=========================================================== ŠAJĀS DIENĀS =========================================================== Ministru prezidents Andris Šķēle 6.maijā pieprasīja zemkopības ministra un Ministru prezidenta biedra Alberta Kaula demsiju, kam A.Kauls arī piekritis. Vienlaikus no amata atsaukts arī kooperācijas valsts ministrs Jānis Muižnieks un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jevgēņijs Zaščerinskis. (Tagad no Latvijas Vienības partijas valdībā saglabājies tikai viens pārstāvis - Zvejniecības valsts ministrs Ivars Amoliņš.) A.Šķēles lēmumam atbalstu izteicis Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Latvijas Vienības partijas valde un frakcija šodien lemj, vai aiziet opozīcijā. Valdības frakcijas uzskata, ka A.Kaula demisija valdības krīzi neizraisīs, taču tā izraisījusi satraukumu Demokrātiskajā partijā "Saimnieks". A.Šķēle uzdevis ekonomikas ministram Guntaram Krastam uz laiku pildīt zemkopības ministra un kooperācijas valsts ministra amatu. Preses konferencē A.Šķēle atzinis, ka jautājums par A.Kaula demisiju briedis jau ilgi, sava loma bijusi arī Zemkopības ministrijas izstrādātajam lauksaimniecības likumam, ko premjers nosaucis par "Vienkārši katastrofālu", neveiksmīgi risinātajai "Laukkredīta" lietai, A.Kaula izteikumiem par to, ka demokrātiskā iekārta nav laba. Tomēr izšķirošā loma bijusi A.Kaula izteikumiem 3.maijā Skrundā, kur viņš apvainojis valdību zemnieku iznīcināšanā un apgalvojis, ka viņa personiskā nostāja lauksaimniecības jautājumos esot pilnīgi pretēja valdības politikai. Daudzās domstarpības lauksaimnieciskajos jautājumos atzinis arī A.Kauls: "Uz kompromisiem var iet līdz kādam brīdim, un tad vairs nē. Ejot jau uz šo koalīciju, es zināju - ne uz ilgu laiku.(..) Ar savu padarīto zemkopības ministra amatā esmu apmierināts." Premjers uzsvēris, ka lēmumu par A.Kaula demisiju pieņēmis vienpersoiski, bez konsultēšanās ar valdības politiskajiem spēkiem. Viņš arī minējis iespējamos zemkopības ministra posteņa kandidātus - Māri Ikaunieku, Robertu Dilbu (abi no Vienības partijas) un Viesturu Gredzenu (no partijas un frakcijas izstājies). Tautas kustības "Latvijai" vadonis Joahims Zīgerists izplatījis paziņojumu, kurā piekrīt A.Kaula izteikumiem part zemniecības krīzi: "Ja valdība grib labu valstij, tai vajadzētu atkāpties, cik ātri vien iespējams.(..) Šķēle vēsturē ieies kā latviešu zemnieku kapracis." Interesanti šobrīd lasīt Jāņa Kinnas domas š.g. 10.februāra <>: "Domāju, ka tikko A.Kauls pārliecināsies, ka viņš neko nevar izdarīt, un tikko viņš būs nokārtojis nepieciešamā daudzumā personiskos darījumus, tā viņš ar skaļu dziesmu, lai saglabātu šo mītu par sevi, airēsies prom no Šķēles kuģa. Viņš teiks: nē, šitie visi ir tādi, kas neko nesaprot. Man ir par maz balsu. Nākamajās vēlēšanās, kad man būs 51 vieta parlamentā, tad gan es darīšu." =========================================================== Oficiālā vizītē Latvijā uzturas Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks un viņa meita Audrone Usoniene. Kopējā deklarācijā, ko parakstījuši Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks, teikts, ka Latvija un Lietuva turpinās veicināt un padziļināt savstarpējo sadarbību, lai sekmētu savu valstu stratēģisko mērķu - drošības, stabilitātes un labklājības celšanu, kļūstot par Eiropas un transatlantisko politisko, ekonomisko un drošības struktūru pilntiesīgām dalībvalstīm - sasniegšanu. Pavisam deklarācijā ir 23 punkti, kas saistīti gan ar divpusējām attiecībām, gan abu valstu vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un NATO. A.Brazausks arī aicinājis