=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 28.februārī Ministru prezidents Andris Šķēle, iepriekš nebrīdinot, ieradās Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļā, lai pārbaudītu tās darbu. Pēc zemesgrāmatu nodaļās darbinieku iztaujāšanas premjers nācis pie slēdziena, ka zemes reģistrācijas gaita notiekot lēni (Rīgas rajonā vien jāreģistrē vairāk nekā 10.000 nekustamā īpašuma un zemes īpašnieku). Šo procesu kavējot darbinieku un biroja tehnikas trūkums (visā nodaļā esot tikai viens dators, ko izmanto kā rakstāmmašīnu, jo tam neesot programmas, kas nepieciešama reģistrācijai). Premjers aprunājies arī ar dažiem cilvēkiem, kuri stāvējuši garā rindā, lai iesniegtu zemesgrāmatu nodaļai dokumentus. Saeimas ārkātas plenārsēdē, kas notika 28.febr. vakarā, premjers apliecinājis, ka viņš arī turpmāk negaidīti apmeklēšot dažādus valsts dienestus, un darījis zināmu - ja līdz jūlijam trūkumi muitas, Valsts ieņēmumu dienesta un zemesgrāmatu nodaļu darbā netiks novērsti, tikšot nomainīti attiecīgie valdības locekļi. ========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis 28.februārī plkst. 5.30 ieradās Sužu izlūkdesanta bataljonā lai pats iepazītos ar armijas kārtību. Viņš pārliecinājies, ka pēc mācību trauksmes bataljons bijis pilnā kaujas gatavībā reglamentā noteiktajā laikā. Prezidents iepazīstināts ar aktuālajām problēmām - nespēju pilnībā nomainīt esošos karavīrus ar jauniesauktajiem, karavīru veselības slikto stāvokli un problēmām, ko izraisa armijas nabadzība. Prezidents apmeklējis arī Štāba bataljonu un 13.zemessardzes bataljonu Krusta kazarmās. =========================================================== Valsts operatīvās komisijas 1996.gada pavasara plūdu periodam vadītājs Ziedonis Čevers paziņojis, ka nauda pavasara plūdu seku novēršanai un glābšanas darbiem būšot, taču nevarējis pateikt, no kādiem fondiem to ņems. Ūdens līmeņa celšanās un pavasara plūdu sākšanās esot gaidāma marta vidū vai aprīļa sākumā. =========================================================== Aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš akceptējis bruņoto spēku vadīas lūgumu aizturēt atvaļināšanu obligātajā valsts dienestā esošajiem karavīriem. Pavasarī obligāto dienestu paredzēts beigt 310 Robežapsardzības spēku (RAS) karavīriem. Šobrīd RAS trūkst 327 cilvēku, bet demobilizējot pašlaik dienošo iesaukumu, šis skaitlis pieaugs līdz 637 cilvēkiem. RAS kaujas gatavība tad atbildīs 4%. Obligāto valsts dienestu ilgāk nāksies pildīt 210 RAS karavīriem (līdz 15.maijam) un 125 mobilo strēlnieku bataljona karavīriem (līdz 1.jūlijam). =========================================================== Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs paziņojis, ka Eiropas Savienības starpvaldību konferences sēdē, kas norisināsies marta beigās Turīnā, asociētajām valstīm, t.sk., arī Latvijai, piedalīšanās būšot liegta. Viņš izteicies: "Esmu ļoti neapmierināts, man bija ļoti daudz priekšlikumu, taču viss ir izlemts, un dirvis ir ciet." =========================================================== Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ēriks Kaža paziņojis, ka neatbalstot valdības lēmumu nodot privatizācijai tādus lielus valsts uzņēmumus kā "Latvijas balzams", "Latvenergo" un "Ventspils nafta", taču arī neiebildīšot pret šādu valdības nostāji, ja "privatizācija kā tāda esot nepieciešama". Ē.Kaža uzskata, ka "Latvijas balzamu" varētu privatizēt tikai tad, kad Saeimā būtu pieņemts likums par alkohola monopolu un būtu skaidra valsts nostāja šajā jautājumā. Runājot par "Ventspils naftas" privatizāciju, Ē.Kaža uzdevis tikai vienu jautājumu - vai Latvija esot gatava pārdot 30% šā uzņēmuma akciju Krievijas sabiedrībām. Savukārt "Latvenergo" gadījumā valdība pati nezinot, kā veikt privatizāciju - dalot uzēņēmumu vairākos objektos vai kā vienu veselu. =========================================================== 28.februārī Krievija kļuvusi par Eiropas Padomes (EP) 39.dalībvalsti. Tā kā Krievija ir lielākā EP dalībvalsts, tad attiecīgi EP Parlamentu asamblejā tai būs 18 balsstiesīgi pārstāvji. =========================================================== "Lattelekom" darījis zināmu, ka telekomunikāciju tīkla uzturēšanas līdzekļu sadārdzināšanās dēļ varot aizkavēties Latvijas telekomunikāciju modernizācijas programmas īstenošana (tā varētu ieilgt līdz 10-12 gadiem paredzēto 8 gadu vietā). Lai ievērotu "jumta" līgumā noteiktos modernizācijas tempus, iespējams, tiks ņemts papildu aizdevums. "Lattelekom" arī atgādina, ka jaunie tarifi, kas stājās spējā 19.februārī, esot zemāki, nekā paredzēts "jumta" līgumā. =========================================================== =========================================================== Informācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti: <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ ZINĀŠANAI Austrālijas Goda konsuls V A L D I S B Ē R Z I Ņ Š Austrālijas konsulāts A/k 22 Tel.: 371-2-225 908 Pēterbaznīcas ielā 17 Rīga, LV-1047 Fakss: 371-2-226 339 Rīga, LV-1050, Latvija Latvija a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^