=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Pirmdien Latvijas upēs bija izveidojušies trīs ledus sastrēgumi, kuru dēļ ievērojami paaugstinājies ūdens līmenis. Divi no tiem Daugavā - aiz Jēkabpils un pretī Jersikai. Visnopietnākais sastrēgums konstatēts Lielupē. Staļģenē applūdušas jau vairākas mājas. =========================================================== Čehijas Republikas prezidenta Vāclava Havela vizītes ietvaros starp abām valstīm parakstīts brīvās tirdzniecības līgums. Čehija ir vienīgā no Centrāleiropas valstīm, ar kuru Latvija noslēgusi šādu līgumu, kas veicinās savstarpējās tirdzniecības paplašināšanos, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, finansiālo stabilitāti, sekmēs tirdzniecības liberalizāciju. Rīgas pilī viesis tikās ar Latvijas valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru kabineta pāstāvjiem un Latvijā rezidējošiem ārvalstu vēstniekiem. Pārrunāta Eiropas jaunās kārtības veidošanas, un abi prezidenti atzinuši, ka nepieciešams vairāk apelēt pie Rietumvalstu sirdsapziņas, kā arī aicināt tās būt izlēmīgākām, jo Eiropas jaunās kātības veidošana varētu izslīdēt no demokrātu rokām. Pārrunājot Eiropas drošību, prezidenti atzinuši, ka Latvijai un Čehijai nav alternatīvas iestājai NATO, par ko jābūt tiesībām izlemt ikvienai valstij pašai. Čehijas prezidents parakstījies goda viesu Zelta grāmatā. =========================================================== Līdz ar Čehijas prezidentu Latvijā bija ieradušies 20 šīs valsts uzņēmumu pārstāvji, kas vēlas dibināt kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Galvenokārt tie ir ražošanas uzņēmumi, kas Latvijai piedāvāja trolejbusus u.c. transportlīdzekļus, enerģētikas iekārtas, pārtikas preces, celtniecības materiālus, dažādas iekārtas, TV un radiotehniku, radiolokācijas iekārtas, medicīnas instrumentus, ieročus, munīciju un čehu kristālu. Čehijas finansu sektoru pārstāvēja četras bankas. Savukārt no Latvijas puses interesi par iespējamo sadarbību ar Čehiju bija izrādījuši 47 uzņēmumi no visdažādākajām ekonomikas sfērām. Pašlaik no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma tikai nepilns 1% ir tirdzniecība ar Čehiju. =========================================================== Ziemeļvalstu pārstāvji, kuri Viļņā piedalījās pirmajā kopējā Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes apienotajā sēdē, solījuši palīdzēt Baltijas valstīm to ceļā uz Eiropas Savienību (ES). Paredzēts, ka šī apņemšanās sekmēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanu ES tiks iekļauta arī oficiālajā sēdes noslēguma paziņojumā. Zviedrijas parlamenta deputāts Stens Svensons atzīmējis nosacījumus, kas būtu jāievēro Baltijas valstīm, ja tās vēlas iekļūt ES. Tie ir - ievērotas starptautisko tiesību normas (arī minoritāšu tiesīas), brīva tirdzniecība un nelegālas migrācijas likvidēšana. Baltijas valstīm nav pieņems noteikums obligāti pievienoties starptautiskajai bēgļu konvencijai (tajā teikts, ka bēgļiem jānodrošina visas sociālās tiesības). Tās arī nevēlas kļūt par nelegālo imigrantu "uztveres zonu". =========================================================== Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse (Demokrātiskā partija "Saimnieks") presei paziņojusi, ka kandidēs uz Valsts prezidenta amatu, ja partija viņu izvirzīs: "Es esmu disciplinēts cilvēks un respektēšu partijas lēmumu." Viņa noraidījusi presē izskanējušo versiju, ka "Saimnieks" pēc sava prezidenta ievēlēšanas vēlētos destabilizēt