=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Sanktpēterburgas prokuratūrā iesniegti materiāli par dziedātāju Laimu Vaikuli. Sanktpēterburgas vēlēšanu komisija uzskata, ka dziedātāja pārkāpusi vēlēšanu likuma normas - L.Vaikule savā koncertā pirms Sanktpēterburgas mēra vēlēšanām aicinājusi balsot par pilsētas pašreizējo mēru Anatoliju Sobčaku. Kārtējās Latvijas un Lietuvas sarunas par jūras robežu beigušās bez konkrētiem rezltātiem - nav panākta vienošanās ne par ekonomiskās zonas robežām, ne par teritoriālajiem ūdeņiem. Lietuvas pārstāvji gan esot labvēlīgi skatījušies uz iespēju noteikt teritoriālās jūras platumu 12 jūdžu, taču galīga atbilde vēl nav dota. Oficiālā vizītē Latvijā ieradusies Ukrainas Augstākās Padomes delegācija tās priekšsēdētāja Oleksandra Moroza vadībā. Tiekoties ar Saeimas deputātiem, O.Morozs izteicis bažas par NATO paplašināšanu uz Austrumiem. Viņaprāt, stabilitāte un drošība Eiropā būtu nodrošināma, veidojot no kodolieročiem brīvas zonas un veicinot atbruņošanos. Viesus interesējusi arī pilsonības jautājuma risināšana Latvijā (Latvijā dzīvo 72.000 ukraiņu). Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs, tiekoties ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, izteicis kritiku par Latvijas uzņēmēju nekompetenci, neorganizētību, nevēlēšanos strauji veidot ekonomiskos sakarus ar Uzbekistānu, kas ir izejvielām bagāta valsts. G.Ulmanis centies šo viedokli atspēkot, jo vizītē Uzbekistānā G.Ulmani pavada liela grupa Latvijas uzņemēju. Prezidentu tikšanās gaita apspriesti abu valstu politiskie uzskati, iekārtas, attieksme pret notikumiem pasaulē, kā arī par attiecībām ar Krieviju. Vizītes nozīmi pierāda taas, ka Uzbekistānā ieradušies arī pieci Latvijas ministri - Arlietu (Valdis Birkavs), satiksmes (Vilis Krištopāns), ekonomikas (Guntars Krasts), iekšlietu (Dainis Turlais) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (Māris Gailis). Latvija, Lietuva un Igaunija pieņēmušas politisku lēmumu iestāties NATO, bet līdz šim katra mēģinājusi atrast savus ceļus sarunām ar alianses vadību. Baltijas Asamblejā (BA) panākta vienošanās izstrādāt vienotu taktiku šajā jautājumā. BA Prezidijs nolēmis arī izstrādāt vienotu koncepciju, kā nostiprināt Baltijas valstu austrumu robežu un pamazām sākt savstarpējo robežu nojaukšanu. Latvijas Vienības partijas (LVP) un Ministru prezidenta Andra Šķēles sarunās panākta vienišanās par LVP palikšanu valdībā. LVP nav uzstādījusi premjeram ultimātīvas prasības (par ko jau esam infiormējuši iepriekš), bet iestājusies tikai par tiem nosacījumiem, kas izriet no valdības deklarācijas: par iekšējā tirgus aizsardzību, valsts atbalstītu kredītpolitiku, stratēģisko jautājumu noteikšanu lauksaimniecības likumā, kā arī par Zemkopības ministrijas reorganizāciju pabeigšanu. Nākamnedēļ Saeimā varētu tikt izskatīts jautājums par Roberta Dilbas iecelšanu zemkopības ministra amatā. Uz kooperācijas valsts ministra amatu ir divas kandidatūras: Latvijas Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts Atis Slakteris un LVP ieteiktais Māris Ikaunieks. Par to, kurš no viņiem ieņems šo amatu, vispirms savā starpā vajadzēs vienoties abām partijām. Zvejniecības valsts ministra amatā, kā uzskata A.Šķēle, varētu palikt Ivars Amoliņš, bet mežu valsts ministra amatā - Arvīds Ozols. Par ministrijas parlamentāro sekretāru varētu būt Māra Gaiļa valdības vides un reģionālās attistībaaas ministrs Juris Iesalnieks. Valsts prezidents Gntis Ulmanis noliedzis finansu ministra un organizācijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" vadītāja Aivara Kreitusa izteikumus Latvijas radio par to, ka G.Ulmaņa atbalsta fonds "jau eksistē un jau ilgus gadus". G.Ulmanis šo apgalvojumu nosaucis par "saltiem meliem". Vienīgais zināmais fonds, ar kuru G.Ulmanis varētu būt saistīts, ir