=========================================================== ŠAJĀS DIENĀS =========================================================== Bijušais Zviedrijas premjerministrs Ingvars Karlsons, tiekoties ar žurnālistiem pirms savas amata atstāšanas, paziņojis: "Krievju, kuru baida NATO paplašināšanās, ir svarīgi iesaistīt pregmatiskā sadarbībā. Krievijas loma Baltijas reģionā ir ļoti liela. Tā ir zeme ar lieliem resursiem, bet ekonomiskām problēmām. Šķiet, kia Krievijai ir svarīgi piedalīties šādā demokrātiskā pasākumā, lai saprastu, ka tā netiek atstumta." Pēc atgriešanās no vizītes Somijā Saeimas sekretārs Imants Daudišs informējis, ka Somija neatbalstot Baltijas valstu uzņemanu NATO, jo uzskatot, ka tas varētu radīt spriedzi Baltijas reģionā. Somijas pārstāvji arī izvairījušies no atbildes, vai Somija un Zviedrija varētu garantēt Baltijas valstu drošību. Darbu uzsācis atklātais sabiedriskais fonds "Pasaules latviešu kultūras centrs". Par tā prezidentu kļuvis ārsts Leopolds Ozoliņš. Fonda darbības mērķis ir apvienot Latvijas cilvēkus un dažādas latviešu kultūras, izglītības un citas organizācijas un institūcijas kopējam darbam latvisko kultūras vērtību izpētei, attīstībai un nodošanai pasaules kultūras apritē, pāri mantiskām un politiskām interesēm ceļot kultūras intereses. Izveidotas interešu grupas, top atbalsta centri Latvijas pilsētās un pagastos, Veidojas ziņu krātuve gan par latviešu centriem, gan kultūras izpausmēm visā pasaulē. Centra ieceres aptver gan mazo skolu saglabāšanas projektus, gan dažādu zemju latviešu jaunatnes sadarbību ar fondu u.c. Fondā darbojas vēsturnieks Jānois Graudonis, K.Barona muzeja direktore Rūta Kārkliņa, tautastērpu centra vadītāja Maruta Grasmane, dabas pētnieks Ivars Vīks u.c. Fonds ir atklāts līzdibinātājiem un domubiedriem. Mazās Ģiles bērnu deju ansamblis "Dzintariņš" Olgas Freibergas vadībā piedalījās IV starptautiskajā bērnu mākslas festivālā Izmirā (Turcijā), kur 26 valstu ansambļu vidū tika pasludināts par festivāla mīluli. Kultūras ministrijas prēmiju un stipendiju komisija, izvērtējot 1995.gada kultūras dzīvi, par virsotnēm atzinusi: Artura Maskata skaņdarbu "Lacrimosa", kas veltīts prāmja "Estionija" bojā gājušo piemiņai; Andra Freiberga scenogrāfiju un kostīmus 1994./95. un 1995./96.gada sezonu uzvedumiem Latvijas Nacionālajā operā, Dailes teātrī un Valmieras teātrī; tulkotāja Ābrama Feldhūna ieguldījumu antīkās klasikas latviskošanā, it īpaši, rediģējot un komentējot Hēsioda eposu "Teogonija" un poēmu "Darbi un dienas". Šogad pirmo reisi prēmijas saņem tie, kuri darbojas tautas mākslā. Atzinību guvis Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku, kā arī Daugavpilī notikušo Laimas deju svētku radošo grupu veikums. Prēmiju saņems Jūrmalas amatieru teātris. Laureātu vidū ir divi kordiriģenti - Kuldīgas koru "Cantus" un "Ventava" vadītāja Maruta Rozīte un Liepājas pilsētas un rajona koru virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš, kā arī Skolēnu deju svētku svētku virsvadītāja Rita Spalva. Prēmija piešķirta arī cimdu meistarei Jetei Užānei un Balvu rajona kultūras dzīves ierosinātājai Ritai Cibulei. Jaunrades veicināšanai piešķirtas arī 15 stipendijas. Stipendiāti ir gan studenti - Latvijas Kultūras akadēmijas topošais konooperators Ēvalds Lācis un teātra režisors Raimonds Rupeiks (Dž.Dž.Džilindžers), Mākslas akadēmijas studentes Ieva un Liena Baklānes, gan sabiedrībā labi pazīstamas radošās personības. Roalds Dobrovenskis turpinās darbu pie biogrāfiska romāna par Raini, jaunu romānu raksta Alberts Bels. Ilgonis Bērsons turpinās kārtot Aleksandra Grīna literāro mantojumu. Stipendiju saņēmis arī Romualds Kalsons, lai