valdību un veidot citu Ministru kabinetu, kurā tam būtu lielāka ietekme. Saeimas frakcijas vēl nav sākušas konsultācijas par atbalstu kādam prezidenta kandidātam. =========================================================== Somija paudusi bažas, ka NATO paplašināšana bez Baltijas valstu iekļaušanas aliansē varētu pamudināt Maskavu uzskatīt šo reģionu par savas ietekmes jomu. Ja NATO paplašināšanu attiecinās tikai uz t.s. Višegradas valstīm, Krievija un Baltija to var uzskatīt par jaunu Eiropas sadalīšanu, kas, savukārt, varētu apgrūtināt Somijas pozīciju, kas grib saglabāt savu neitralitāti. =========================================================== Aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš parakstījis pavēli, saskaņā ar kuru karavīri saņems lielākas pātikas devas. Tātad viena karavīra uzturdevas vērtība ir Ls 1,15 vērtībā līdzšinējā Ls 1.00 vietā, uzlabotais sausai uzturs turpmāķ būs Ls 1,50 vērts, bet robežsargiem, kas norīkoti robežas apsardzē naktīs, pienāksies papildus produkti Ls 0,12 vērtībā. Vēl lielākas "piedevas" būs jūrniekiem, kuri dienesta pienākumus pilda kuģa apkalpes sastāvā (Ls 0,16), kā arī lidotājiem un gaisa kuģu apkalpes locekļiem (Ls 0,60). =========================================================== Demokrāiskās partikas "Saimnieks" deputās un īpašo uzdevumu ministrs pašvaldību lietās Ernests Jurkāns nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku. Viņa vietā Saeimā nāks Olafs Brūvers, kurš bija 5.Saeimas deputāts no Kristīgo demokrātu savienības. =========================================================== 13.aprīlī Pilsonības un imigrācijas departamenta Rīgas Ziemeļu rajona nodaļā notika ugunsgrēks, kurā cietušas nodaļas ārdurvis un grīda pie durvīm. Nelaimi izraisījuši ļaunprātīgi dedzinātāji. =========================================================== Informācijas sagatavošanai izmantota <>, <>. =========================================================== "Viskarstākā" plūdu zona Latvijā šobrīd ir Jelgava un tai apkārtesošās teritorijas. Ledus, kas 16.aprīļa rīta pusē kustējās uz jūras pusi, nu iestrēdzis pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes. Lielupe visā tās platmā pieblīvēta ar ledus plāksnēm, neliels no ledus brīvs posms bija aiz universitātes, bet tālāk sastrēgums turpinājās līdz Kalnciemam. Ūdens līmenis ir tuvu kritiskajam,un Jelgavā izsludināta ārkārtas situācija. Abpus Jelgavas applūdušas diezgan plašas zemes platības, vairākas mājas, taču tā notiek ik gadus, un iedzīvotāji to neuztver kā lielu katastrofu. Sastrēgums ir arī pie Pļaviņām un pie Ogres upes iztekas. =========================================================== Tā kā brīva zemes tirgus ieviešanā, izmantojot Satversmes 81.panta tiesības, valdībai pretojas frakcija "Tēvzemei un brīvībai", Ministru kabinets izlēmis, ka šī pārmaiņa jāveic Saeimai. Valdība šajos grozījumos noteikusi salīdzinoši maz ierobežojumu. un tie ir: jāsaņem pašvaldības piekrišana; darījuma nostiprinājuma lūgums Zemesgrāmatu nodaļā jāiesniedz mēneša laikā; nevarēs iegādāties zemi pierobežas joslā. Lai nodrošinātu atklātību, Tieslietu ministrijai vismaz divas reizes gadā vajadzēs publicēt informāciju par darījumiem ar zemi. Varēs pirkt tikai zemesgrāmatā reģistrētu zemi. Valdība piekritusi arī kārtējai zemes īpašumu pārdošanai privātpersonām, Tā vairākus zemes gabalus ar kopējo platību 2,55 ha Talsu rajona Abavas pagastā atļauts iegādāties A.O.Feldbergam Pedvāles brīvdabas mākslas parka