā arī pie Brīvības pieminekļa. Piemiņas brīdis notika arī pie Iekšlietu ministrijas ieejas, kur toreiz cīņu sāka Bauskas miliči. 20.janvārī piemiņas brīdis notika II Meža kapos un Rīgas Latviešu bidrības namā - svinīgs pasākums, savukārt Dabas muzejā noritēja Latviešu Strēlnieku apvienības rīkots pasākums. Šajā dienā pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām klājās ziedi, bet vakarā Doma laukumā kā pirms pieciem gadiem kurējās ugunskurs, skanēja dziesmas un tika stāstītas atmiņas. Nosalušiem tika piedāvāta karsta tēja un pīrādziņi. =========================================================== LR Prokuratūra sagatavojusi apsūdzības vismaz 160 no 200 kādreiz Rīgas OMON vienībā dienējušajiem. Lielākajai daļai apsūdzības tikšot uzrādītas par darbībām, kas vērstas uz vardarbīgu valsts varas gāšanu, kā arī par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu iznmantošanu. Krimināllietā esot vairāk nekā 100 sējumu, un tajās uzskaitītas 76 epizodes - apšaudes uz tiltiem, pie Iekšlietu ministrijas pie Galvenās policijas pārvaldes, muitas posteņu iznīcināšanu utt. Pēc neoficiālām ziņām uz omoniešu sirdsapziņas esot vismaz 7 cilvēku dzīvības, taču noskaidrot, kurš šāvis, vairs neesot iespējams. Tā kā Krievija vairākkārt atteikusies Latvijai izdot tos bij. Rīgas omoniešus, kuri patvērumu atraduši šajā lielvalstī, šie cilvēki tikšot tiesāti neklātienē. Maksimālais sods, kas var tikt piespriests bij. omoniešiem ir 15 gadi ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklējis Vāciju, kur piedalījies simpozijā par Baltijas jūras reģionu un tā perspektīvām nākotnē. Uzstājoties simpozijā, G.Ulmanis pieminējis transporta, komunikāciju un enerģētikas nozares kā prioritātes Latvijas attīstībā. G.Ulmanis ticies arī ar Šlēsvigas Holšteinas ministru prezidenti Haidi Zimoni, ar ko pārrunāta transporta infrastruktūras attīstība un modernizācija austrumu un rietumu virzienos. Simpozija ietvaros notikusi arī  neoficiāla Baltijas valstu perezidentu darba tikšanās, kurā apspriesta valsrtu iekšpolitiskā situācija un gaidāmā prezidentu tikšanās Lietuvā šajā vasarā. =========================================================== Rīgā norisinājās ASV, Zviedrijas, Dānijas, Lielbritānijas un Baltijas valstu militārās un civilās aviācijas speciālisti, kuras laikā apspriesti aizsardzības sistēmas veidošanas aspekti. ASV Aizsardzības departamenta pārstāvis, pulkvežleitnants To,ass Kūlijs izteicies, ka jau augustā ASV Aizsardzības departamenta speciālisti varētu iesniegt Baltijas valstīm savas rekomendācijas modernākas gaisa telpas kontroles izveidei. Šī palīdzība esot ASV vienpusēja iniciatīva, un tā izpaudīšoties konsultāciju veidā. Viņš piebildis, ka modernizācijas procesā esot svarīgs arī finansējums, taču tas jārisinot katrā valstī uz vietas. =========================================================== Valsts ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Valsts Cilvēktiesību biroja (VCB) vadītāja vietas izpildītāja Kaija Gwertnere un ANO Attīstības programmas pastāvīgais pāstāvis Latvijā Džons Hendra parakstījuši VCB attīstības starptautiskā atbalsta programmu, kuras mēķis ir veicināt VCB darbību, lai nodrošinātu cilvēktiesību efektīvu aizsardzību. Paredzēts, ka nākamajos četros gados VCB saņems 1.7 milj. USD, kas tiks izmantoti biroja darbības tehniskai nodrošināšanai, pētījumiem un analīzei cilvēktiesību jomās, sūdzību izskatīšanai utt. Šos līdzekļus piešķir ANO Attīstības programma, ANO Cilvēktiesību centrs, kā arī Nīderlandes, Somijas un Zviedrijas valdības. =========================================================== Telekomunikāciju tarifu padome no 19.februāra vidēji par 20 % paaugstinās maksu par sakaru pakalpojumu izmantošanu. Piem., abonēšanas maksa par individuālās lietošanas telefona aparātu mēnesī būs Ls 1.01 (bija Ls 0,93). Vietējās telefonsarunas maksās Ls 0.017 minūtē (bija Ls 0.015), tālsarunas Latvijas robežās - Ls 0.08 (bija Ls 0,065). Dārgākas būs arī sarunas ar "tuvajām" ārvalstīm, piem., minūti gara saruna ar Igauniju maksās Ls 0.25 (bija Ls 0.23), ar Krieviju - Ls 0.6 (bija Ls 0.55), ar Vāciju - Ls 0.99 (bija Ls 0.093). Savukārt, runājot ar "tālajām" āvalstīm, maksāsim mazāk. Piem., minūti gara saruna ar ASV, Kanādu, Izraēlu maksās Ls 1.33 (bija Ls 1.7), bet ar Austrāliju, Āfriku - Ls 1.69 (bija 2.28). Izmantojot taksofona pakalpojumus, jārēķinās, ka no maciņa būs jāvelk laukā 25% naudiņas vairāk, nekā līdz šim (1 min. vietējās sarunas maksās Ls 0.05, bet tālsarunas Latvijas robežās - Ls 0.1). =========================================================== Latvijas ārlietu ministru padomnieks Artis Bērtulis, kurš mācās Karaliskajā aizsardzības zinību koledžā Lielbritānijā, izpelnījies otro balvu un finansiālo atbalstu mo Manfreda Vernera