=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== 16.martā notika vairāki leģionāru dienai veltīti pasākumi - dievkalpojums Doma baznīcā, gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, Latviešu leģiona dienas svinības Latviešu biedības namā un svētbrīdis Rīgas Brāļu kapos. =========================================================== 17.marta rītā notika bruņots uzbrukums Preiļu rajona Līvānu policijas iecirknim. Uzbrukuma laikā viens policijas darbinieks nogalināts, bet trīs - smagi ievainoti. Uz aizdomu pamata par šā nozieguma izdarīšanu šai pašā dienā aiztuirēts Jurijs Romanovs. Nozieguma izdarīšanas motīvi pagaidām nav zināmi. =========================================================== Demokrātiskās partijas "Saimnieks" priekšsēža Ziedoņa Čevera palīgs Francis Matusēvičs sagatavojis likumprojektu, kas nosaka Saeimas deputāu atsaukšanas kārtību. Tajā paredzēti divi varianti, kā iespējams atsaukt deputātus. To varētu izdarīt vēlētāji un partijas. Pirmajā variantā deputāta atsaukšanu var ierosināt viena desmitā daļa balsstiesīgo pilsoņu konkrētajā vēlēšanu apgabalā, no kura deputāts ievēlēts Saeimā. Tālāk vēlētāju nobalsošanas organizāciju uzņemtos Centrālā vēlēšanu komisija. Ja deputāta atsaukšanai atbalstu izteikušo vēlētāju skaits ir vismaz par vienu lielāks, nekā to vēlētāju skaits, kuri balsojuši par deputāta ievēlēšanu Saeimā, tad Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai būtu jāsagatavo Saeimas lēmumprojekts par deputāta atsaukšanu. Tas balsojot jāapstiprina Saeimas plenārsēdē. Izdevumus, kas saistīti ar vēlētāju ierosinātu deputātu atsaukšanu segtu valsts. Otrajā variantā paredzēts, ka ierosinājumu atsaukt deputātu iesniedz tās partijas lēmējinstitūcija, kuras sarakstā deputāts ievēlēts Saeimā. Šādā gadījumā Cetrālajai Vēlēšanu komisijai būtu jāpātbauda atsaukšanas ierosinājuma motivācija un jāsastāda nobalsošanas izdevumu tāme. Kad partija samaksājusi prasīto naudu, Centrālā Vēlēšanu komisija organizē vēlētāju nobalsošanu. =========================================================== Naktī no 15. uz 16.martu savā darba kabinetā Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 35, nogalināts Latvijas Zinātniski tehnisko biedrību savienības viceprezidents Laimonis Šmits. No neoficiāliem avotiem kļuvis zināms, ka 15.martā vēlu vakarā pie L.Šmitaaa ieradies kāds jaunietis. pirms tam viņš no dežurantes posteņa bija sazinājies ar L.Šmitu. Pēc kāda laika sardze L.Šmita kabinetā izdzirdējusi troksni un vaidus. Viņa nobijusies, iesļēgusies savā telpā un piezvanījusi policijai. Tā ieradusies un konstatējusi, ka L.Šmits ir nogalināts. Slepkava esot aizbēdzis caur logu. L.Šmits bija viens no skolēnu vasaras nometnes "Alfa" un ziemas nonmetnes "Beta" organizētājiem. Viņam bijuši kontekti arī ar Austrālijas menedžmenta centru. Viņš arī strādājis 2-3 firmās. =========================================================== Ministru prezidents Andris Šķēle izteicies: "Abrene nav ekonomisks jautājums. Tas ir tikai politisks jautājums. Es neesmu politiska figūra. Taču uzskatu, ka no ekonomiskā viedokļa Abrene Latvijai nav vajadzīga". Premjers uzskata, ka jārisina sarunas ar Krieviju par kompensāciju izmaksu tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir īpašumi Abrenē. =========================================================== Ministru kabineta ārkātas sēdē akceptēti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" - šoreiz izmaiņas paredz, ka no 1.jūnija akcīzes nodoklis benzīnam un to aizstājošajiem produktiem būs 6 santīmi par litru. Šie