Kārļa Ulmaņa piemiņas fonds un Represēto Latvijas valsts un sabiedrisko darbinieku likteņu noskaidrošanas komisija, un šo abu organizāciju vadītājs Indulis Ronis noliedzis šo organizāciju saistību ar gaidāmajā Valsts prezidenta vēlēšanām. Vel jo vairāk - viņš neatbalstot G.Ulmaņa darbību un tāpēc jau atteicies vadīt minēto otro fondu. Nedēļas laikā Lielbritānija jāatstāj 22 gadus jaunajai Vitai Kokorēvičai - viņa izsaukusi varas iestāžu aizdomas ar pārlieku bagāto dzīvesveidu. Viņa ieradusies Lielbritānijā pērnā gada septembrī un pēc kāda laika pārvākusies dzīvot uz 1,2 milj. mārciņu vērtu savrupmāju. Viņas īpašumā bijušas arī vairākas ekskluzīvas automašīnas. Tiesai V.Kokarēviča teikusi, ka esot biznesmene, taču nav nosaukusi savus partnerus. Viņas persiešu kaķis no Anglijas jau izsūtīts - uz Rīgu. Šā gada 12.februārī lidostā "Rīga" tika aizturēti divi Lielbritānijas pilsoņi - Maikls Eliots un Džeremijs Lekombērs. Vairākos viņiem piederošajos koferos un ceļasomās tika atrasts vesels lērums antīku priekšmetu (apm. 200 priekšmetu kādu 8 tūkst. latu vērtībā), kurus abi vīri nelikumīgi grasījās izvest no Latvijas. Angļi paskaidrojuši, ka visus priekšmetus pirkuši antikvariātos un kolekcionāru saietos. Pēc Centrālcietuma izolatorā pavadītiem diviem mēnešiem angļi pret prāvām drošības naudām izlaisti. Lietas izmeklēšanas termiņš pagarināts līdz 12.jūnijam, jo atrasti 11 priekšmetu īpašnieki, jo tie bijuši zagti. Ja abi "kolekcionāri" visu būtu likumīgi nokārtojuši, mākslas ekspertiem pret izvešanu nebūtu bijis nekādu iebildumu - starp priekšmetiem neesot bijis nekā unikāla vai ar lielu kultūrvēsturisku vērtību. Bet izvešanas atļaujas nokārtošana būtu izmaksājusi 2000 latu. Naturalizācijas process Latvijā sākās 1995.gada 1.februārī. Pretendenti, kuri atbilst likuma prasībām un ir pierādījuši savas latviešu valodas un Latvijas vēstures un Satversmes zināšanas, ar valdības rīkojumu tiek iecelti LR pilsoņu kārtā. Līdz šim ar deviņiem valdības rīkojumiem pilsonība piešķirta 1647 pretendentiem, apstiprinājumu gaida vēl četru rīkojumu projekti, kuros ir vēl 645 cilvēku vārdi. Naturalizācijas pārvaldes rīkotā aptauja skolās ar krievu mācību valodu parādījusi, ka pilsonību vēlas iegūt 62,9%, bet skaidru "nē" teikuši 10,8% aptaujāto. No pēdējiem 26,5% nevēlas zaudēt iespēju bez vīzas iebraukt vairākās bij. PSRS republikās, 28,5% nejūt vajadzību pēc LR pilsonības, 23,3% nevēlas dienēt Latvijas armijā, 21,9% vēlas aizbraukt no Latvijas, bet 15,9% vēlas kļūt par citas valsts pilsoni. Rēzekē noslēdzies starptatiskais sarīkojuma deju konkurss "Pavasara balva", kurā piedalījās dejotāji no 14 valstīm. Par labākoLatīņamerikas dejās un arī kopumā tika atzits pāris no Austrālijas - Sžūlija Džonsa un Džo Polimeno. Stardartdejās pieaugušo grupā atzinību guva Tartu deju klubs, bet junioru grupā pirmās vietas izcīnīja rīdzinieki un rēzeknieši. Uzvarētāji saņēmuši skaistus kausus, kas darināti Itālijā. =========================================================== Infomācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti DIENA, RĪGAS BALSS un NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE. Ievanda =========================================================== Firma "Ievanda" interesentiem piedāvā divas audiokasetes: a^ INESSA GALANTE. DEBUT. a^ un a^ SOLVEIGA RAJA. PRIMADONNA.a^ Vairākums muzikālo numuru abās kasetēs ir operu ārijas. Repertuārs dažāds, bet ideja viena - populāri fragmenti no populārām operām ("Traviata", "Burvju flauta", "Pajaci", "Bohēma", "Aīda" u.c.). S.Rajas izraudzītajai programmai ir viena būtiski atšķirīga nianse - latviešu komponistu mūzika. Vienas kasetes cena ar gaisa pasta piegādi: USD 9.00 vai AUD 12.00. Pasūtinājumi adresējami: jansons@ievand.org.lv ===========================================================