=========================================================== ŠAJĀS DIENĀS =========================================================== Tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Šķēli, Krievijas iekšlietu ministrs Anatolijs Kuļikovs atzinis, ka cīņa ar organizēto noziedzību Krievijā pagaidām neesot pietiekami sekmīga, galvenokārt nesakātotās likumdošanas dēļ. Tomēr, neskatoties uz to, smago noziegumu skaits Krievijā samazinoties. Starp Latvijas un Krievijas iekšlietu ministrijām parakstīta vienošanās par sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību, kas paredz abu valstu sadarbību organizētās noziedzības noziegumu novēršanā, atklāšanā, izskaušanā un izmeklēšanā, kā arī to, ka abas puses apmainīsies ar izmeklēšanas, izziņas, kriminālistikas informāciju u.c. tiesiski normatīvajiem aktiem. Turklāt paredzēts apomainīties ar tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību organizētajā noziedzībā. Latvijā ieradies Krievijas valsts domes Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Lukins. Sabiedriskās kustības "Līdztiesība" pārstāvji savā 4.konferencē nolēmuši, ka "Līdztiesība" pārtaps partijā. Iemesls tam - Latvijas Sociālistiskā partija, ar kuru "Līdztiesība" sadarbojusies, esot parādījusi "ideoloģisku un organizatorisku nekonsekvenci visu Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesību aizstāvībā", tādēl turpmāk sadarbība neesot iespējama. Jaunā partija būšot izteikti "kreisa". Sigguldā uz 4.konferenci pulcējās vairāk nekā 190 Vienības partijas biedru, lai spriestu par tālākajām partijas politiskajām aktivitātēm. Žurnālistiem konference bija slēgta. Konferences zālē 2 minūtes bija atļauts filmēt tikai Latvijas TV ziņu raidījuma "Panorāma" operatoriem. Partijas līderis Alberts Kauls lielo slepenību pamatojis ar līdzekļu trūkumu un konferences raksturu: "Šeit, tā sakot, māas kārtībā tiks apspriesti partijas darbības virzieni." Pieņemta rezolūcija "Par politisko un saimniecisko stāvokli valstī un partijas kārtējie uzdevumi", kā arī "Par stāvokli Latvijas laukos un lauksaimniecības attīstības virzieni". Pirmajā rezolūcijā "kārtējo uzdevumu sarakstā" partija iekāļvusi: "aktīvi piesdalīties pašvaldību reformu sagatavošanas periodā, lai nepieļautu pagastu apvienošanu", savukāt uzmanība tiks veltīta valsts ekonomiskās sistēmas pakārtošanai tautas interesēm, palielinot valsts un Latvijas Bankas lomu tautsaimniecības attīstībā. Otrajā rezolūcijā iekļautas tēzes, kas nosaka Vienības partijas rīcību, lai glābtu lauksaimniecību: "paaugstināt lauksaimniecības vadības sistēmas efektivitāti, palielinot valsts regulējošo lomu; paredzēt stratēģiski nepieciešamās lauksaimniecības produkcijas subsidēšanu; samazinā nodokļus mazajiem lauku uzņēmējiem un atbrīvot no nodokļiem lauksaimniecības priduktu ražotājus un panākt Ministru kabineta lēmumu par to, lai Zemes un hipotēku banka būtu Zemkopības ministrijas pakļautībā, kas nodrošinās iespējas straujas ražošanas pieauguma veicināšanai." Jaunrades fonda, Inteliģences apvienības un Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā konferencē "Uzņēmējdarbība un tautas labklājība" ar referātiem un runām debatēs piedalījās vairāki sabiedrībā pazīstami valsts varas pārstāvji, uzņēmēji un augstskolu pasniedzēji (Ivars Godmanis, Jānis Ādamsons, Olafs Brinkmanis, Aivars Kreituss, Aleksandrs Kiršteins u.c.). Tika mēģināts noskaidrot, kas ir galvenie cēloņi tam, ka ar uznēmējdarbību Latvijā lāgā neiet. Konferences spilgtākās runas tikšot publicētas grāmatā. Krievijas nacionālkomunisti piketēja pie Latvijas vēstniecības ēkas Maskavā, lai izteiktu protestu pret cilvēka un nacionālo minoritāšu pākāumiem Latvijā. Piketa iniciatori - Krievijas Visas tautas savienība un kustība "Trudovaja Rossija". Plakāti vēstīja: "Brīvību Latvijas patriotam Rubikam!", "Kauns fašistiskajai demokrātijai". Krievijas valsts domes deputātu grupa "Tautas vara" un grupa sadarbībai ar Latvijas parlamentu vērsušās pie Saeimas ar aicinājumu novērst Rīgas 9.vidusskolas slēgšanu. Šo