=========================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Tiekoties Viļņā, triju Baltijas valstu prezidenti - Guntis Ulmanis, Lennarts Meri un Aļģirds Brazausks pārrunājuši ne tikai globālos jautājumus, bet arī visām trim pusēm nozīmīgas problēmas - robežas, aizsardzības politika, integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Prezidenti parakstījuši kopēju deklarāciju "Par partnerattiecībām integrācijas vārdā" teikts: "Mēs esam pārliecināti, ka mūsu valstis spēs dot un dos kopīgu ieguldījumu ES un NATO. Šos svarīgos soļus mēs gribam spert kopīgi, nevis konkurēt viens ar otru, atzīstot, ka Baltijas valstu un Eiropas drošības jautājums nav sadalāms". Prezidenti norādījuši, ka Latvija, Lietuva un Igaunija esot gatavas ziedot visu, lai sasniegtu savus mērķus. Starp Baltijas valstīm parakstīts arī līgums par sociālo nodrošināšanu. Tikšanās laikā Latvijas un Lietuvas prezidenti apsprieduši arī jautājumu par abu valstu jūras robežu. G.Ulmanis paziņojis, ka robežas jautājums tikšot atrisināts pusotra mēneša laikā, savukārt A.Brazausks ierosinājis vispirms noskaidrot, cik daudz naftas atrodas strīdīgajā teritorijā, pēc kam robežas jautājumu varēšot atrisināt bez problēmām. Daudz kritikas no A.Brazauska un G.Ulmaņa puses izskanēja attiecībā uz robežkontroles punktu darbu. Stāvoklis uz Latvijas-Lietuvas robežas neapmierina nevienu, tomēr šīs problēmas tiekot risinātas ļoti lēni: nav kopēja muitas darba, nav dokumentu modifikācijas sistēmas, informācijas. G.Ulmanis paudis cerību, ka nākotnē robežas starp Baltijas valstīm būšot tikai teorētiskas. Ministru kabinets akceptējis brīvās tirdzniecības līgumu ar lauksaimniecības produkciju starp Baltijas valstīm, un to paredzēts parakstīt jūnijā. Saskaņā ar līgumu Latvija, Lietuva un Igaunija atsakās no importa tarifu (ievedmuitas) iekasēšanas par Baltijas valstīs saražoto lauksaimniecības produkciju (nosakot ievedmuitu 0% apmērā). Vienlaikus Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajadzēs atteikties arī no kvantitatīvajiem ierobežojumiem, t.i., cik daudz lauksaimniecības produkcijas ļauts ievest arī bez ievedmuitas nomaksas. Līguma parakstīšanas gadījumā nebūs atļauts ieviest diskriminējošus likumus u.c. normatīvus aktus, kas apgrūtina Baltijas valstīs saražoto lauksaimniecības produktu importu (tādas pastāv Igaunijā). Savukārt subsīdijas ļauts saglabāt gan Lietuvai, gan Latvijai un Igaunijai (finansu ministrs uzskata, ka Latvija jau šogad varētu atteikties no lauksaimniecības subsidēšanas, tā vietā ieviešot ķīlu zīmes). ASV pirmā lēdija Hilarija Klintone jūlijā, apmeklējot Eiropu, plāno viesoties arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Braucienā viņu pavadīs ASV sūtne ANO Madlēna Olbraita. Centrālās un Austrumeiropas apmeklējumu H.Klintone sāks 5.jūlijā Rumānijā, tad ieradīsies Baltijas valstīs, Polijā, Čehijā, Ungārijā un Slovakijā. Sabiedriskās organizācijas "Ilga Kreituse - Latvijas prezidente" valdes priekšsēdētājs kopš 27.maija ir Juris Roberts Kalniņš (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" biedrs un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs). Finansu ministrs un I.Kreituses dzīvesbiedrs Aivars Kreituss atkāpās no valdes priekšsēdētāja amata, jo visus nepieciešamos organizatoriskos darbus jau esot paveicis, turklāt esot visai aizņemts citu pienākumu pildīšanā. A.Kreituss ir organizācijas valdes loceklis. Čehijas vēstniece Latvijā Jaroslava Jeslinkova nodevusi Latvijas Valsts vēstures arhīvam Otrā Pasaules kara gados Čehijā nonākušās trīs un četrus gadsimtus vecas vēstules. Tajās aprakstīti Livonijas kara notikumi, situācija Baltijā 16. un 17.gs. mijā un Trīsdesmitgadu kara notikumi. <> (Aivars Jakovičs, Rīgas Domes deputāts). Pēc pašvaldību vēlēšanām toni Rīgas Domē noteica LNNK, taču tagad tās pozīcijas ir stipri iedragātas. Iemesls - vadības un ierindas deputātu atšķirīgais materiālais stāvoklis, dažādie priekšstati par godīgumu un citām cilvēciskām vērtībām. Nesaskaņas briest arī citās domē pārstāvētās dižpartijās. Rezultātā pretrunas starp partiju "aparāta darbiniekiem" un ierindas deputātiem ir nopietnākas nekā pretrunas starp ierindas deputātiem no dažādām partijām. Vēl vairāk - starp partiju virsotnēm nesaskaņas samazinājušās. Jaunajai nomenklatūrai intereses kopīgas: ierobežot atklātību, informāciju, slepenībā personiski "bagātināties", realizēt sev