========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== NATO ģenertālsekretāra Havjera Solanas vizītes laikā Latvijā, viņam iesniegts t.s. nacionālais pārrunu dokuments, kurā formulētas Latvijas ar iestāšanos NATO saistītās vēlmes un diskutējamie jautājumi. Viesis izteicis atzinību un pateicību Latvijai par līdzdalību miera nodrošināšanas operācijās bij. Dienvidslāvijā. Runājot par noskaņojumu Krievijā, H.Solana uzsvēris, ka NATO nepakļausies ietekmei no ārpuses, taču atzinis, ka Krievijā pašlaik galvenokārt sastopama negatīva nostāja pret NATO paplašināšanos, un uzsvēris, ka kādu pretendentvalstu uzņemšana NATO nenozīmējot, ka citas pretendentes tiekot apdraudētas. Viņš arī noliedzis iespējamo jauno Eiropas sadalīšanu vai t.s. pelēkās zonas izveidošanu - visas valstis esot vienādās pozīcijās un neviena neesot īpaši izredzēta. =========================================================== Rīgā oficiālā vizītē ieradies Slovakijas ārlietu ministrs Jurajs Šenks. =========================================================== Lai vienotos par Latvijas un Krievijas robežas delimitāciju, 18.aprīlī sākās pirmā abu valstu delegāciju tikšanās. Patreiz starp abām valstīm pastāv tikai ekonomiska robeža, juridiski šī robeža nav delimitēta. Latvijas puse sarunās, kā izteicies ārlietu ministrs Valdis Birkavs, balstīšoties uz "vēsturiskajiem un īpašumtiesiskajiem aspektiem, kā arī uz Eiropas šodienas garu." =========================================================== "Baltijas Tranzītu bankas" filiālēs un norēķinu punktos tiek izmaksāts maetriāļais pabalsts tiem Latvijā dzīvojošajiem Lielā Tēvijas kara invalīdiem, kuri līdz 1995.gada 31.decembrim bija reģisrtrējušies Krievijas vēstniecības Sociālajā nodaļā, bet līdz šim pabalstus nebija saņēmuši. Izmaksas paredzētas, atzīmējot Lielā Tēvijas kara 50.gadadienu. =========================================================== Kā ziņo <>, kāda izmeklēšanas grupa "Felikss" 1995.gada februārī izdotajā ziņojumā "Organizētā narkonoziedzība un bijusī PSRS", ko Vācijā stādīja priekšā TV programma "Spiegel TV Magazin", apgalvo, ka 1994.gada 28.septembrī, kad avarēja prāmis "ESTONIA", nāvē aizraujot vairāk nekā 850 cilvēku, uz kuģa esot atradušies 100 kg heroīna un divi furgoni ar 40 tonnām kobalta. Nelegālās krtavas nosūtītāja esot bijusi kāda Igaunijas mafijas struktūra. Taču konkurenti esot nodevuši šo transportu, līdz ar ko, ierodoties Stokholmā, esot bijis jārēķinās ar prāmja pārmeklēšanu. Jau drīz pēc Tallinas ostas atstāšanas, noziedzīģais grupējums telefoniski esot licis kapteinim izgāzt heroīnu un kobaltu jūrā, atverot kuģa priekšgalu. Igaunija un Zviedrija šo versiju uzksta par nepamatotu. =========================================================== Tiekoties ar rajonu pašvaldību vadītājiem, Ministru prezidents Andris Šķēle teicis, ka Latvija kā valsts jāvērtē un jāvada tāpat kā jebkura uznēmējsabiedrība. Par šādas prakses iespējamību premjers pārliecinājies, iepazīstoties ar Jaunzēlandes pieredzi. =========================================================== Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija oficiāļi apspriedusi jautājumu par partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam un vienbalsīgi, Ilgai Kreitusei atturoties, rekomendējusi šim amatam Ilg Kreitusi, piedāvājot šo kandidatūru apspriest domes sēdē, kas pieņems galīgo lēmumu. =========================================================== Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Raņņihs iesniedzis vēstuli Saeimas Prezidija priekšsēdētājai Ilgai Kreitusei. Vēstulē izteikta neapmierinātība ar pārāk lēno naturalizācijas gaitu Latvijā. Vēstnieks norādījis, ka no apt. 100.000 nepilsoņu LR pilsonību ieguvušas tikai 1500 personas. =========================================================== Sakarā ar to, ka Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Kiršteins ir īpašo uzdevumu ministrs, komisija viņa vietā par beidru ievēlējusi Zemnieku Savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas deputātu Pauli Kļaviņu. =========================================================== Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidību valsts a/s "Latvijas aviolīnijas" (Latavio). Krimināllieta ierosināta, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas un prokuratūras papildu pārbaudes rezultātiem. VK konstatējusi, ka "Latavio" kļuva maksātnespējīga tās vadošo darbinieku un Satiksmes ministrijas darbinieku neefektīvās valsts mantas apsaimniekošnas un likumu neievērošanas dēļ. Krimināļlietas varētu ierosināt par nepamatotu kredītu ņemšanu, par neepamatoti lielas darba samaksas noteikšanu uzņēmuma vadītājiem un valsts pilnvarniecei Valdai Birziņai un par nelikumīgu valsts mantas ieķīlāšau. =========================================================== "Bankas Baltija" (BB) krīzes izmeklēšanas komisijas vadītājs Elmārs Zelgalvis (frakcija "Latvijai") uzskata, ka Saeimai būtu jāpieņem politisks lēmums par BB atjaunošanu. Izmeklējot bankas krīzes iemeslus, E.Zelggalvis nonācis pie secinājuma, ka BB bankrotā vainojammi visi ar šo banku saistītie cilvēki (Latvijas Bankas vadība, valdības un prokuratūras pārstāvji), izņemot bijušo BB vadību un īpašniekus. Iemesli, kāpēc tika mēģināts nogremdēt BB, varētu būt šādi: BB bija kļuvusi pārāk spēcīga un tas bija neizdevīgi citām bankām, un tas, ka BB atradās Krievijas kapitāls. Deputāts uzskata, ka BB sagrāvē bijuši ieinteresēti arī ārvalstu izlūkdienesti. Gala ziņojumu BB izmeklēšanas komisija varētu sniegt jūnijā. ============================================================ Valdības frakcijas panākušas principiālu vienošanos par septiņu lielo valsts uzņēmējsabiedrību un divu banku padomju vadītājiem. No šīs vienošaanās izriet, ka pa diviem padomju vadītājiem būs no Demokrātiskās partijas "Saimnieks", "Latvijas ceļa", "Tēvzemei un brīvībai" un Vienības partijas, bet LNNK un zemsaviešu koalīcijas pārstāvji būs zemākos amatos. "Ventspils naftas" padomes priekšsēdis (p.p.) būs A.Čepānis (Demokrātiskā partija "Saimnieks"), "Latvijas kuģniecības" p.p. - Druvis Skulte ("Latvijas ceļš"), "Latvijas balzama" p.p. - Andris Ārgalis ("Tēvzemei un brīvībai"), "Latvijas dzelzceļa" p.p. - kāds no "Latvijas ceļa", Latvijas Labības biroja p.p - Roberts Dilba (Vienības partija), "Latvenergo" - kāds "Tēvzemei un brīvībai" kandidāts. Nav vēl skaidrības, kas vadīs "Latvijas gāzes", "Latvijas Krājbankas" un Hipotēku un zemes bankas padomes. =========================================================== Informācijas sagatavošanai izmantots laikraksts <> un <>. =========================================================== IEVANDA a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^ "IEVANDA" interesentiem piedāvā jaunus latviešu CD: a^ "LATVIEŠU ĒRĢEĻMŪZIKAS IZLASE" Doma ērģeles iedziedājušās, Aivaram Kalējam un "Remix" producentu grupai veidojot un ierakstot CD ar internacionāli augstu kvalitāti. Un pirmo reizi Latvijā ērģeļnieka muzicēšana materializējusies CD formā. Šajā "pirmajā" ir daudz "vienīgo": J.Vītola vienīgais ērģeļdarbs "Pastorāle", vienīgā mažora pasakalja ērģeļliteratūrā - R.Jermaka "Pūt, vējiņi", latviešu mūzikā vienīgais sacerējums mežragam un ērģelēm - P.Vaska "Vakara mūzika", J.Mediņa vienīgais ērģeļdarbs "Parafrāze". Pārstāvētas arī reti atskaņotās, pietiekami pazīstamās modernās un klasiskās dažādu autoru fantāzijas par ērģeļu tēmu. a^ "TO OUR LADY OF AGLONA" Koris "Ave Sol" maestro Imanta Kokara vadībā iedziedājis ļoti latvisku (ģeogrāfiski), ļoti latgalisku (ticīgi), ļoti "baltisku" (kaimiņrepubliku būšana!) CD. Septiņu dažādu komponistu - R.Jermaka, J.Mediņa, J.Norviļa (Latvija), M.Čurļoņa un V.Bartuļa (Lietuva), U.Sisaska un A.Pērta (Igaunija) - atšķirīgie skaņdarbi labi iederas zem kopējā virsraksta "Aglonas Dievmātei". Visus CD ievietotos sacerējumus vieno to katoliskā orientētība. Pasūtinājumi adresējami: jansons@ievand.org.lv. a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^a^