skolu, kurā mācās 700 skolēnu, Rīgas varas iestādes nolēmušas slēgt, un nodot skolas ēku topošās Ukraiņu skolas rīcībā, kurā mācīsies 150 skolēnu. No 27.jūlija līdz 2.augustam apm. 500 skautus un gaidas pulcēs Latvijas un Zviedrijas kopīgā draudzības nometne "Jaunķemeri". Skautu un gaidu organizācija patlaban ir Latvijā lielākā jaunatnes organizācija - tās sastāvā ir ap 4000 biedru. Saeimā pieņemts likums par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, kas nosaka, ka šāds statuss ir LR iedzīvotājiem, kuri Latvijas teritorijā laikaposmā no 1940. gada 17.jūnija līdz 1960.gada 31.decembrim piedalījās bruņotā un pagrīdes cīņā pret okupācijas režīmiem, veicināja šo cīņu, sbniedzot cīnītājiem materiālu un cita veida palīdzību, un propagandēja LR neatkarības atjaunošanas ideju, izplatot nelegālo presi, uzsaukumus u.c. izdevumus, kā arī aktīvi vēršoties pret okupācijas režīmu. Par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem atzīti arī LR iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laikaposmā no 1961.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 4.maijam tika notiesāti par politisko darbību vai pārliecību un ir reabilitēti. Premjers Andris Šķēle paziņojis, ka jautājums par Abrenes pievienošanu Latvijai vai atstāšanu Krievijā esot politisks jautājums, par ko galavārds jāsaka Saeimai. Tikai pēc šāda lēmuma Latviujas valdības delegācijai būšot pilnīgi skaidrs mandāts sarunās ar Krieviju. Gadskātējā "3 x 3" nometne no 7. līdz 14.jūlijam notiks Viļakā bet no 21. līdz 28.jūlijam - Jelgavā. Nometnes pamatprincipi paliek nemainīgi - latvisko zināšanu papildināšana, latviskās kopības veidošana, latviskās ģimenes stiprināšana, latviskās draudzības sekmēšana. Tāpat kā iepriekšējos gados ģimeņu seminārus vadīs Līga Ruperte un Māra Tupese. Būs iespēja diskutēt ar politiķiem Jāni Peniķi (ASV), Kazimiru Šļakotu un Ervidu Grinovski. Rozes Stiebras un Anša Bērziņa vadībā darbosies filmu animācijas grupas, rotkalšanas mākā ievadīs Oļģerts Kurcers (ASV) un Vitauts Straume (Sigulda). Etnogrāfijā, ekoloģijā, tautas mākslas tradīcijās cits citu papildinās Dainis Īvāns, Imants Ziedonis, Maija Šlesere-Meirāne, Ilga Madre, Elza Radziņa, Helmī un Dainis Stalti, Ilga Reizniece u.c. Dalības maksa pieaugušajam - Ls 25, bērnam līdz 7 gadu vecumam - Ls 12, bet ģimnenei kopumā ne vairāk par Ls 100. Pateicoties salīdzinoši labiem valsts budžeta ieņēmumiem aprīlī (tie bijuši 35 milj. latu), šā gada valsts budžeta deficīts ir "tikai" 15 milj. latu. (Ja valsts turpinātu slīdēt parādos saskaņā ar valsts budžeta likumu, tad tagad deficītam būtu jābūt 18-19 milj. latu.). Neskatities uz to, valsts iekšējais parāds palielinās un nu sasniedzis jau 143 milj. latu atzīmi, kas ievērojami pārsniedz trešo daļu no visiem plāņotajiem šā gada valsts ieņēmumiem. No šā gada 1.maija tiks indeksētas pensijas, tādējādi no maija pensijas palielināsies vidēji par Ls 2,54 mēnesī. Tad vidējā pensija Latvijā būs Ls 39,06 mēnesī, bet vidējā invaliditātes pensija - Ls 40 mēnesī. Politiski represētajiem cilvēkiem, kuri turklāt saņem invaliditātes pensiju, tā pēc indeksācijas būs lielāka, jo indeksācijā tiek pielietots augstāks koeficients. Pensiju indeksācija šogad no sociālā budžeta prasīšot papildus 13 milj. latu. Nākamā pensiju indeksācija varētu būs gaidāma pirms apkures sezonas sākuma rudenī. Parakstīts līgums starp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un privatizējamo valsts a/s "Latvenergo" par 76,2 milj. USD lielā kredīta piešķiršanu Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju rekonstrukcijai. Savukārt Finansu ministrs Aivars Kreituss parakstīja valdības garantiju līgumu ERAB par 41,6 milj. USD (līgums sniedz garantijas 34,1 milj. USD lielajam aizdevumam tieši no ERAB līdzekļiem, kā arī 7,5 milj. USD aizdevumam no Eiropas Investīciju bankas). Daļai kredīta - 19,6 milj. USD no Japānas Eksporta un kredīta bankas - Latvijas valdības garantijas izsniegtas vēl pērn, bet 15 milj. USD aizdevumam no kādas valsts