izdevīgus, bet pilsētnieku vairākumam neizdevīgus projektus, izgādāt saviem sponsoriem treknākos privatizējamos kumosus. Godīgākie ierindas deputāti no savu vadītāju politikas sāka norobežoties. Konsolidējās opozīcija, kura arvien vairāk sāka ietekmēt nomenklatūristu lēmumu pieņemšanu. Kā reāla ūdensšķirtne kalpoja LNNK deputāt Jura Karlsona ambīcijas un reizē ne visai godīgā darbošanās privatizācijā un Centrāltirgū. Partijas vadība, cenšoties palīdzēt, centās Karlsona nelikumīgo privatizācijas līgumu pārbaudi novilcināt un tai pašā laikā vēl atbalstīja kā eventuālu otro Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku. Vadzis lūza. Tagad Rīgas Domē izveidojušies trīs galvenie spēki: 1. Nacionālais bloks, kurā iekšējais partiju dominanšu samērs stipri līdzsvarojies; 2. Demokrātiskā partija "Saimnieks" un 3. - Demokrātiskā opozīcija, kuru veido gandrīz visu frakciju "nedisciplinētie" pārstāvji un neatkarīgie deputāti. Demokrātiskās opozīcijas iekšienē aktivitātes fransformējās Nacionāli demokrātiskā frakcijā. Šāda frakcijas nosaukuma pieņemšana nav saistīta ar nacionāli demokrātiskās partijas aktivitātēm, bet gan nepieciešamību nepieļaut tālāku nacionālās idejas diskreditāciju, ko līdz šim praktizējuši t.s. nacionālie konservatori ar "Latvijas ceļu" priekšgalā. <> publicēts profesora Jāņa Freimaņa raksts "Latvija-Lietuva: Dažas patiesības par mūsu starpvalstu sarunām". Piedāvājam īsu atreferējumu. Latvijas presē iekļuvušas pretrunīgas ziņas par jaunajām Latvijas-Lietuvas starpvalstu sarunām par jūras robežas delimitāciju, neskatoties uz Latvijas strikto turēšanos pie principa: neizpaust par sarunām neko, ko nebūtu akceptējušas publicēšanai a b a s p u s e s. Lietuvas puse šo principu pārkāpusi. Pēc tam, kad Lietuvas puse iepriekšējo sarunu posmu pērnā gada nogalē bija vienpusēji pārtraukusi, abas puses vēlāk vienojās dialogu turpināt no "baltas lapas", saskaņā ar abu delegāciju pieņemto procedūru un vadoties vienīgi pēc starptautisko tiesību normām. Abu delegāciju leksikonā līdz šim nav figurējis vārds "nafta" - vien aizplīvuroti mājieni "puķainu" metaforu veidā. Lietuvas puse izdarījusi to pašu, ko iepriekš mēģināja Igaunija. Proti - visas Lietuvas partijas ir parakstījušas vienošanos, ka jūras robeža "ir jāvelk ne zemāk (uz dienvidiem) par 56 paralēli". Tātad arī lietuviešu politiskie spēki jau ir vienpusējā kārtā "noteikuši" "de facto" Latvijas-Lietuvas jūras robežu - p i r m s jebkādu sarunu beigām un publiski. Latvijas delegācija nekādus ierobežojošus noteikumus ne no Saeimas, ne no valdības n a v saņēmusi. Kurioza bijusi pēdējā sarunu raunda (20.maijā) komunikē pieņemšana, kad Lietuvas puse pēc konsultācijā ar augstāku vadību atteikusies rakstiski apstiprināt tos sākotnējos formulējumus, kurus pati 5 minūtes agrāk bija akceptējusi mutiski Līdz ar to ziņa, ka "kopumā Lietuvas puse Latvijas priekšlikumus vērtē ļoti pozitīvi" ir tikai tukša frāze. Jo vairāk tāpēc, ka tā "pozitīvā" nostāja varēja izpausties tikai par 12 jūdžu zonu, kur nav ne reņģu, ne siļķu, ne naftas. Problēmas varēja rasties p ē c t a m, bet - Latvijas delegācijai, kas kompromisa sasniegšanas interesēs piekrita atteikties no 1927.gada Latvijas-Lietuvas robežlīnijām, kas teritoriālās jūras robežas virzienu nosaka skaidri. Pirms sarunām ar Latviju t ā p a t i Lietuvas delegācija bija vilkusi jūras robežu ar Krieviju, pie tam abas delegācijas bija strādājušas arī tajā akvatorija robežrajonā, kas ir arī Latvijas interešu zona. Un Latvija nekādi neatbild par to, ka Lietuvas-Krievijas šelfa robežu varianti iznākuši tik neizdevīgi Lietuvas pusei attiecībā uz pieeju Zviedrijas ūdeņiem. Un Latvijas pusei nav pienākums kaut kā kompensēt otras puses sarunu starprezultātus. =========================================================== Infomācijas sagatavošanā izmantoti laikraksti DIENA, RĪGAS BALSS un NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE. Ievanda =========================================================== !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Sakarā ar darbinieku atvaļinājuma sezonas sākumu - š.g. 15.jūniju - uz laiku tiek pātraukta ziņu "Šajās dienās" raidīšana kopā "SVEIKS". TAČU - visiem, kuri šajā gadā ar ziedojumiem atbalstījuši gan "SVEIKS" kopu, gan "Ievandu", būs iespējams minētās ziņas saņemt "Ievandas" speciālajā kanālā. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!