izveidošanai, savukārt zemes gabalu Aizkrauklē, Rūpniecības ielā 14, varēs iegādāties firms "Metālists", kas īrē uz zemes gabala esošās ēkas. =========================================================== Noslēdzot savu vizīti Latvijā, Čehijas prezidents Vāclavs Havels atzinis, ka integrēšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO lielā mērā būs atkarīga tikai no pašiem, valstīs jābūt sakārtotai ekonomiskajai un tiesiskajai sistēmai. Latvijas un Čehijas prezidenti vienojušies, ka ES nevajadzētu uzstādīt noteikumus, bet tai ir jābūt skaidrībā par uzņemšanas kārtību. V.Havels uzsvēris, ka pirmo reizi Eiropas vēsturē ir iespējams izveidot savienību, kas "netiks nevienam uzspiesta". G.Ulmanis, piekrītot teiktajam, par būtiskāko Latvijai nosaucis ES drošības aspektu un labklājības kāpināšanu, risinot sociālās problēmas. =========================================================== Ministri uzklausījuši valdības komisijas, kas bija izveidota Latvijas un "Tilts Communications" jumta līguma izvērēšanai, ziņojumu, kā arī uzklausījuši "Lattelekom" ziņojumu par pērngad paveikto. Kā ziņo <>, valdības komisija secinājusi, ka uzņēmums "Lattelekom" ir izveidots un darbojies, neievērojot Latvijas intereses un bieži vien bezjēdzīgi šķiežot naudu. Jūsu ieskatam daži komisijas atzinumi. Visnepatīkamākie dati ziņojumā ir par "Lattelekom" vadības darba apmaksu. Piem., pērn "Lattelekom" izdevumi uzņēmuma vadības komandas (38 ārzemju speciālisti) apmaksai bijuši 5,4 milj. latu vai vidēji 150 tūkst. latu uz vienu speciālistu. Turklāt vadības apmaksai esot tendence pieaugt. Līguma pirmajos 10 darbības gados speciālistu darba apmaksai Latvijas pusei, pēc valdības komisijas aprēķiniem, būtu jāsamaksā vairāk nekā 32 milj. latu, nemaz nerunājot par blakus izdevumiem (jauni auto vadībai katrus trīs gadus, to ekspluatācijas izdevumi, komandējumu izdevumu segšana utt.). Ne mazāk iespaidīgas ir summas, kas izmantotas speciālistu apmācībai un pārkvalifikācijai. Pērn apmācības izdevumi sasnieguši gandrīz pusotru milj. latu - apt. 15 tūkst. latu par vienu apmācāmo (šogad apmācības izmaksas plānots palielināt vēl par 22%). Komisija secinājusi, ka pārkāptas Latvijas intereses uzņēmuma statūtkapitāla sadalē. Kaut gan formāli Latvijai pieder lielākā daļa (51%), uzņēmuma vadība pilnībā nodota otram firmas dalībniekam - "Tilts Communications", kas izveido vadības komandu un ieceļ galveno izpilddirektoru, kurš ir "Lattelekom" visaugstākā amatpersona. Direktoru padomes funkcijas esot visai dekoratīvas. Komisija uzskata, ka viens no būtiskākajiem atklāto nejēdzību cēloņiem ir personīgas atbildības trūkums no Latvijas varasvīriem līguma sagatavošanas laikā un tā izpildes pārraudzībā. Komisija ieteikusi sarunu ceļā būtiski mainīt līguma noteikumus, vienlaikus, iespējams, nomainot Direktoru padomes Latvijas puses pārstāvjus. Satiksmes ministrs Vilis Krištopāns izteicies, ka "Lattelekom" valsts kapitāla daļu tuvākajā laikā vajadzētu privatizēt (t.i., pārveidot par publisku akciju sabiedrību, dodot iespēju iegādāties sabiedrības akcijas ikvienam, kuš vēlas). =========================================================== Lai gan Tautas kustības "Latvijai" pārstāvji izteikušies, ka atbalstīs Demokrātiskās partijas "Saimnieks" izvirzīto kandidātu Valsts prezidenta amatam, rezervei tai arī būšot savs cilvēks - Imants Liepa. =========================================================== Lai paātrinātu dzīvokļu privatizācijas procesa uzsākšanu Rīgā, Rīgas