neatmest ideju par robežu atcelšanu starp Baltijas valstīm, kā arī izteicis gatavību dot ieguldījumu Rietumu un Krievijas dialogā, jo esot svarīgi neizveidot Krievijā kļūdainu priekšstatu, ka tā tiek izolēta. =========================================================== Igaunija vienpusēji iesaldējusi Igaunijas un Latvijas premjerministru 14.aprīlī Viļņā panāķto vienošanos par jūras robežas un zvejniecības strīda atrisināšanu, jo, pēc Igaunijas premjerministra Tīta vārdiem, esot bijuši gadījumi, kad "panāktās vienošanās nav precīzi pildītas, turklāt principi tajās nav precīzi fiksēti. Igaunija arī paziņojusi, ka neielaidīšot Latvijas kuģus savos ūdņos, kamēr Latvija nepiekritīs zvejas vienošanās noteikumiem, kurus ierosināja Igaunijas Ārlietu ministrija. Lai mēģināu risināt problēmas, ksas saistītas ar Latvijas un Igaunijas jūras robežu un zvejas kātību strīdīgajā teritorijā - Rīgas jūras līcī - Latvijas un Igaunijas premjeri tiksies 12.maijā Rūjienā. =========================================================== Informācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti RĪGAS BALSS, NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE. IEVANDA =========================================================== ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N Ī B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegtās ziņas "Šajās dienās" var saņemt arī atsevišķi no SVEIKS kopas. Šis kanāls izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas šajā gadā ziedojuši "Ievandas" ziņu dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! D A Ž Ā D - D O M A S <>. 1996.gada 25.jūnijā triju Baltijas valstu prezidentiem Ņujorkā tiks pasniegtas Austrumu-Rietumu studiju institūta gadskārtējās balvas. Ceremonijas līdzpriekšsēdētājs - Norberts Klaucēns, LR Goda konsuls Čikāgā. (Šis institūts faktisji ir pasaules konsultantu organizācija, kuras uzdevums ir palīdzēt Austrumu valstīm pāriet uz Rietumu sistēmu.) Jautāts, kāpēc balvu pasniegšanai izvēlēts tieši šis datums, N.Klaucēns atbildējis: "Tādējādi Amerika un Rietumu pasaule grib demonstrēt savu atbalstu Baltijas valstīm neatkarīgi no Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Šajā pasākumā ieejas maksa ir 1000 dolāru no personas. Daļu no šiem ienākumiem institūts nolēmis izlietot, lai izveidotu Baltijas fondu. Tas arī būtu pamats institūta biroja atvēršanai Baltijā, visticamāk - Rīgā. Ieplānotas arī institūta stratēģiskās grupas sanāksmes Baltijā. Rīgā šī sanāksme, domājams, notiks nākamgad. Tā būs veltīta Baltijas valstu drīzākai iekļaušanai Eiropas Savienībā. Laiku pa laikam sabiedrībā uzplaiksnī diskusijas par to, ko darīt ar Uzvaras pieminekli Pārdaugavā. LNNK kongresā, piem., pieņemta rezolūcija, kurā izteikta vēlme šo pieminekli nojaukt un tā vietā uzstādīt Latvijas valstij vēsturiski pieņemamu pieminekli. Romāns Meļņiks <> pauž šādu viedokli: "(..) aicinājums nojaukt padomju varu simbolizējošu pieminekli ir ne tikai lēta populistiska metode, kā piesaistīt vēlētāju uzmanību, bet arī no nīstajiem komunistiem pārņemts veids, kā cīnīties ar politiskiem pretiniekiem. Atceroties kādreiz slaveno teicienu "nav cilvēka, nav problēmas", gribas vaicāt, vai mazināsies paomju varas piekritēju pulks, ja nebūs pieminekļa? (..) Jāatceras taču, kā apdomju varas tieksme izsvītrot no vēstures grāmatām Latvijas Brīvvalsts gadus radīja pastiprinātu interesi par tiem, to idealizāciju un noteikti bija viens no stimuliem censties atjaunot valstisku neatkarību. Jāatceras, lai līdzīgā situācijā nenonāktu arī mēs, iznīcinot visu padomisko." ===========================================================