varētu pabeigt operas "Pazudušais dēls" instrumentāciju. Apjomīgu oratoriju "Jaunu dziesmu" ar Andreja Eglīša vārdiem aizācis komponēt Pauls Dambis. Savas radošās ieceres varēs īstenot arī glesnotās Girts Muižnieks un tekstilmākslinieks Georgs Barkāns. Liepājā top liels kultūras plenēru centrs, kura izveidē darbojas tēlnieks Ģirts Burvis, bet Daugavpils pusē Latgales lietišķo mākslu apinās un mūsdienīgos pilsētas galvenā māksliniece Silva Linarte. Latviešu teātru vēsturi saistībā ar ārzemju dramaturģiju pētīs teātra vēsturniece un kritiķe Silvija Radzobe. Stipendija piešķirta arī Latvijas Nacuinālās bibliotēkas redaktorei Daigai Riekstiņai. Konkursā par iespēju 2 mēnešus strādāt Parīzes starptautiskajā mākslas centrā uzvarēja gleznotāja Sandra Krastiņa un kostīmu māksliniece Linda Dombrovska. Starptautiskā bērnu un jauniešu festivāla "Pulkā eimu, pulkā teku" svētku simbols ir Meža gariņš, un svētki šogad ir saplūduši ar Meža dienām - vairums kopu jau sstādījušas kokus un birzītes savos novados. Bērni iesaistīsies arī akcijā "Ozolu vainags apkārt Latvijai", veidos Svētku birzi Rīgā, Zaķusalā. Svētkos bez pašmāju kopām piedalās arī viesi no Lietuvas, Gruzijas un Baltkrievijas. Jaunums ir divu veidu sacīkstes - koklētājiem "Zelta kokle" un dejotājiem "Vedam danci". Jaunums ir arī kopīgas Meža grāmatas rakstīšana. Festivāls jau otro gadu iekļauts starptautiskās folkloras organizācijas CIOFF septiņu akreditēto bērnu festivālu skaitā. 2.maijā Igaunijas robežapsardzības kuģi likuši vairākiem Latvijas zvejas kuģiem atstāt kopīgo zvejas zonu Rīgas jūras līcī, par kuras izveidi vienojās Latvijas un Igaunijas premjeri 14.aprīlī. Igaunijas premjers Tīts Vehi izteicis nožēlu par notikušo. Pēc Latvijas un Igaunijas parlamenta Ārlietu komisiju tikšanās Rīgā Igaunijas parlamenta komisijas vadītājs Eino Tamme informējis, ka Igaunijas parlaments būtu gatavs mainīt agrāk pieņemto likuku, kas vienpusējā kārtā nosaka jūras robežu Baltijas jūrā. Parlamentā gan esot arī fundamentālisti, kas esot pret jebkādā izmaiņām robežas likumā, taču kopumā Igaunijas parlamentā valdot politiska griba atrisināt robežproblēmas. Komisija ieteikusi arī Igayunijas valdībai parakstīt protokolu par jūras robežu un protokolu par zvejniecības kārtību vienlaicīgi. Tiekoties Visbijā, Latvijas premjers Andris Šķēle un Igaunijas premjers Tīts Vehi nespēja vienoties par robežu jūras līcī. Latvijas pusei nav bijuši pieņemami priekšlikumi, ko attiecībā uz zveju un robežas delimitāciju piedāvāja igauņi. Nākamā premjeru tikšanās notiks pēc nedēļas. 3.maijā Skrundas estrādē vairākas pazīstamas rokgrupas ar savu spēli izteica protestu pret jauno likumprojektu par obligāto karadienestu un militārismu. LNNK valde par LNNK ģenerālsekretāru ievēlējusi Saeimas deputātu Juri Dobeli, kā arī jaunu valdi, kurā darbosies visi LNNK Saeimas deputāti, kā arī Rīgas mērs Māris Purgailis. Kānādā notikusi kara noziegumos apsūdzētā Konrāda Kalēja, kuram draud izraidīšana no Kanādas, lietas iztiesāšana. K.Kalējs apsūdzēts par piederību t.s Arāja komandai, kura ir iesaistīta vairāk nekā 30.000 ebreju noslepkavošanā Latvijā Otrā Pasaules kara laikā. K.Kalēja izraidīšanas lietā liecību sniedzis vēsturnieks Konrāds Kvīts, kurš teicis, ka Arāja komandā ir bijuši bēdīgi slaveni slepkavas, un neesot šaubu, ka Arāja komanda piedalījusies Rīgas geto likvidēšanā. 