eksportkredītaģentūras finansu ministrs garantijas parakstīšot nākamgad, pēc noteiktas rekonstrukcijas darbu daļas pabeigšanas. Par iespējām izsniegt šo kredītu un piegādāt Latvijai tehnoloģiju tikšot izsludināts tenders, un jau tagad esot saņemti pieteikumi no 12 valstīm. Eiropas Savienības vēstnieks Latvijā Ginters Veiss nodevis Latviujas ārlietu ministram Valdim Birkavam brošūru ar jautājumiem, uz kuriem Latvijas valdībai būš jāsagatavo atbildes trīs mēnešu laikā. V.Birkavs prognozējis, ka sagatavot atbildes nebūšot grūti, taču daās jomās tās būšot "sliktas" (piem., lauksaimniecība, muitas jautājumi). Šādas jautājumu brošūras Eiropas Savienības komisija esot iesniegusi visā valstīm, kuras lūgušas, lai tās uzņem savienībā. Igaunijas parlaments iebilstot pret Latvijas un Iggaunijas premjeru panākto vienošanos parakstīt trīs līgumus, kas reglamentētu Latvijas un Igaunijas zvejas tiesības Baltijas jūrā. Gadījumā, ja Igaunija kavēsies parakstīt šos līgumus, kas noteiktu dažādus zvejošanas režīmus ap Roņu salu un būtu arī ilgtermiņa vienošanās par zvcejas tiesībām valstu teritoriālajos ūdeņos, Latvija ievērošot savu iepriekš noteikto robežlīniju, kas atbilst starptautiskajiem principiem. Par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju Saeima ievēlējusi Demokrātiskās partijas "Saimnieks" deputātu Jāni Rāznu. Pirms tam komisiju kopš tās izveidošanas brīža vadīja LNNK deputāte Anna Seile. Divi Latvijas Jūras spēku kuģi "Bulta un Zibens" kopā ar Lietuvas militārajiem jūrniekiem pioedalījās jūras spēku mācībās Lietuvā. Valdības Ekonomikas un finansu komiteja akceptējusi projektu Ventspils pilsētas un Ventspils rajona robežu grozījumiem. Tie paredz, ka Ventstspils pilsētas teritorija tiks palielināta par 960 ha, pievienojot tai šādu teritoriju no Tārgales pagasta. Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komiteja akceptējusi divu padomju, kas saistītas ar enerģētiku, veidošanas ne[pieciešamību. Viena no tām - Energoapgādes regulēšanas padome - regulēs uzņēmējdarbību enerģētikā, izsniegs licences, apstiprinās tarifu aprēķinu metodiku un pašus tarifus. Otra būs Enerģijas patērētāja komiteja, kurā ietilps patērētāju interešu kluba, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Rūpniecības uzņēmumu padomes un "Turības" pārstāvji. =========================================================== Firma "IEVANDA" piedāvā jaunākās izdevniecības "Vērmaņparks" apgādā iznākušas divas grāmatas. "KRĪZE LATVIJĀ. KO DARĪT?" Tajā apkopotas 1996.gada februāra Rīgas Latviešu biedrības namā sarīkotās konferences (ar tādu pašu nosaukumu) dalībnieku - filozofu Viļņa Zariņa un Pētera Laķa, rakstnieka Andra Kolberga, ekonomistes Raitas Karnītes, zinātnieka Elmāra Grēna, jurista Jura Bojāra, pedagoga Andreja Mūrnieka u.c. Latvijas inteliģentu domas par Latvijas politiku un ekonomiju. Grāmata ir viens no pirmajiem mēģinājumiem atklāti runāt par Latvijas lielākajām sociālajā nelaimēm: nabadzību, noziedzību, korupciju u.c. un "ENERĢĒTIKA LATVIJAI" Šajā grāmatā apkopoti pirms diviem mēnešiem Rīgas Latviešu biedrības namā sarīkotās konferences (ar tādu pašu nosaukumu) dalībnieku pētījumi, spriedumi, vērtējumi par vienu no vissvarīggākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Grāmatas autori ir uzņēmuma "Latvenergo" prezidents Edgars Birkāns, uzņēmuma "Latvijas gāze" prezidents Adrians Dāvis, Sabiedrisko attiecību institūra direktorss Juris Bojārs, ekonomikas ministrs Guntars Krasts u.c. Latvijā vairāk vai mazāk pazīstami ļaudis. Grāmata ir ne tikai labs skaitļu, faktu u.c. izziņu avots, bet arī asa publicistika par enerģētiku kā sociālu problēmu. Vienas grāmatas cenba ar gaisa pasta piegādi: USD 9.00. Pasūtionājumi asdresējami: jansons@ievand.org.lv =========================================================== Informācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti DIENA, NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE un RĪGAS BALSS. =========================================================== IEVANDA