Dome apstiprinājusi pirmo privatizācijai nododamo māju sarakstu un māju sarakstu, kuras tiek lūgts Ministru kabinetam nodot pašvaldībai privatizācijas uzsākšanai. Abos sarakstos iekļauti 40 pašvaldības vai valsts nami. =========================================================== Divi krievu militārzinātnieki (viens no viņiem - ģenerālleitnants) laikraksta <<Ņezavisimaja gazeta>> militārajā pielikumā publicējuši pētījumu par Krievijas armijas reformu stratēģiju, kurā cita starpā apcerēta arī iespējamība iebrukt Baltijas valstīs. Tajā teikts: "Nevar izslēgt apsteidzošu spēka iedarbību uz bruņotajiem nacionālistiskajiem formējumiem, lai pārtrauktu iespējamos praktiskos soļus uzskatāmo provokatīvo plānu realizācijā". Ar "provokatīvajiem plāniem" tiek domāts Baltijas valstu nodoms iestāties NATO, bet ar "nacionālistiskajiem bruņotajiem formējumiem" - "agresīvā nacionālisma spēki, kas darbojas ar atbalstu no ārienes un kam ir savi bruņotie formējumi: armija, policija u.c. Baltijas republiku militarizētie formējumi". Rakstā pieminēta arī bij. PSRS teritorija kā "Krievijas vitāli svarīgo interešu zona", bet Baltija - kā "vissprādzienbīstamākais rajons no jaunu konfliktu ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku piedalīšanos radīšanas redzes punkta". =========================================================== Somijas Apkārtējās vides aizsardzības centra kuģis "Halli" sācis izsūknēt degvielu no pirms pusotra gada Baltijas jūrā nogrimušā prāmja "ESTONIA" degvielas tvertnēm. Speciālisti uzskata, ka prāmī esot apm. 418 tonnas degvielas. Degvielas izsūknēšana no prāmja varētu tikt pabeigta līdz jūnijam. =========================================================== Šodien, 17.aprīlī, Latvijā vienas dienas vizītē ierodas NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana. =========================================================== Valsts prezidents Guntis Ulmanis devies uz Ženēvu, kur iepazīsies ar Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Eiropas mītni, tiksies ar Ženēvas kantora padomes viceprezidentu, nolasīs lekciju Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā par Latvijas un Baltijas valstu vietu Eiropas nānotnes struktūrā. Paredzēts, ka G.Ulmanis tiksies arī ar ANO Eiropas mītnes ģenerāldirektoru, ANO augstāko komisāru bēgļu jautājumos, Šveices konfederācijas prezidentu. =========================================================== Klajā nācis jauns žurnāls - šobrīd vienīgais mūzikas izdevums latviešu valodā - <>. Tas sadalīts trijās daļās: latviešu mūzika, ārzemju mūzika un izklaidējoši materiāli par mūziku un kino. Žurnālam ir sadarbība ar "BMG"; to atzinusi Vācijas kompānija "Polygram>> un tiks sūtīta informācija. =========================================================== Informācijas sagatavošanai izmantots laikraksts <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ "Preses nams" laidis klajā GUNDEGAS REPŠES romānu " Ē N U A P O K R I F S ". "Tiek atdoti īpašumi bijušajiem saimniekiem, rūgst naids pret jauno kungu rasi, bet vēl nav pieņemts par to skaļi izteikties, jo nojāto valsti uz kājām dabūšot vien īpašumattiecības". Šajā teikumā redzam gan autores spējas raksturot mūsu laikmetu, gan drošo roku. Savukārt romāna tematiku atklās kāda cita autores frāze - vai cilvēks, kuru pamet, kļūst par atkritumu? Dzīvokļus un vīriešus mainīdama, romāna galvenā varone ir patiesi interesanta. Grāmata labi iederas sērijā "Baltijas un Ziemeļvalstu modernais romāns". (pēc <>)