82 gadus vecais K.Kalējs ir Latvijā dzimis Austrālijas pilsonis, kurš Kanādā ieradās 1994.gadā. Ministru prezidenta Andra Šķēles un Krievijas premjerministra Viktora Černomirdina divpusējās sarunās, kurām izdevās izbrīvēt pusstundu Baltijas jūras valstu premjerministru tikšanās laikā Visbijā, panākta vienošanās vairākos nozīmīgos starpvalstu jautājumos. Proti, līdz 1.jūlijam Krievijas puse izteiks savus ierosinājumus un uzlabojumus līgumam par bēgļu atpakaļizdošanu. Panākta arī vienošanās, ka līdz 1.jūnijam puses sagatavos līgumus par savstarpēju investīīciju aizsardzību un dubultneaplikšanu ar nodokļiem. Pēc Baltijas jūras valstu padomes apspriedes Visbijā, uz kuru Zviedrijas valdība bija uzaicinājusi deviņu Baltijas jūras krastos atrodošos valstu, kā arī Islandes un Norvēģijas valdību vadītājus, Latvija ir kļuvusi par prezidējošo valsti šajā jaunizveiotajā instuitūcijā. Deklarācijā, ko premjeri pieņēma Visbijas apspriedē, jau iepriekš sagatavotajā dokumentā tika papildināta nodaļa, kas skar kopēju cīņu pret organizēto noziedzību. Premjeri vienojušies izveidot ārkārtas komisiju, kurā premjerministru izvēlēti pārstāvji izstrādās pasākumu plānu noziedzības apkarošanai. Par darba rezultātiem komisijai būs jāziņo nākamajā apspriedē, kas 1997.gadā, iespējams, notiks Rīgā. Deklarācijā izteikts atbalsts trim Baltijas valstīm un Polijai, sagatavojoties iestājai Eiropas Savienībā, taču nav izteikta nostāja pret Baltijas valstu vēlmi iestāties NATO. Preses konferencē Krievijas premjerministrs Viktors Černomirdins, atbildot uz jautājumu, ko domā par Baltijas valstu un Polijas iestāšanos NATO, atbildējis: "Neko labu tur nesaskatu. Ja NATO būtu labdarības organizācija - lūdzu! Taču tā kā tā ir militāra organizācija, nekas labs tas nebūs." Latvijā divu dienu vizītē ieradies Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks un viņa meita Audrone Usoniene. Vairāki politiķi izteikušies, ka Valsts prezidenta vēlēšanas plānots rīkot krietnu laiciņu pirms 7.jūlija, kad beidzas pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaru termiņš. Šāda versija tiekot apspriesta dažād Saeimas frakciju deputātu vidū. Kā iespējamais vēlēšanu laiks tiek minēti datumi jūnija otrajā pusē - 15., 17., 20. vai 22.jūnijs. Vēlēšanas paredzēs rīkot pirms 7.jūlija tādēļ, ka tās varētu ievilkties un tad Latvijai kādu laiku nebūtu Valsts prezidenta, bet saskaņā ar Satversmi Valsts prezidenta vietu līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pildītu Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse, kura turklāt ir viena no prezidenta amata kandidātēm. Līdz šim skaidri zināmi trīs prezidenta amata kandidāti - pašreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kretituse un Tautas kustības "Latvijai" deputāts Imants Liepa. Jau informējām, ka Konresu namā notikušajā konferencē Juris Bojārs paziņojis, ka četri ievērojami politiķi - Mavriks Vulfsons, Indulis Bērziņš, Andrejs Panteļējevs un Valdis Birkavs - 1991.gada 21.augustā nav piedalījušies balsošanā par Konstitucionālo likumu "Par Latvijas valstisko statusu". Sarunā ar <>, I.Bēziņš informējis, ka tajā laikā atradies pie mikrofona un aicinājis visus deputātus balsot, un pats, atrazdamies tajā vietā, neesot varējis nospiest balsošanas pogu. Savukārt A.Panteļējevs un V.Birkavs, parlamenta deleģēti, šajā dienā atradušies Tallinā. =========================================================== Informācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti RĪGAS BALSS, NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE. =========================================================== IEVANDA ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N Ī B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegtās ziņas "Šajās dienās" varēs saņemt arī atsevišķi no SVEIKS kopas. Šis kanāls būs izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas šajā gadā ziedojuši "Ievandas" ziņu dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! !