===================================================================== Š A J Ā S D I E N Ā S ===================================================================== <> Telefonakcijas "Manas Latvijas prezidents" (5. - 7.jūnijs) rezultāti: par Gunti Ulmani 23 095 balsis, par Alfrēdu Rubiku 4 572 balsis, par Ilgu Kreitusi 1 819 balsis, par Imantu Liepu 1 854 balsis. ===================================================================== <> Apvienības TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI valde un TB frakcija Saeimā nolēmusi rekomendēt apvienības domei pieņemt lēmumu atbalstīt Gunta Ulmaņa kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanās. Šādu informāciju DIENA ieguva no neoficiāliem avotiem, jo TB pārstāvji atteicās paziņot lēmumu līdz pirmdienai. Galīgo lēmumu par atbalstu kādam no Valsts prezidenta kandidātiem paredzēts pieņemt apvienības domes sēdē 15. jūnijā. Ja lēmumu par G. Ulmaņa kandidatūras atbalstu pieņems arī TB, G.Ulmani atklāti atbalstīs 49 deputāti. Lai ievēlētu Valsts prezidentu, par viņu jānobalso 51 Saeimas deputātam. ===================================================================== <> 7. jūnijā Saeima ar ievērojamu balsu pārsvaru pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu", kas paredz ierobežot to personu loku, kas var kandidēt un tikt ievēlētas par valsts prezidentu. Likums vistiešākā veidā attiecas uz vienu no jau izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem - Alfrēdu Rubiku. Likumprojekts kā steidzams pieņemts pirmajā lasījumā. Nākamo ceturtdien iecerēts to pieņemt otrajā lasījumā, taču, kā izrādās, uz pašreizējām Valsts prezidenta vēlēšanām tas neattieksies un cietumā sēdošais Alfrēds Rubiks no kandidātu sarakstiem svītrots netiks. Atbilstoši Satversmei pēc likuma pieņemšanas Saeimā tas ne agrāk kā septītajā un ne vēlāk kā divdesmit pirmajā dienā jāizsludina Valsts prerzidentam. Reāli tas var notikt tikai pēc pirmās balsošanas kārtas, kurā Alfrēds Rubiks, ko Saeimā atbalsta vismazāk deputātu, zaudēs. Tā ka šim daudz apspriestajam likumam tā arī paliks politiska nozīme. Un tikai. ===================================================================== <> Baltijas Asamblejas Ārlietu un drošības komitejas sēdē 7. jūnijā Rīgā deputāti vienojušies ar paziņojumu vērsties pie Ziemeļu padomes un citām starptautiskām parlamentārām organizācijām, lūdzot, lai tās iespaido savu valstu valdības radīt līdzsvaru Baltijas valstu drošībai, ko izjaukusi ASV un Krievijas vienošanās par izmaiņām līgumā par konvenciālo bruņojumu Eiropā. Visu trīs Baltijas valstu pārstāvji izteikuši bažas par šādu lielvalstu vienošanos, kas ļāus Krievijai palielināt bruņoto kaujas mašīnu skaitu Pleskavas apgabalā no 180 uz 600. Tā žurnālistiem pastāstīja Latvijas delegācijas loceklis Baltijas Asamblejā Juris Sinka. Lietuvas deputāts Vītauts Landsberģis teica, ka Vīnē pieņemtais lēmums nākot par labu Krievijai, taču Baltijas valstīm šī Krievijas un ASV vienošanās atnesusi drošības destabilizāciju. Igaunijas deputāts Rauls Uksvaravs pārmeta lielvalstīm, ka tās vienojušās, pat neinformējot pirms tam citas valstis, ko ietekmē šī vienošanās. ====================================================================== <> Ķīnas Tautas Republikas vicepremjerministrs Li Laņcins, kurš atrodas oficiālā vizītē Latvijā, tiekoties ar Latvijas ministru prezidenta biedru Ziedoni Čeveru, uzsvēris, ka ĶTR - pirmā Āzijas valsts, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, asi reaģēs uz jebkādiem mēģinājumiem apdraudēt Latvijas suverenitāti un drošību, ziņo valdības preses dienests. Li Laņcins arī atzīmejis, ka ĶTR negatavojas pievienoties nevienai no starpvalstu drošības sistēmām, taču respektē citu valstu tiesības izvēlēties, kā nodrošināt savu drošību un ekonomisko labklājību. Vicepremjers atzinīgi izteicies par drošības sistēmu veidošanu Eiropā. ===================================================================== <> Tiekoties Latvijas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam un Polijas aizsardzības ministram Staņislavam Dobržanskim, kurš divu dienu vizītē bija ieradies Latvijā, panākta vienošnās mēneša laikā izstrādāt kopēju gaisa telpas kontroles sistēmu. Polija piedāvā Latvijas aizsardzības spēkiem stažēšanos savās mācību iestādēs. Ministru tikšanās laikā viens no sarunu tematiem bija abu valstu vēlme iestāties NATO. ===================================================================== Pēc valsts statistikas komitejas datiem, inflācija Latvijā maijā bijusi 0,4 %. Šā gada piecos mēnešos kopējā inflācija bijusi 8 %. Latvijā maijā pārtikas cenas bijušas salīdzinoši stabilas, pieaugušas tikai par 0,2%. Viens no lielākajiem cenas kāpumiem maijā bijis degvielai - 4,4%. Līdz ar to arī izdevumi par privāt- transportu maijā pieauguši par 1,7%. Apģērbs un apavi maijā sadārdzinājušies par 0,7%, izdevumi par dzīvokli pieauguši par 0.3%, par mājsaimniecību - par 0,6%, veselības aprūpei - par 1,1%, transportam un sakariem- par 0,8%, atpūtai un kultūrai - par 1%, pārējām precēm un pakalpojumiem - par 0,8%. ===================================================================== <> Banka Baltija (BB) no 10. jūnija sāk kompensāciju izmaksas līdz 100 latiem bankas filiāļu noguldītājiem, kas līdz 1996. gada janvārim sasnieguši 60 gadu vecumu. Pavisam BB ir 25 880 noguldītāju, kuriem ir 60-70 gadu. ===================================================================== <> Kandavā 7. jūnijā jau vienpadsmito reizi notika Zemes svētki. ""Zemes svētku mērķis ir mācīt lauku jauniešiem kopt un glabāt latviešu tautas kultūras mantojumu, dziesmu un deju prieku, prast veidot sakoptāku vidi savos pagastos un lauku sētās, kā arī apzināties tautas vienotības spēku," teica Zemkopības ministrijas mācību iestāžu vadītājs Sgurds Vīgants. Zemes svētkus jau trešo reizi kuplina konkursa ZEMES MEITA UN ZEMES DĒLS uzvarētāju godināšana. Šogad šie zemes bērni ir Bulduru dārzkopības tehnikuma 4. kursa audzēkne Vita Dzelzkalēja un Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma 3. kursa audzēknis Gaidis Landratovs. ===================================================================== <> Latvijas tirgos streiki vēl turpinās, jo Latvijas tirgotāju arodbiedrība vēl joprojām nav saņēmusi atbildi no valdības uz tirgotāju iesniegtajām vēstulēm par neiespējamību lietot Latvijas tirgos kases aparātus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) preses sekretāre Liesma Kalve Dienai teica, ka, iespējams, VID savu nostāju par kases aparātiem paudīs pirmdien. Iespējams, ka VID priekšnieks Imants Griķis izteiks savus priekšlikumus valdībai, kā risināt šo jautājumu. ===================================================================== IEVANDAS ZIŅAS