=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Iespējams, ka jau nākamnedēļ Ministru kabineta sēdē valdība kartē novilks un dokumentos ieprotokolēs līniju, kuru līdz Latvijas-Igaunijas jūras robežas starpvalstu līguma parakstīšanai Latvijas puse savā darbībā (vismaz zvejniecībā) uzskatīs par abu valstu pagaidu robežšķirtni. 1993.gadā Igaunija vienpusēji noteica Latvijas- igaunijas robežlīniju. Lai gan Latvija šo robežu nekad šo robežu nav atzinusi, tā aktīvi protestēt pret to sāka tikai 1995.gadā, kad igauņi izraidīja pirmos Latvijas kuģus. Klupšanas akmens abu valstu sarunās ir Roņu sala, proti, jūras daļa pie šīs salas. Savulaik Latvijas premjers un ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics atdeva šo salu Igaunijai. Ap to tika noteikta 3-4 jūdžu plata josla, kas tika uzskatīta par Igaunijas ūdeņiem. Pašreizējā starptautiskā praksē teritoriālo ūdeņu josla parasti tiek noteikta daudz platāka. Igaunija uzskata, ka šai robežai no Roņu salas jāatrodas 12 jūdžu attālumā. Tādā gadījumā Latvijas zvejnieki zaudētu prāvu daļu no saviem tradicionālajiem zvejas rajoniem. Latvija uzskata, ka pareizāk būtu atzīt pirmskara robežu. Pēdējā sarunu kārtā, kas notika pagājušajā nedēļā Rīgā, Igaunija atteicās akceptēt Latvijas piedāvājumu - līdz līguma parakstīšanai strīda rajonu uzskatīt par kopēju zvejas vietu. =========================================================== Latvijas un Lietuvas delegācijas Rīgā turpina spriest par abu valstu jūras robežu. Šis ir pirmais sarunu raunds, un problēmu risnāšana sākta no jauna. Latvijas un Igaunijas domstarpības jūras robežas jautājmā saasinājās 1995.gada beigās, kad Latvijas valdība parakstīja līgumu ar ASV sabiedrību AMOCO un Zviedrijas firmu OPAB par naftas ieguvi Baltijas jūras kontinentālajā šelfā. Pēc tam Lietuvās Ārlietu ministrija Latvijai iesniedza notu, ka Lietuvai turpmāk nav saistoši nekādi priekšlikumi vai dokumenti par teritoriālajiem ūdeņiem, ekonomisko zonu un kontinentālā šelfa delimitācijju Baltijas jūrā. Atšķirībā no Latvija un Igaunijas robežnesaskaņā, kas izpaužas konkrētās darbībās - kuģu izraidīšanā -, starp Latviju un Lietuvu līdz šim bijušas vienīgi vārdiskas nesaskaņas. Valdību veidojošo frakciju deputāi iesnieguši Saeimā Satversmes grozījumu projektu, kas paredz Saeimas un Valsts prezidentaaaaa pilnvaru laiku pagarināt līdz 44 gadiem, bet Saeimu ievēlēt aprīlī. Patlaban Satversme nosaka, ka Saeima tiek ievēlēta oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā, bet Saeimas un prezidenta pilnvaru laiks ir 3 gadi. =========================================================== Ar Zviedrijas ev.-lut.baznīcas palīdzības organizācijas "Lutherhjaaaalpen" atbaltu Rīgā, Daugavgrīvas ielā 1 atklāts Latvijas ev.-lut.baznīcas diakonijas centrs. Diakonija nozīmē Baznīcas rūpes par clvēku - garīgo, dvēseles un praktisko aprūpi. Drīzumā diakonijas centrs paredzējis izveidot bezmaksas zupas virtuvi mazturīgajiem un humānās palīdzības drēbju noliktavu, bet aprīlī sāks darboties uzticības telefons. Diakonijas centrs sāks īsteot arī projektu "Bērnu nami Latvijā", kura mērķis - sākt krustvecāku kustību no draudžu locekļu vidus. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis un aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš tikās ar Eiropas Savienības un NATO militārajiem atašejiem. Šī bija pirmā šāa veida tikšanās. Savā runā G.Ulmanis akcentējis, ka Latvija neuzskatīšot piederību Eiropas Savienībai par aizvietojumu piederībai NATO, tādēļ Latvijas mērķis esot piederība šai organizācijai. Situāciju Latvijas bruņotajos spēkos atašeji raksturojuši kā "pozitīvi progresējošu", tomēr atzinuši, ka valsts tiem nepiešķir pietiekami daudz budžeta līdzekļu. Saeimas Prezidijs nolēma atzīt par neattaisnotiem Saeimas 15.februāra sēdes, kad tika apspriests 1996.gada valsts budžeta projekts, kavējumus 21 deputātam un sodīt viņus ar naudas sodu 20% apmērā no pamatalgas (Ls 206). Sodīti 14 deputāi no frakcijas "Latvijai", 4 - no Tautas Saskaņas partijas un 2 sociālistu pārstāvji. =========================================================== 15.martā notikušajā Latvijas Bankas padomes sēdē esot spriests arī par dažām "pirmā desmitnieka" bankām, kurām šā gada 1.aprīlis var izrādīties liktenīgs (tas ir datums, kad stājas spēkā jaunas prasības komercbankām - vismaz 1 milj. latu liels kapitāls u.c.). Kā ziņo <>, no "pirmā desmitnieka" bankām (tajā ietilpst "Unibanka", "Parekss banka", "Rīgas Komercbanka", "Krājbanka", "Rietumu banka", "Zemes banka", "Baltijas Tranzītu banka", "Vācijas-Latvijas banka" un "Sakaru banka") bažas neesot izraisījušas vienīgi "Parekss banka", "Unibanka" un, iespējams, arī "Rietumu banka". =========================================================== Pirms gada, diviem mēnešiem un 15 dienām ceļojumā ar kājām apkārt pasaulei devās Vilis Kalējs. No ceļā došanās viņu nespēja atturēt pat tāds "sīkums" kā pret viņu ierosinātā krimināllieta par kautiņu Rīgas Latviešū biedrības namā. "Garā pastaiga" pāri kontinentiem bijusi nacionālā partizāna V.Kalēja reiz mežabrāļu vidū savstarpēji dotā solījuma izpildīšana. Toreiz nolemts - tasm, kurš paliks dzīvs, apceļos pasauli, stāstot par mežabrāļu cīņām. Caur Igauniju pasaules apceļotājs nokļuvis Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Grenlandē, tad Kanādā, ASV, Meksikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Ķīnā, Bali salās, Apvienotajos Arābu Emirātos, Irākā, Tunisijā, Francijā un Vācijā. Ieplānotais trīs gadu pasaules apceļošanas pasākums beidzies krietni ātrāk, jo V.Kalējam aptrūcies naudas, un arī ieceļošanas vīzas lielākajā daļā valstu viņam tikušas izsniegtas uz dažām dienām. Naktis ceļojuma laikā viņš pavadījis līdzi paņemtajā teltī, bet ēdis visu, kas pagadījies. Latvijā V.Kalēju sagaidījis izdemolēts dzīvoklis, kā arī tiesas spriedums - trīs gadi nosacīti. =========================================================== Informācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti <>, <> un <>. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ Atzīmējot rakstnieka MIERVALŽA BIRZES 75.gadadienu, apgāds "Preses nams" klajā laidis viņa jaunāko grāmatu " T R Ī S P A D S M I T M Ē N E Š I " a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ IEVANDA P.S. Dažkārt saņemam Jūsu jautājumus, kāpēc latvisko burtu - mīkstinājumu un garumjzīmju - vietās lietojam tā sauktos "apostrophe". Lai "ŠAJĀS DIENĀS" būtu lasāmas (un ar visām garumzīmēm un mīkstinājumiem), tās Jūsu galā "jāizlaiž" caur speciālu dešifrēšanas programmu. Šo programmu lieto vairums mūsu lasītāju. Ar šīs programmas palīdzību iespējama gan latviskā teksta šifrēšana (t.i. "apostrophe" ielikšana), lai to varētu pārraidīt pa "Internet", gan pārveidotā teksta atšifrēšana. Tuvākas ziņas par šo programmu varat iegūt pie tās autora ARŅA GROSA pa E-mail: AGROSS@CCLU.LV.