stipendiju fonda. =========================================================== Latvijas ebreju sociālā atbalsta fonds "Solidaritāte" paziņojsi, ka to satraucot medijos parādījusies informācija par "Bankas Baltija" bankrota saistību ar Aleksandra Laventa nacionalitāti. Pēc "Solidaritātes" domām, tas, ka šo informāciju sabiedrībai darījis zināmu Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Odisejs Kostanda, liekot aizdomāties par antisemītisma valstiskā līmeņa esamību Latvijā. =========================================================== Latvijas pieaugušo tautsaimnieciskās izglītības asociācijas jaunais izdevums "Krauklītis" sola dalīties gan metodiskajā pieredzē, kā arī sniegt konceptuālas domas. =========================================================== Latvijas Revīzijas komisiju asociācija vēlas panākt, lai revīzijas komisijām tiktu piešķirtas lielākas tiesības, jo pašvaldību deputāti tās vienkārši ignorējot. Piem., lai par revīzijas konstatētajiem pārkāpumiem ziņotu deputātu sesijā, vispirms jābūt prezidija akceptam, bet ja prezidijs to noraida, tad revidētāji paliekot ar garu degunu. Bieži vien materiāli krājas pašvaldību darbinieku galdu atvilknēs, un nekāda tālāka virzība nenotiekot. Piem., Rīgas Dome prokuratūrai līdz šim neesot nodevusi nevienu lietu. =========================================================== 1995.gadā valsts pamata budžeta ieņēmumi bijuši 357 milj. latu. Pievienotās vērtības nodoklis - 219,8 milj. latu, akcīzes nodoklis - 52 milj latu, uzņēmumu ienākumu nodoklis - 46,8 milj. latu, muitas nodoklis - 122 milj. latu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 131.5 milj. latu. Nesamaksāto nodokļu parāds budžetam bijis 67.7 milj. latu, bet kopējais parāds budžetam (ieskaitot soda naudas, papildus uzrēķinātos nodokļus u.c.) bijis 130 milj. latu. 1995.gada valsts budžeta izdevumi bijuši 446 milj. latu. Naudas trūkumu izdevies kompensēt, aizņemoties 15,7 milj. latu Latvijas Bankā, 7 milj. latu - komercbankās un par 38,6 milj. latu emitējot valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes. =========================================================== Latvijas Kultūras Akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas aktieru kursam notikusi pirmā "atrādīšanās" skatītājiem. Part diplomdarba izrādi izvēlēta Karlo Goldoni komēdija "Vasarnīcu drudzis". Ar šo izrādi savu vārdu uz skatuves pieteikuši Andris Keišs, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Gundega Ozolīte, Zane Vaļicka, Ģirts Ēcis, Ģorts Rāviņš, Regnārs Vaivars, Artūrs Skrastiņš, Anita Sproģe, Evija Kromule, Māris Liniņš un Ivars Lūsis. Šī bija arī pirmā izrāde Māks as akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studentam Mārtiņam Kalserim, kurš ir izrādes scenogrāfs. =========================================================== 20. janvārī notika apvienības Tēvzemei un brīvībai" 2.kongress. Par partijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Māris Grīnblats. Pieņemtas vairākas rezolūcijas - par Latvijas pilsoņu aktīvu iesaistīšanos parakstu vākšanā, lai ierosinātu cita pilsonības likuma pieņemšanu; par organizācijas sociāli politiskās bāzes paplašināšanu, lai novērstu sadrumstalotību Latvijas politiskā spektra labējā spārnā; par izglītības prioritāti un ētikas vai ticības mācības pasniegšanu skolās. Tika izdarīts arī labojums statūtos, kas ļauj Domē iekļaut arī Saeimas deputātus un valdības locekļus. Pēc ilgām debatēm kongress nepieņēma deklarācijas projektu, kurā tika iebilsts pret "nekontrolētu zemes izpārdošanu ārzemniekiem" un pausts uzskats, ka 70% nekustamo īpašumu jāieder Latvijas pilsoņiem. Kongresā piedalījās un uzstājās arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Andris Šķēle. =========================================================== Tiek dibināts Pasaules Latviešu kultūras centrs. Tā galvenie darbības virzieni: ziņu krātuves izveide; plaša izglītības programma dažādās jomās; latviskās identitātes pētniecības veicināšana; latviskuma reprezenttācijas darbs; atpūtas, tūrisma un izklaides iespējas. Centrs iecerējis galveno mītni veidot Rakstnieku Savienības Jaunrades namā Dubultos, kas varētu kļūt par tikšanās vietu pasaules latviešiem un veicinātu sadarbību ne tikai latviešu, bet visu Baltijas valstu starpā. Iniciatīvas grupas sastāvā ir 6.Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš, skolotāja Anita Jākobsone, Kr.Barona muzeja darbinieki Rūta Kārkliņa un Andris Ērglis. Interesenti ar atbalstu un ierosmēm var griezties Pasaules Latviešu kultūrtas centra koordonācijas cenmtrā Rīgā, Kr.Barona ielā 3-5, Kr.Barona muzejā. Tālr. 371-1-7284265. =========================================================== Informācijas sagatavošanā izmantoti 20. un 22.janvāra laikraksti <>, <> un <>. IEVANDA