grozījumi jāakceptē Saeimā (ar pirmo mēģinājumu tas neizdevās). =========================================================== Šoedien atsākas Latvijas un Lietuvas sarunas par jūras robežas delimitāciju. Abas valstis izveidojušas jaunas komisijas, kas nolēmušas sākt problēmas risināšanu no jauna. Daļēji šī vienošanās pieņemta tādēļ, ka Lietuva pagājušā gada novembrī Latvijai iesniedza notu, ka tai turpmāk nav saistoši nekādi priekšlikumi vai iesniegtie dokumenti sarunām ar Latviju par teritoriālajiem ūdeņiem, ekonomisko zonu un kontinentālā šelfa delimitāciju Baltijas jūrā. Daļēji arī tādēļ, ka Lietuva vēlējās sarunas atsākt ar Latvijas jauno valdību. =========================================================== ministr kabineta ākārtas sēdē piņemts lēmums piešķirt valdības garantijas valsts a/s "Latvenergo" Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijai. Kopumā šim mērķim paerdzēts izlietot 76,2 milj. USD, un aizņemto naudu jāatdod 10 gados uz HES jaudas palielināšanas rēķina. Nauda rekonstrukciojai tiks ņemta no vairākiem avotiem - valdība nolēmusi izsniegt garantijas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai par 34,1 milj. USD, Eksporta kredīta aģenrtūrai par kredītu līdz 15 milj. USD (pēc tam, kad būs noslēdzies konkurss par iekārtu piegādi Pļaviņu HES), kā arī Eiropas Investīciju bankai par 7,5 milj. USD. Finansu ministram Aivaram Kreitusam uzdots noslēgt apakšlīgumu starp Finansu ministriju un "Latvenergo" par 19,6 milj. USD lielu kredītu, ko paredzēts ņemt no Japānas Eksporta un importa bankas. Projekts paredz, ka 29,5 milj. USD būs nepieciešami Pļaviņu HES rekonstrukcijai, bet 28 milj. USD - Ķeguma HES. 13 milj. USD paredzēts izlietot elektrostaciju dambju drošības uzlabošanai. =========================================================== Latvijas Kultūīras akadēmija noslēgusi līgumu ar Tamperes universitāti (Somija). Tas paredz studentu un pasniedzēju apmaiņu, kopīgu zinātnisku projektu izstrādāšanu socioloģijā un kultūras vēsturē, kā arī Kultūras akadēmijas studentu piedalīšanos Tamperes universitātes organizētajā distancapmācībā (izmantojot "Internet"), pēc kuras beigšanas Kultūras akadēmijas studenti saņems Tamperes universitātes diplomus. =========================================================== Pasaules luterāņu federācijas konferencē tiek apspriestas arī nereliģiozam cilvēkam interesantas lietas, piem., baznīcas un valsts attiecības. Savukārt to, ko Latvijas valsts gaida no baznīcas, konferencē darīja zināmu pats tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. =========================================================== Ģenerālprokuratūrā saņemtas apt. 200 sūdzības no Latvijas pilsoņiem, kuri mīt ārzemēs. Sūdzībās izteikta neapmierinātība ar to, ka nav bijis iespēju parakstīties par alternatīvo pilsonības likumprojektu. =========================================================== Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Raņņihs paziņojis, ka Latvijā mītošos krieviski runājošos iedzīvotājus uzskatot par politiski inertiem. A.Raņņihs uzskata, ka Latvija nekad neesot tikusi okupēta - "prezidenta Ulmaņa-pirmā" parakstītie dokumenti liecinot, ka Latvijā nekas neesot pasākts pret vietējās valdības gribu. =========================================================== Aizsaulē aizgājusi gleznotāja Vija Maldupe (12.03.47.-13.03.96.). =========================================================== Informācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti <>, <> un <>. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ IEVANDA